Gandrīz visiem būs pieejami centralizētie ūdenssaimniecības

Šobrīd centralizēto ūdenssaimniecības tīklu pieejamībā Ventspilī ir viens no labākajiem rādītājiem valstī – tīkli pieejami 98,3% iedzīvotāju. Pēc sestās ūdenssaimniecības attīstības projekta kārtas centralizētā sistēma nebūs pieejama vien dažām mājām, kuras definējamas kā viensētas, bet ietilpst Ventspils aglomerācijā.

Gandrīz viss jau ir izdarīts

Ūdenssaimniecības sakārtošana un attīstība Ventspilī pirmās kārtas ietvaros sākusies jau 2004. gadā un noslēgusies 2006. gadā. Tolaik akcentēta dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana - izbūvēta dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija un 11 jauni urbumi, kas ļāva būtiski uzlabot ūdens kvalitāti. Šim projektam sekoja vairāki citi, kā rezultātā ūdens apgādes un notekūdeņu savākšanas sistēma sakārtota atbilstoši mūsdienu prasībām. Pašvaldības SIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs Edgars Daugelis uzsver: «Kopš pirmā projekta pabeigšanas pagājuši desmit gadi. Šajā laikā vairs neesam saskārušies ar problēmām, kas attiecas uz ūdens kvalitāti. Tāpat sen vairs augšējo stāvu iedzīvotāji nesūdzas par zemu ūdens spiedienu krānā. Pēc sestās ūdenssaimniecības attīstības projekta kārtas centralizēta sistēma būs pieejama praktiski visām mājsaimniecībām, kas ietilpst Ventspils aglomerācijā.»

Nākamie ūdenssaimniecības attīstības projekti tika vērsti galvenokārt uz tīklu paplašināšanu - kopumā līdz šim no jauna izbūvēti apmēram 100 kilometri ūdensvada un kanalizācijas tīklu, panākot, ka tie pieejami 98,3% Ventspils aglomerācijas iedzīvotāju. Vienlaikus veikta arī fiziski novecojušo tīklu renovācija.

Ūdensvadu būvēs par savu naudu

Jaunajā ES plānošanas periodā Kohēzijas fonda finansējums ir paredzēts tikai notekūdeņu piesārņojuma samazināšanai, tostarp jaunu kanalizācijas tīklu būvniecībai. Tas nozīmē, ka ūdensvadu, kas ir loģiska ūdenssaimniecības sastāvdaļa, uzņēmums būvēs par saviem līdzekļiem. Kopējā projektam paredzētā summa ir 719 tūkstoši eiro, no tiem Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 335 tūkstoši. Līdzekļus plānots ieguldīt ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvē apmēram 1,2 kilometru garumā. Tas dos iespēju centralizētos tīklus izmantot vēl 130 ventspilniekiem. Projektu paredzēts īstenot piecos ielu posmos: Robežu ielā, Mazajā Priežu ielā, Zaķu ielā, Tērvetes ielā un Uzvaras ielā.

Jaunos Ministru kabineta noteikumus Kohēzijas fonda apgūšanai apstiprināja tikai pirms dažām nedēļām. Tagad jāgaida, kad uzraugošā institūcija izsludinās pieteikšanos, lai jau ziemā varētu izsludināt būvniecības iepirkuma konkursu un pavasarī sākt rakt un būvēt.

Vaicāts par iedzīvotāju aktivitāti pieslēgumu veidošanā, uzņēmuma vadītājs informē: «Ventspilī ir vienkāršoti pieslēgumu izbūves noteikumi - nav nepieciešams tehniskais projekts, neprasām arī sertificētas būvkompānijas izmantošanu un tamlīdzīgi. Pietiek ar tehniskajiem noteikumiem un pašvaldības rakšanas atļauju. Rakt un daudz ko citu izdarīt cilvēks var pats, tādējādi izvairoties no nesamērīgi augstām izmaksām, kas ir galvenais iemesls, kāpēc daudzviet cilvēki kūtri veido pieslēgumus. Līdz ar salīdzinoši zemām izmaksām aktivitāte ir laba.»

Šogad ir stājies spēkā jaunais Ūdenssaimniecības likums, kas uzliek pašvaldībām lielāku atbildību, bet, no otras puses, atrisina vairākas problēmas. Patlaban pašvaldība izstrādā jaunus saistošos noteikumus, kuros būs paredzēts arī pašvaldības atbalsts pieslēguma izveidošanai dažādām iedzīvotāju grupām. Šo iespēju paver jaunais Ūdenssaimniecības likums. Līdz šim likumdošana liedza iespēju pašvaldībām ieguldīt līdzekļus šī mērķa īstenošanai.