Pensionāri: attālinām nevarības laiku

© Privāts arhīvs

Lielvārdes Pensionāru biedrība, kuras paspārnē nu jau astoņus gadus darbojas amatiermākslas kolektīvi, šogad augustā atzīmēs savu pastāvēšanas 15. gadskārtu.

Lielajā jubilejas ballē Lielvārdes kultūras namā kopā sanāks gan vietējie senioru vecuma aktīvie ļaudis, gan sabrauks ciemiņi no tuvākām un tālākām vietām, lai kopā uzdziedātu, uzdejotu un kārtīgi izlustētos.

Piecpadsmit gadu pa skatuvi

Lielvārdes pensionāru biedrībai šogad nozīmīgas jubilejas gads - aprit pilni 15, kopš izveidota biedrība, savukārt deju kolektīvam Sidrabotie gadi nu jau paliek astoņi gadi, dziesmu ansamblis tika radīts drusku vēlāk, bet nu jau piekto gadu biedrībai ir pašai savs teātris, kas nosaukts daudznozīmīgā vārdā - Paši. Varbūt tieši tāpēc, ka kolektīvā visu visi dara paši, - paši raksta scenārijus, paši dzied, spēlē un danco, domā par tērpiem un pat gatavo dekorācijas. «Atšķirībā no citiem amatiermākslas kolektīviem mūs neviens pastāvīgi neatbalsta - tik vien kā cilvēku labā griba. Kolektīvu vadītāji, mākslinieki, koncertmeistari un dekorāciju būvētāji strādā bez atalgojuma. Uzskatu, ka esam labs piemērs, kā amatiermāksla palīdz attālināt nevarības laiku!» skaidro pensionāru biedrības priekšsēdētāja Nora Ivanova. «Bērni kļūst disciplinētāki, jo vecvecākiem vairs nav tik daudz laika, lai pieskatītu mazbērnus. Mums ir jāpaspēj gan mazdārziņu sakopt, gan teātri uzspēlēt,» smej Lielvārdes pensionāru biedrības teātra aktieri. Kopumā biedrībā ir ap 60 aktīvo biedru - vairāki no viņiem atrod spēkus un laiku, lai iesaistītos vairākos kolektīvos. Piemēram, jaunākajā teātra Paši uzvestajā lugā Trīs vītušas rozes, iesaistīts ap 20 senioru, kuru vidējais vecums 74 gadi, - jaunākajam aktierim ir 62, bet vecākajam jau pāri 80. Izrādes režisore Skaidrīte Tilaka stāsta: «Sākām kā humora teātris, taču pamazām ķērāmies pie lielāka apjoma darbiem. Par pirmo lielo uzstāšanos uzskatām Jāņu dienas svinības Lielvārdes dienas centrā, kur izspēlējām ainiņas no Skroderdienām Silmačos un klāt pielikām arī savus tekstus. Tad sekoja arī Paula Putniņa Paši pūta, paši dega, bet nu uz skatuves rādām Kellijas Klānas romāna Trīs vītušas rozes skatuves variantu. Gan scenārijs, gan scenogrāfija un dekorācijas ir mūsu pašu dalībnieku darba rezultāts.» Vienlaikus režisore atzīst, ka latviešu dramaturgi nav īpaši piedomājuši par repertuāru senioru teātriem, - lugu, kurā visi personāži būtu gados veci ļaudis, gandrīz nav. Vienmēr pa vidu ir kāds jauneklis vai jauna dāma, tāpēc Lielvārdes pensionāri nebaidās uzvilkt mugurā jauniešu tērpu un pieskaņot valodu un izrīcības, lai skatītājs nekļūdīgi varētu saprast, ka uz skatuves redzams vien skolas puika vai nebēdnīgs skuķis, bet sejas vaibsti, kur redzama milzīgā dzīves pieredze, ir tik vien kā māns un ilūzija.

Ja nav kam rādīt, nav mērķa mēģināt

Lugas iestudēšana, jaunas dejas mācīšanās un skaistu dziesmu iemēģināšana kļūst bezjēdzīga, ja nav kam parādīt, ko proti. Pensionāriem ir daudz labu draugu, kas gaida ciemos, taču katrs izbraukums maksā lielu naudu, - jāved ne tikai pašiem sevi, bet arī dekorācijas un attiecīgā aparatūra. Transporta izdevumiem izdevies piesaistīt naudu, rakstot projektus un startējot ziedot.lv izsludinātajā Latvijas valsts mežu atbalstītajā sociālo projektu konkursā.

«Mēs to uzskatām par ļoti nozīmīgu dāvanu, kas mums paver iespēju parādīt, ko protam, ne tikai tiem, kuri ierodas uz mūs koncertiem un izrādēm Lielvārdes kultūras namā, bet arī citiem Latvijas cilvēkiem. 25. maijā teātris kopā ar dziedātājiem devās izbraukumā pie saviem senajiem draugiem - Gulbenes pensionāriem. Savukārt 22. jūlijs mums būs ļoti noslogota un grūta diena. Izbrauksim agri no rīta, lai ap pusdienas laiku jau būtu gatavi spēlēt izrādi Amatas novada Ģikšu kultūras namā. Amatas novada pensionāri mums solījuši arī lielo zupas katlu izvārīt, lai būtu spēks vēl arī otrai izrādei, kas vakarā notiks Madonas novada Oškalnu pagasta Degumnieku tautas namā.» Oškalnu pagasts nav izvēlēts nejauši - tā ir vieta, kur visu mūžu dzīvojusi un strādājusi romāna Trīs vītušas rozes autore Kellija Klāna. «Tā kā romāna pārvēršana lugā ir mūsu pašu iniciatīva un ieguldījums, tad nu gribam autores novadniekiem parādīt, ko no tā darba uz skatuves esam dabūjuši gatavu,» smej Noras kundze. Līdzi brauks arī dziedātāji, kuri izrādei piešķirs īsto noskaņu.

Vasaras otrajā pusē izbraukums ieplānots uz Nīcu, kur norisināsies vērienīgi senioru svētki. «Dodoties izbraukumos, vienmēr padomājam arī par to, lai braucienam būtu papildu vērtība, - vienam no saviem biedriem esam devuši uzdevumu izpētīt tūrisma ceļvežus un kartes, lai pa ceļam varam arī ko skaistu un vērtīgu apskatīt,» tā Noras kundze.



Svarīgākais