Sāk darbu pie jaunajiem ēku siltināšanas projektiem

Līdz šim pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi, piesaistot ES fondu finansējumu, Ventspilī ir renovējusi 42 daudzdzīvokļu mājas. Šogad, atbilstoši jaunā plānošanas perioda noteikumiem un jaunajiem būvnormatīviem, tiek izstrādāti projekti trīs daudzdzīvokļu namu renovācijai.

Vairāk stāsta SIA Ventspils nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš.

- Martā tika atvērta jaunā plānošanas perioda ES programma daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai. Vai esat jau sākuši būvdarbus?

- Pagaidām vēl nē, jo programma tika atvērta tikai martā, bet pieteikumu pieņemšana sākas praktiski šajā laikā. Jaunajā plānošanas perioda programmā nav iespējams iesniegt tos projektus, kuri bija sagatavoti iepriekšējā plānošanas periodā, jo ir mainījušies būvniecības normatīvi un iepriekšējie projekti ir jāpārstrādā. Tāpat agrāk nevarēja uzsākt jaunu projektu izstrādi, jo bija tikai nojaušami, bet ne precīzi zināmi jaunie fondu apgūšanas nosacījumi.

No iepriekš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) apstiprinātajiem 50 projektiem veiksmīgi realizēt izdevās 42, pārējie astoņi dažādu iemeslu dēļ netika līdz būvdarbiem. LIAA pieteikumus pārstāja pieņemt 2013. gada jūlijā, vienkārši beidzās pieejamie fondu līdzekļi, jo programmā iesaistījās arvien vairāk pretendentu. Ja atceramies, tad Ventspilī pirmo daudzdzīvokļu māju nosiltināja jau 2009. gadā, tā bija pirmā, ko renovēja ES fondu daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas programmas ietvaros. Ar savu aktivitāti siltināšanas jomā esam starp veiksmīgākajām pilsētām Latvijā. Daudzējādā ziņā tas noticis, pateicoties mūsu pašvaldības atbalstam - arī šobrīd pašvaldībā tiek strādāts pie atbalsta palielināšanas projekta dokumentācijas izstrādei, ko jaunā programma neparedz - mūsu atbildība ir nosiltināt pēc iespējas vairāk ēku. Tas prasa intensīvu darbu, bet ar šo uzdevumu līdz šim veiksmīgi esam tikuši galā - informējam iedzīvotājus, gatavojam kvalitatīvus projektus un apgūstam pieejamo finansējumu.

- Jūs jau pieminējāt, ka ir mainījušies fondu apgūšanas noteikumi. Vai tagad realizēt daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektus būs vieglāk vai sarežģītāk?

- Atceroties 2009. gadu, kad tika atvērta pirmā ES fondu programma, jāsecina, ka prasības pakāpeniski, grozot MK noteikumus, kļuva vienkāršākas un plašākam iedzīvotāju lokam pieejamākas, jo no noteikumiem tika izskaustas nereālas prasības un vairāki ierobežojošie kritēriji. Pēc sākotnējiem kritērijiem no mūsu uzņēmuma apsaimniekošanā esošajām mājām siltināšanas programmai atbilda tikai kādi piecpadsmit nami. Saprotot, ka šādi noteikumi nedod vēlamo rezultātu, kritēriji tika pārskatīti un kļuva samērojami ar reālo situāciju valstī. Pirmie īstenotie projekti kalpoja kā labs piemērs pārējiem, un iedzīvotāju aktivitāte strauji pieauga.

Jaunās programmas prasības ir stingrākas, jāsasniedz augstāki siltumnoturības rādītāji. ES fondu līdzfinansējuma apmērs būs diferencēts - atkarīgs no sasniegtā rezultāta. Pozitīvi, ka pēc projekta realizācijas daudzus mēnešus vairs nebūs jāgaida Eiropas nauda, bet jau projekta būvdarbu realizācijas gaitā atbalsta finansējums tiks izmaksāts atbilstoši izpildei.

- Atgriežoties pie jaunā plānošanas perioda - cik daudz naudas pieejams, un kādas ir jaunās noteikumu nianses?

- Manuprāt, naudas būs pietiekami - kopumā valstī šiem mērķiem paredzēti 150 miljoni eiro. Taču ir mainījušies būvnormatīvi un, kā jau minēju, izvirzītas augstākas prasības sasniedzamajiem rezultātiem.

Lai saņemtu pieejamo finansējumu pilnā apjomā, ir jāsasniedz nosacītais siltumenerģijas patēriņa lielums apkurei - 70 kilovatstundu uz 1 kvadrātmetru gadā. Iepriekšējos noteikumos šis rādītājs bija 100 kilovatstundu. Lai siltuma patēriņu samazinātu līdz jaunajam līmenim, ir jārenovē un jāpārveido arī inženiertehniskās komunikācijas. Vajadzēs izmantot biezāku siltinājuma kārtu fasādēm, rekonstruēt apkures un siltā ūdens padeves sistēmu, kā arī uzstādīt individuālos siltuma skaitītājus dzīvokļos. Mēs nevaram atļauties nesasniegt mērķus, pretējā gadījumā naudu nāksies atmaksāt.

- Cik reāli ir tos īstenot dzīvē?

- Reāli - prasības nav pārmērīgas. Mūsu līdzšinējā pieredze parāda, ka daudzos objektos šādi rādītāji ir sasniegti vai tuvu tam jau iepriekšējo noteikumu ietvaros, taču mēs vēlamies nodrošināties un būt pārliecināti, ka realizētie projekti pilnā mērā atbildīs jaunajiem noteikumiem un kritērijiem.

- Energoefektivitātes programmai mainījusies arī uzraugošā institūcija - iepriekš tā bija LIAA, tagad ALTUM. Vai tas kaut ko maina faktiskajā darbā?

- Šobrīd to vēl ir pāragri vērtēt. ALTUM ir labi pastrādājis un sagatavojis viegli lietojamu finanšu kalkulatoru, kurā uzskatāmi tiek atspoguļots, ar kādām izmaksām var panākt vēlamo rezultātu. Tagad projektu apjomu prognozēt ir vieglāk. Šobrīd tomēr ir sarežģījumi ar projektu administrēšanu, taču domāju, ka tiksim arī ar to galā.

- Ik gadu valstī tiek rīkots konkurss Energoefektīvākā māja. Vai arī šogad Ventspils ir iesniegusi konkursam kādu projektu?

- Konkursa nolikums paredz, ka pēc renovācijas jābūt pagājušai vismaz vienai apkures sezonai. Vērtējot rezultātus un sasniegumus, izvēlējāmies konkursam iesniegt vienīgo Ventspils deviņstāvu māju, kurai veikta kompleksa siltināšana. Mēs apzinājāmies, ka rezultāti nav tik labi, lai pretendētu uz augstām vietām, taču vēlējāmies parādīt, ka arī deviņstāvu mājām ir iespējama siltināšana un sasniegtie rezultāti ir pietiekami labi -siltuma ekonomija salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir 47%. Iespējams, ka rezultāti būtu vēl labāki, ja šajā projektā mēs katrā dzīvoklī būtu uzstādījuši arī individuālās siltuma uzskaites iekārtas, kas mudina cilvēkus mainīt paradumus un taupīt siltumu.

- Kādi ir šim gadam ieplānotie darbi - būs arī realizēti projekti?

- Bijām plānojuši, ka šovasar nosiltināsim trīs namus, taču izskatās, ka pagūsim izstrādāt tikai projektus. Cerējām, ka līdzšinējie projekti būs saderīgāki ar jaunajiem noteikumiem un būvnormatīviem, bet izrādījās, ka projektu izstrāde ir jāsāk praktiski no nulles. Līdz ar to plāni nedaudz mainās.

- Ventspils pašvaldība iniciējusi jauna dzīvojamā kvartāla būvniecību vecpilsētā. Kas īsti ir ieplānots, un kā tas izskatīsies?

- Atzīmēšu, ka Ventspils vecpilsētā ir vairākas mājas sliktā tehniskā stāvoklī, kuras pieder privātajiem īpašniekiem. Šos namus nepieciešams vai nu nojaukt, vai atjaunot, tāpēc pašvaldība savos plānošanas dokumentos ir ielikusi arī punktus par vecpilsētas vides sakārtošanu, radot labus apstākļus dzīvošanai - tas nozīmē ne tikai ielu un komunikāciju sakārtošanu, bet arī dzīvojamā fonda pilnveidošanu atbilstoši 21. gadsimta prasībām. Vienlaikus jāapgūst brīvie zemes gabali, būvējot mūsdienīgas, bet vidē arhitektoniski iederīgas dzīvojamās ēkas.

Pašvaldība savā īpašumā ir iegādājusies trīs zemes gabalus Ūdens ielā, kur plānojam būvēt 38 dzīvokļu dzīvojamo ēku kompleksu. Nepieciešami laba līmeņa arhitekti, lai tiktu galā ar sarežģīto uzdevumu - izveidot projektu, kas vienlaikus ir iederīgs vecpilsētas vidē un atbilst mūsdienu cilvēka komforta prasībām. Šobrīd ir veikts tikai pirmais solis - projekta vadībai nodibināts pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi meitasuzņēmums SIA Ventmalas māja. Jauna uzņēmuma dibināšana dod iespēju nodalīt ar šo projektu saistītos riskus no mūsu uzņēmuma pamatdarbības. Projektu plānojam ekspluatācijā nodot līdz 2019. gada otrajai pusei, savukārt tirgū šos dzīvokļus piedāvāsim jau agrāk.

Vienlaikus šis projekts tiek īstenots, lai parādītu, ka vecpilsētā ir iespējams veidot jaunus un perspektīvus dzīvojamo māju projektus, tādējādi iekustinot arī privātos nekustamo īpašumu attīstītājus. Ceram ar laiku vecpilsētu veidot par prestižu dzīvojamo rajonu, kā tas ir citās valstīs un pilsētās.

- Valdība pieņēmusi lēmumu ar PVN 21% apmērā aplikt ēku pārvaldīšanas pakalpojumus. Kā tas ietekmēs Ventspils iedzīvotāju rēķinus?

- Viennozīmīgi var pateikt, ka pārvaldīšanas pakalpojums nepieaug par 21%. Katrā apsaimniekošanas uzņēmumā ir atšķirīga namu pārvaldīšanas sistēma. Ņemot vērā to, ka Ventspils nekustamie īpašumi savā darbībā plaši izmanto ārpakalpojumus, kas jau bija aplikti ar PVN, tad kopumā pārvaldīšanas pakalpojums mūsu uzņēmumā vidēji pieaug par 8%. Mani vairāk uztrauc cits process - līdz ar jaunā likuma stāšanos spēkā nevienlīdzīgā situācijā tiek nostādīti lielie uzņēmumi un tie pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzēji, kuru gada apgrozījums nav tik liels, lai tie būtu PVN maksātāji. Tas nav pareizi, tas neliek uzlabot mazo uzņēmēju pakalpojuma kvalitāti un līdz ar to neveicina nozares attīstību. Iespējams, ka šī situācija radīs vairākus precedentus, kad dzīvokļu īpašnieki vēlēsies mainīt apsaimniekotāju tikai tādēļ, ka mazā uzņēmēja pakalpojumi izmaksās mazāk. Pasaules prakse parāda, ka kopumā lielie namu apsaimniekošanas uzņēmumi strādā efektīvāk un namu apsaimniekošana norit profesionālāk. Nenoliegšu, ka Ventspilī ir vairāki pozitīvi piemēri, kad mazie apsaimniekotāji strādā ļoti labi. Taču jāņem vērā, ka attīstoties šo uzņēmēju darbība ies plašumā un sasniegs noteikto robežu, arī viņiem būs jāmaksā PVN.

Katrā gadījumā SIA Ventspils nekustamie īpašumi no savas puses godprātīgi pilda un pildīs uzņemtās saistības, domājot gan par iespējām uzlabot īpašumu tehnisko stāvokli, gan par iedzīvotāju apmierinātību ar saņemto pakalpojumu kvalitāti.