Neskatoties uz zemajām piena iepirkuma cenām, Latvijā piena ražošanas kopējais apjoms ir nedaudz lielāks par iepriekšējā gada atbilstošajā laika periodā saražoto. Jāatzīmē, ka tikai pirms krīzes – tā sauktajos treknajos gados – kopējais saražotais piena apjoms bija nedaudz lielāks.
SIA Jēkabpils piena kombināts Latvijā ir ap 2000 sadarbības partneru - lielāku un mazāku piena ražošanas uzņēmumu, kā arī seši pieņemšanas un pārkraušanas punkti. Uzņēmums iepērk apmēram 15% no kopējā izslaukuma Latvijā. Par situāciju piena lopkopībā un tendencēm stāsta SIA Jēkabpils piena kombināts valdes loceklis Aigars Spēks.
- Kādas ir šābrīža piena cenas?
- Zemas - nepārsniedz 18 santīmu par litru. Vienīgi 2008./2009. gada krīzes laikā tā bija vēl drusku zemāka, taču tajā laikā tik zema cena noturējās neilgu laiku - vēlāk atkal sekoja kāpums. Tagad zemā cena ir ieilgusi un rada nopietnas problēmas piena lopkopības nozarei.
- Ar ko saistīta tik zema cena - piena pārprodukcija un patēriņa samazināšanās?
- Ir jāsaprot, ka Latvijas piensaimniecība nav atraujama no pasaules tendencēm - cenu nosaka nevis izmaiņas iekšējā patēriņā un piena ražošanas apjoms Latvijā, bet gan globālie pasaules procesi. Mēs varētu likvidēt kaut vai pusi no piena govīm - Latvijā saražotā piena apjoma samazinājums cenu ietekmēs pavisam minimāli. Kā labo ziņu var uztvert faktu, ka pēdējā laikā piena cena pasaules biržās ir stabilizējusies - vismaz vairs nekrītas. Tas dod cerību, ka drīzumā piena cenas palielināsies un vairāk saņems arī zemnieki.
- Vai ieilgusī zemā cena ir likusi pārorientēt biznesa veidu, un ganāmpulki tiek likvidēti?
- Protams, tie, kuri saskatīja citas biznesa iespējas, ir samazinājuši vai pat likvidējuši piena govju ganāmpulkus. Tajā pašā laikā tiek veidoti jauni ganāmpulki un jaunas saimniecības iesaistās šajā biznesā. Katram pašam ir jāizdomā un jāizvērtē, kā pareizāk rīkoties, taču es no savas puses gribu likt pie sirds: nevajag pieņemt ātrus lēmumus, jo atjaunot piena govju ganāmpulku ir ilgi un grūti. Tāpat, pārorientējoties uz cita veida lauksaimniecību, piemēram, gaļas lopu audzēšanu, rezultātu varēs iegūt apmēram pēc sešiem gadiem. Ir jāsēžas pie galda un jārēķina faktiskās izmaksas, faktiskie zaudējumi un ieguvumi.
Mani priecē fakts, ka attīstās ģimenes uzņēmumi ar govju skaitu līdz 100 galvām - tas ir optimālais saimniecības lielums, kurš var būt elastīgs un krīzes pārdzīvo vieglāk. Tāpat var pastāvēt mazās saimniecības ar piecām līdz desmit govīm. Esmu parēķinājis, ka ģimenē, kurā algotu darbu strādā viens cilvēks, bet otrs saimnieko mājās, tajā skaitā rūpējas par desmit govīm, peļņa no piena pārdošanas ir vidējās algas apjomā.
Mēs esam ieinteresēti piena lopkopības attīstībā, tāpēc no savas puses garantējam regulāru samaksu par nodoto pienu divas reizes mēnesī. Pēdējo desmit gadu laikā maksājums par pienu nav nokavēts ne par vienu dienu. Mūsu klienti pie tā ir pieraduši un rēķinās, ka piena nauda kontā iekritīs konkrētā datumā, un pat zina pulksten cikos.
- Pagājušajā gadā uzsākāt dalītu piena savākšanu no bioloģiskajām saimniecībām. Kā attīstās šī joma?
Palēnām, jo no vienas puses piedāvājumu ietekmē salīdzinoši zemā iepirkuma cena, jo sinerģijā ar konvenciālās lauksaimniecības ietvaros saražotā piena cenu zemāka ir arī bioloģiskā piena iepirkuma cena. Tajā pašā laikā biopiena iepirkuma cena ir ap 15% augstāka, likumsakarīgi dārgāks ir arī galaprodukts, un tā patēriņu ietekmē iedzīvotāju zemā pirktspēja. Taču mēs no šīs jomas neesam atteikušies - dienā vidēji savācam ap desmit tonnu bioloģiskā piena, ko piegādājam tieši piena pārstrādātājiem. Latvijā mūsu sadarbības partneris ir Cesvaines piens, daļu bioloģiskā piena eksportējam.