ES atbalsta lauku iedzīvotāju iniciatīvas
No šā gada 15. marta biedrība Abulas lauku partnerība izsludina projektu iesniegumu pieņemšanas 2. kārtu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFA)un Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākuma Vietējās attīstības stratēģijas ietvaros apstiprinātās vietējās attīstības stratēģijas ieviešanai.
Programma paredz biedrībām atbalstu līdz 90% apmērā projektiem, kas veicina lauku vides sakārtotību, pakalpojumu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem. Projektus var arī iesniegt privātpersonas, zemnieku saimniecības un citas juridiskas personas (50% atbalsta intensitāte), pašvaldības un to struktūras (atbalsta intensitāte 75%).
Biedrības vadītāja Sveta Rozīte stāsta: "Tikko kā izsludināta projektu pieteikumu iesniegšana jaunajam aktivitātes periodam, kurā ES finansējumu var saņemt Lauku administratīvo centru, ciemu un lauku teritoriju infrastruktūras un dabas elementu sakārtošanai; Kultūrvēsturiskās vides un mantojuma saglabāšanai, atjaunošanai, veidošanai; Sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem; Bērnu un jauniešu aktīvai atpūtai piemērotas infrastruktūras izveidošanai; NVO un iedzīvotāju vietējās iniciatīvas grupu kapacitātes stiprināšanai. Kopējais paredzētais finansējums ir 29 000 latu, projektu pieteikumus pieņemsim līdz 15. maijam. Vērtējot iepriekšējās kārtas rezultātus, redzam, ka ES atbalsta visdažādākās aktivitātes, piemēram, tiltiņa būvniecību un trenažieru iegādi. Tikpat labi projekts varētu būt par jauniešu centra izveidi brīvā laika pavadīšanai vai telpas iekārtošanu pieaugušajiem, kur vakaros sanākt kopā un pavakarēt, apmainīties domām un kaut ko iemācīties. Sievas cita citai varētu rokdarbu noslēpumus pamācīt. Līdz ar jaunu aktivitāšu punktu izveidi, rodas arī jaunas darba vietas, piemēram, vajadzēs taču cilvēku, kurš uzkopj telpas un pieskata jauniešus."
Lai arī ELFA programma tika atvērta jau 2007. gadā un tās darbības laiks ir līdz 2013. gadam, reāli Abulas lauku partnerība programmā sāka darboties tikai no pagājušā gadā. Līdz ar to mums ir mazāk laika apgūt visus programmā paredzētos līdzekļus, turklāt nevienam jau vairs nav noslēpums, ka Latvija ES programmu finansējumu apgūst ļoti gausi. Jāteic, ka biedrības Abulas lauku partnerība aktivitāte saistās ar panākumiem – programmas pirmajā kārtā tika iesniegti 10 projekti – 8 no tiem tagad tiek gatavoti realizācijai: biedrība LISA Variņi saņēma atbalstu vairāku trenažieru iegādei, ko plānots novietot Variņu pamatskolas sporta hallē. Šo sporta aprīkojumu varēs izmantot gan skolēni, gan pieaugušie; Smiltenes sporta centrs vēlas pilnveidot tautas sporta kustību Smiltenes novadā. Biedrība Ziemeļvidzemes lauksaimnieku apvienība Smiltene plāno aprīkojuma iegādi, lai varētu dažādot savas aktivitātes; biedrība Ekolauks iesniegusi divus projektus: sakārtot vidi pie Veczellīšu bļodakmens, Zauskas priedes un pie ūdenskrituma jau tapušā tiltiņa pār Abulu plāno uzbūvēt lapeni un atpūtas vietu. Savukārt Palsmanes pagasta pārvalde virza projektu par tērpu iegādi pašdarbniekiem, bet Palsmanes pagasta biedrība Spēkavots – projektu Vizuālās prezentācijas un muzikālās aparatūras iegāde sabiedriskām aktivitātēm.
Biedrības vadītāja piesaista sociāli aktīvus cilvēkus, kuri vēlas veidot labāku dzīves vidi. Biedrības Ekolauks priekšsēdētāja Laima Āboltiņa ir gandarīta par jau izdarīto un pavisam noteikti zina, ka turpinās startēt ar projektiem, jo ideju ir daudz. Komentējot šo ES projektu un Lauku atbalsta dienesta virzītos ES projektus, biedrības Smiltenes pagasta attīstība priekšsēdētāja Maira Kupriša saredz tikai vienu problēmu: "Lai arī ES programmu atbalsts biedrībām ir 90% apmērā no kopējām izmaksām, līdzfinansējuma daļu piesaistīt arī nav viegli. Sadarbojamies ar novada domi un pagastu pārvaldēm, jo nedrīkst palaist vējā naudu, ko lauku teritoriju attīstībai piedāvā ES fondi. Laukos arī 100 vai 200 latu ir liela nauda."
Visbiežāk atbildīgās personas gauso ES naudas apgūšanu skaidro ar sarežģītu dokumentāciju un lielu birokrātiju, taču Sveta Rozīte uzskata, ka iepriekšminētās programmas finansējuma piesaistei projekti ir salīdzinoši vienkārši un nosacījumi izpildāmi. Galvenais ir sniegt informāciju par iespējām un ieinteresēt sociāli aktīvus cilvēkus, tāpēc sistemātiski tiek rīkoti bezmaksas semināri, piemēram, 12. martā tāds notiks Palsmanē, marta beigās Blomē un iecerēta arī tikšanās ar pagastu pārvalžu vadītājiem un Smiltenes novada izpilddirektoru 22. martā Smiltenes novada domē.