Iedvesmas pilsētai Smiltenei – 90
Vēstures avotos 1427. gadā pirmo reizi minēta tirgotāju un amatnieku apmetne – Smiltesele, bet kopš 1523. gada tā jau dēvēta par pilsētiņu. Livonijas kara laikā Smiltenes pili un pilsētiņu divas reizes (1559. un 1560. gadā) nopostīja Ivana Bargā karaspēks.
Laika gaitā pilsētiņā bijuši uzplaukuma un iznīcības periodi, bet spītīgie vidzemnieki to cēluši atkal un atkal – cēluši ar savu dvēseles spēku, ar izdomu un racionālu pieeju. 1920. gadā Smiltenei piešķirtas pilsētas tiesības.
Šogad Smiltene svin savu 90. jubileju – ja kāds jautā, vai nepilns gadsimts ir daudz vai maz, tad vienīgo pareizo atbildi atrast būs grūti, – katram būs sava patiesība... Taču tas, ka dzimšanas dienas ir jāsvin, nav apspriežams jautājums, jo latviešiem dzimšanas diena ir brīdis, kad godināt kaut kā sākumu, sākumu, kam ir turpinājums. Smiltene ir izaudzinājusi daudz brīnišķīgu cilvēku, un par to viņai pienākas īsti latvisks – paldies.
Nozīmīgus svētkus nevar uzburt vienā dienā. Lai tie būtu piepildīti ar aizraujošu saturu un krāšņu skanējumu, vajadzīgs laiks. Taču Pārslai Jansonei, kas Smiltenes novada domes kultūras nodaļu vada tikai mēnesi, laika nav – līdz vasaras viducim, kas jau tradicionāli ir kapu svētku un pilsētas svētku laiks, ir jāpagūst daudz izdarīt – pilsētniekiem un viesiem nedrīkst likt vilties. "Ir aizvadīts viens mēness, kopš uz jautājumu "Kur tu strādā?" ar lepnumu atbildu: "Smiltenē." Paldies liktenim, kas visu tā sakārtoja. Es esmu bagāta – manas mājas ir gleznainajā, stiprajā Jaunpiebalgā, mans darbs ir šarmantajā iedvesmas pilsētā – Smiltenē. Tagad šos skaistos, mīļos zemes gabaliņus uz pasaules varu saukt par saviem. Elpot ir viegli, dzīvot ir skaisti, strādāt patīkami. Savu darbu centīšos veikt pēc labākās sirdsapziņas, jo man ļoti gribas atlīdzināt par to, ka noticēja man un varu sevi saukt par smiltenieti!" teic Pārslas kundze.
Pilsētas dzimšanas diena faktiski būs Smiltenes novada kultūras svētki, kuru mērķis ir aicināt cilvēkus būt kopā vienotā domā par to, ka Latvija, Smiltene ir tik stipra, bagāta, brīva, cik stiprs, bagāts un brīvs ir katrs tās iedzīvotājs. Par tautiskām vērtībām Pārsla ir pārliecināta: "Celsim godā latviešu dziesmu, deju, valodu, tautastērpu. Priecāsimies par to, ka brīvi varam runāt savā valodā, brīvi izdarīt izvēli, kā dzīvot šodienas Latvijā. Būsim pateicīgi par to, kas pieder mums šobrīd, un būsim atbildīgi par to, kādu dzīvi vēlamies dzīvot. Šeit. Šodien. Brīvā Latvijā, savā Smiltenes novadā."
Svētki notiks 15., 16. un 17. jūlijā. Katra no šīm dienām būs pilna pārsteigumu un piedzīvojumu – ar bagātīgu kultūras un atpūtas programmu.
"Pieķersimies Sajūtām aiz spārna un uzvirpuļosim Smiltenes zilajās debesīs, pieskandināsim tās ar zvaniņiem līdzīgajiem bērna smiekliem, un tie sabirs Tepera ūdeņos un Cērtenes pilskalna pļavās. Mums ir ko teikt! Mums pieder tas, ko nevar nopirkt vai atņemt – garīgais spēks!
Jūs atbrauciet! Atbrauciet pa Smiltenes lielceļiem cauri putekļu mākoņiem, kalnā augšā, no kalna lejā. Atbrauciet iekrist lazdu kupenās un virpuļot straujajos Abula palos, ienirt smilteniešu tirgus kņadā un izkust dziesmu skaņās. Atbrauciet! Uzkāpt lazdu kalnā un palaist dvēseli. Lai gavilē! Novēlu visiem mīļajiem smilteniešiem labu veselību, spēku darbā, prieku atpūtā un lepnumu par savu sētu, par savu novadu. Lai skaistā Smiltene priecē acis un sirdis un dod spēku gan pašiem, gan ciemiņiem!"