Jogijs - līderis Latvijas jogurtu tirgū

 
©Ojārs Lūsis

Tagad katrs bērns zina, kas ir Jogijs un kas ir jogurts, bet pirms 15 gadiem sabiedrība tā īsti nepazina ne vienu, ne otru, tāpēc Jāņa Dinēviča lēmums 1995. gadā uzsākt jogurta ražošanu vērtējams kā drosmīgs solis, kas sevi pilnībā attaisnojis.

Atskatoties vairāk nekā piecpadsmit gadu senā pagātnē, Jānis Dinēvičs stāsta: "Bija skaidrs, ka uz sievas vecāku atgūtās zemes ar kartupeļu vai citu lauksaimniecības produktu audzēšanu vēlamo peļņu iegūt nevarēs. Prātojām, kāda veida pārstrādes uzņēmumu veidot, un izvēle krita par labu jogurtam – produktam, kas strauji ienāca Latvijas tirgū. Lai uzzinātu vairāk par jogurta ražošanu, devos uz ārvalstīm – Izraēlu, Šveici un Franciju. Pirmo ražošanas iekārtu man no Francijas piegādāja trīs jūras konteineros. Laikam ejot, ražotne divreiz paplašināta."

Uzsākot ražošanu 1995. gadā, trīs reizes nedēļā Gosupos izgatavoja pa 500 kg produkcijas, savukārt pašos ziedu laikos – 15 tonnas katru dienu. Apmēram 50% no saražotā tika eksportēti, tai skaitā uz Igauniju un Lietuvu. Līdz ar pieprasījuma samazinājumu, Gosupos ražo vidēji par 40% mazāk nekā iepriekš. Dinēviča kungs informē par iestrādēm jaunu eksporta tirgu apgūšanā: "Jau martā Zviedrijā tiks nogādāta izmēģinājuma partija – 15 tonnas Latvijā ražota jogurta. Ja viss izdosies, tad, iespējams, Jogiju varēs nopirkt arī Dānijā. Diemžēl Krievijas sertifikācijas komisija pēc ražotnes apmeklējuma atļauju eksportam uz Krieviju nedeva, turklāt arī nepaskaidroja atteikuma iemeslus." Ir bijis piedāvājums tirgot Jogiju Azerbaidžānā, bet tik tāli eksporta tirgi nav iespējami tikai tāpēc, ka Jogija derīguma termiņš ir 21 diena. Lai pagarinātu derīguma termiņu, daudzos uzņēmumos veic produkta otrreizējo pasterizāciju, kas ir praktiski vienīgā iespēja, lai jogurta realizācijas termiņš būtu mēnesis, trīs vai pat pusgads. Taču šajā apstrādes procesā tiek nogalināta šā piena produkta svarīgākā sastāvdaļa – jogurta baktērija – un produkts zaudē savas jogurtam piemītošās īpašības. Gosupu tehnologi kategoriski iestājas pret otrreizējo pasterizāciju, jo produkta augsto kvalitāti vērtē augstāk par eksporta iespējām. Viens no gala produkta kvalitātes garantiem ir augstvērtīgas izejvielas, tāpēc pienu Gosupi iepērk tikai no labi pārbaudītām un uzticamām saimniecībām, tai skaitā Tērvetes, kas jau tradicionāli ir ļoti augstas kvalitātes piena piegādātāji."

Runājot par darbiniekiem, Jānis Dinēvičs atzīst: "Tie lielākie darītāji Gosupos ir sieva Vija un dēls Dāgs – es esmu cilvēks, kam vajadzības gadījumā paprasīt padomu. Arī labs tehnologs ir zelta vērts." Uzņēmējs iesaka: "Nevajag padoties, jo pavisam noteikti nāks labāki laiki, un es ticu, ka Latvijas uzņēmēji ar savu neatlaidību šo smago laiku pārdzīvos.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!