Uz Aglonu dodas ar bērniem un svēt gleznu

APMēRAM 140 KILOMETRU līdz Aglonai kājām sāka mērot svētceļnieku grupa, kurā ir arī pavisam mazi bērni. Māmiņas saka – vēlas izlūgties svētību visam gadam, izteikt vēlēšanās, ticot, ka Dievmāte sadzirdēs un palīdzēs © Monika Sila

Baznīcas, draudzes un tuvinieku apmīļoti, 4. augustā pēc svētās mises no Gulbenes svētceļojumā uz Aglonu sāka iet kristiešu grupa.

Līdzi viņiem bija gan Dieva dziesmu grāmatas un Bībeles, gan kartupeļu maisi, lai nodrošinātu ikdienas maltīti, kā arī labs garastāvoklis un lietusmēteļi. Kopā ar visiem svētceļojumā devās arī priesteris Andžejs Stoklosa. Laikrakstam viņš saka - katru gadu esot Aglonā Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos, taču kājām ceļu uz turieni mērot ir uzņēmies otrreiz.

Kopā ar svētceļnieku grupu iet arī vairākas jaunās māmiņas ar maziem bērniem. «Es pati vairs neskaitu, cik reizes esmu gājusi uz Aglonu. Mana pusotru gadu vecā meita Bernadeta šajā svētceļojumā dodas trešo reizi. Pirmo reizi viņa to darīja, kad vēl bija man tikai zem sirds,» laikrakstam saka Līga Strapcāne.

Pirmoreiz ar diviem saviem bērniem - 9 gadus veco Rainoldu un nedaudz par gadu vecāko Reināru - svētceļojumā iet gulbeniete Dace Rūsiņa. Vecākais dēls laikrakstam saka, ka uzņēmies būt labs palīgs mammai šajā ceļojumā. Savukārt māmiņa piebilst, ka apkārt ir daudz labu cilvēku, uz kuru atbalstu vienmēr var paļauties. Turklāt svētceļniekiem nepieciešamības gadījumā būs iespēja iesēsties autobusā un kādu ceļa gabalu mērot braucot.

Četrpadsmit gadus vecā Tīna Agnese Strupka laikrakstam stāsta, ka svētceļojumā uz Aglonu ir devusies jau astoto reizi. «Tas ir aicinājums! Katru gadu gribas iet, tas ir ļoti skaisti,» meitene saka.

Svētceļojumā uz Aglonu kājām doties nolēmis arī Cesvaines jaunietis Kaspars Rimša. Laikrakstam viņš saka, ka pirms sešiem gadiem jau ir gājis svētceļojumā uz Aglonu no Madonas. «Manā ticībā ir bijuši kāpumi un kritumi. Bez tā neiztikt,» uzsver K. Rimša. Šoreiz par izejas punktu izvēlējies Gulbeni, jo piesaistījis maršruts. Bijusi doma varbūt iet svētceļojumā no Liepājas, tomēr puisis sabijies. Pārāk liels attālums! «Nav jau svarīgs ceļa garums, svarīgs ir iekšējais, garīgais piedzīvojums,» domā K. Rimša.

Svētceļnieki no Gulbenes uz Aglonu līdzi sev nes Vladimiras Dievmātes svētgleznu, kura draudzē atrodas ceturto gadu un uz laiku tiek nodota glabāšanā ikvienai Gulbenes kristiešu ģimenei, lai nestu tajā svētību. Glezna dos spēku svētceļniekiem un kopā ar viņiem pēc tam atgriezīsies mājās. Vladimiras Dievmātes ikona izsenis uzskatīta par glābēju katastrofās, visās bēdās un nelaimēs, ja pie tās vēršas ar īpašu lūgšanu. Tiek dziedētas fiziskās un garīgās slimības, saliedētas ģimenes un mīkstināti konflikti.

Saskaņā ar baznīcas kalendāru Aglonā garīgie svētki turpināsies no 11. līdz 15. augustam. Katrai dienai būs īpaša nozīme, īpašs veltījums. 11. augusts būs slimniekiem veltītā diena, 12. augustā kristieši aizlūgs par ģimenēm, 13. augustā būs katoļu Svētā Meinarda svinības. Viņš bija pirmais zināmais katoļu misionārs Līvzemē un pirmais Ikšķiles bīskaps. 14. augustā sāksies Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. 15. augustā pulksten 12.00 notiks šo svētku galvenā mise.

Aglonas bazilika ir lielākais svētceļojumu centrs Ziemeļaustrumu Eiropā. 1980. gadā, svinot dievnama 200. jubileju, pāvests Jānis Pāvils II Aglonas baznīcai piešķīra mazās bazilikas titulu. Tā ir vienīgā tāda Latvijā. Aglonas bazilika ir veltīta Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanai. Bazilikā glabājas gleznu, skulptūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā svētbilde Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte. Pastāv uzskats, ka gleznai piemīt dziednieciskas spējas.



Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais