Jāsaglabā pašu radītās vērtības!
25. februārī Ogrei paliek 82 gadi. Šogad svētki netiek īpaši svinēti, plašāks jubilejas skanējums parasti ir ik pēc pieciem gadiem.
Taču arī šajā reizē iedzīvotājiem ir iespēja rast svētku sajūtu, apmeklējot koncertus kultūras centrā, piedaloties ģimeņu ziemas sporta svētkos. Arī šogad ogrēniešus priecēja starptautiskā ledus skulptūru festivāla mākslinieku darbi, Ogres pilsētas jaunieši sadarbībā ar kultūras centru rīko pasākumu Savu prieku dāvinu Tev, mana pilsēta!. Par šim gadam svarīgākajiem notikumiem Neatkarīgajai stāsta novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.
– Ar kādām sajūtām sagaidāt pilsētas jubileju?
– Kāds mācītājs, sākoties gavēnim, vēlēja, lai cilvēki šajā laikā domātu ne tikai par to, kā fiziski gavēt, bet arī par to, lai tiktu ievērota cilvēku savstarpējā saprašanās, saticība, lai mēs "neēstu viens otru".
Pilsētas jubilejas laikā, kas šoreiz sakrīt ar gavēņa laiku, Lieldienas gaidot, vēlētu ikvienam atcerēties pagājušā gadsimta 20. gadu Ogri – laiku, kad iedzīvotāji panāca, lai Ogrei tiktu piešķirtas pilsētas tiesības. Viņi izraudzījās Ogri kā savu labāko mājvietu, veidoja pilsētu ar noteiktiem mērķiem, idejām, ar ticību, cerību un mīlestību. Vēlu arī šobrīd ogrēniešiem šeit, skaistās Ogres upes krastos, dzīvot ar vienotu mērķi strādāt, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku izaugsmi. Domāsim labas domas un darīsim labus darbus!
– Budžets ir pieņemts un nauda saplānota. Kā jūs komentētu šā gada budžetu?
– Ogres novada konsolidētā budžeta ieņēmumu plānotais apjoms ir 27,6 miljoni latu, kas ir par 16,3% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Kopā ar kredītresursiem un iepriekšējā gada budžeta atlikumu 7,7 miljoniem šogad teorētiski varam rēķināties ar 37,9 miljoniem latu. Taču jau tagad redzam, ka ieņēmumi no iedzīvotāju nodokļa, kas ir budžeta pamats, nepildās plānotajā apmērā un janvārī tas izpildījies tikai par 69%. Arī valdība ir paredzējusi iztrūkumu plānotajos ieņēmumos, tāpēc paredz segt iztrūkumu, lai pašvaldību budžetā ienāktu līdzekļi vismaz 92% apjomā no sākotnēji prognozētā.
Jāatzīmē, ka iepriekšējā gadā ietaupītā nauda šogad ļoti noder – faktiski šie ietaupījumu mums ļāva visiem pašvaldības iestāžu darbiniekiem izmaksāt algas pilnā apmērā.
Apzinoties, ka budžets var nepildīties, savus izdevumus plānojam 35,8 miljonu apmērā, 716 787 latus paturot kā rezerves kapitālu – sava veida drošības spilvenu.
– Kultūra, sports, interešu izglītība – tās ir nozares, kas šogad daudzu pašvaldību budžetos atstātas pabērna lomā. Ar ko jārēķinās ogrēniešiem?
– Mums viss tiek saglabāts, tai skaitā basketbola skola, baseins, mūzikas skola Ogrē un Madlienā, mākslas skola, sporta centrs, kura pārziņā ir nupat rekonstruētais stadions. Tās ir iepriekšējos gados izveidotas struktūras, kas tagad ir jāuztur, kaut arī naudas ir ļoti maz. Daudzviet tiešām izvēlas slēgt iestādes, kuru uzturēšana pašvaldībai vairs nav pa spēkam. Mēs neplānojam likvidēt nevienu no šīm iestādēm. Lai to varētu uzturēt, arī vecākiem ir jāsedz daļa izdevumu – interešu izglītības iestādēs ir noteikts vecāku līdzmaksājums. Faktiski ir tā – ja vecāki ir ar mieru piedalīties šo iestāžu uzturēšanā, tad tās pastāvēs, ja interesentu nebūs – nāksies slēgt, jo pašvaldības iespējas tagad ir minimālas.
Kultūras vajadzībām šogad ir par 28,4% mazāk nekā 2009. gadā, taču nevajag uztraukties, ka Ogrē vairs nebūs ierasto svētku – būs, tomēr no Mūzikas svētkiem vasarā nācās atteikties. Prieku un labas emocijas varam radīt arī paši – lielāku akcentu liksim uz mūsu pašdarbniekiem, kas prot gan dziedāt, gan dejot. Svētkus vajag, taču būs jāskatās, cik maksāsim māksliniekiem, cik tērēsim noformējumam un citām lietām. Netiks atlaisti arī kultūras darbinieki, turklāt darba viņiem būs vairāk, jo novada teritorija ir daudz plašāka. Atlaisti netiks arī citu nozaru pašvaldības atalgotie darbinieki. Tāpat nav plānots vēl vairāk samazināt algas, jo, mūsuprāt, pagājušajā gadā veiktās atalgojuma korekcijas ir atbilstošas šodienas situācijai. Vēl vairāk, tiem diriģentiem un citiem kolektīvu vadītājiem, kam daļu algas maksāja arī valsts, tagad starpību piemaksās pašvaldība. Tas tiek darīts šo cilvēku motivēšanai, lai tiktu saglabāti visi esošie kolektīvi – katrs kolektīvs ir sava sociālā šūniņa un cilvēku iespēja komunicēt ar saviem domu biedriem. Drauga plecs ir visdrošākais atbalsts un sniedz pārliecību, ka cilvēks šeit vēl ir vajadzīgs. Nedrīkst cilvēkiem laupīt prieku un liegt iespēju sevi izteikt mūzikā vai dejā, lai viņi justos piederīgi savai pilsētai un valstij.
– Kaut arī Ogre atrodas ļoti tuvu Rīgai, šeit tomēr ir salīdzinoši augsts bezdarbnieku skaits. Kur meklējams iemesls?
– Pirmkārt, mēs esam Latvijas sastāvdaļa un pakļauti tieši tādām pašām problēmām kā citas pilsētas. Ja runājam par Rīgas tuvumu – jā, galvaspilsētā strādāja un strādā daudz ogrēniešu, bet arī tur tiek samazināti štati. Daudzi ogrēnieši strādāja valsts pārvaldē un dažādās valsts budžeta iestādēs, un, kā zināms, tieši tur pagājušajā gadā notika vislielākās atlaišanas. Savukārt Ogrē nodarbinātie darba vietas zaudēja līdz ar tekstilrūpniecības uzņēmumu, kas izveidojušies uz bijušā trikotāžas kombināta bāzes, sašaurināšanos un pat slēgšanu. Piemēram, dzijas ražotājs Ogres jarns savu darbību pārtrauca, un 300 cilvēku papildināja bezdarbnieku rindas. Pēc pēdējiem statistikas datiem, Ogres novadā apmēram 16,8% no darbspējīgajiem ir bez darba.
Visgrūtāk ir tiem, kuriem bezdarbnieka pabalsta termiņš jau beidzies. Tiem piedāvājam darbu pašvaldībā tā saukto simtlatnieku programmas ietvaros. Esam piesaistījuši visu iespējamo šā fonda finansējumu, bet visus gribētājus nodarbināt nevaram. Patlaban simtlatnieku programmā Ogres novadā strādā 120 cilvēku. Iespējams, ka martā būs pieejama papildu nauda un strādāt varēs vairāk cilvēku.
Atzīmēšu, ka šim gadam budžetā pabalstiem ir ieplānots par 33,3 procentiem vairāk nekā iepriekš. Taču ar pabalstiem vien cilvēkam nepietiek, lai segtu visus izdevumus. Daudzi paliek parādā par komunālajiem maksājumiem, tai skaitā siltumu. Pagaidām pašvaldība faktiski dotē siltumražošanas uzņēmumu, jo iedzīvotāju samaksātais nesedz gāzes izmaksas. Savukārt, ja laikus nenorēķināsimies par gāzi, Latvijas gāze pārtrauks piegādes un visa pilsēta paliks bez apkures. Skumji, bet fakts – atvērām zupas virtuvi, kur reizi dienā var saņemt kārtīgu siltu zupu ar gaļu. Bijām rēķinājušies, ka pietiks ar 50 porcijām, bet realitātē pēc viras nāk vismaz 150 cilvēku. Lai varētu paēdināt visus izsalkušos, aicinām visus ziedot līdzekļus, dārzeņus vai citus produktus.
– Bezdarbs izsauc iedzīvotāju aizplūšanu uz ārzemēm. Cik izteikta šī tendence ir Ogrē?
– Precīzus skaitļus nosaukt nevar itin neviens. Mēs varam tikai spriest pēc mums pieejamās informācijas. Piemēram, interesējoties, kāpēc skolā neierodas tur pierakstītie bērni, atklājās, ka no pagājušā gada 1. septembra līdz 1. novembrim 51 ģimene ir paņēmusi savus bērnus un aizbraukusi uz ārzemēm. Kāds šis skaitlis ir tagad, man grūti pateikt. Es labi saprotu šos cilvēkus – ja viņiem ir smadzenes un uzņēmība, tad to izmantojumu jāmeklē citur.
– Sniegs pamazām sāk kust – tas var izraisīt virkni neparedzētu situāciju. Par ko domājat visvairāk, jūtot pavasara tuvošanos?
– Par ceļiem! Jau tagad redzu, ka pēc bargās ziemas asfalts daudzviet sabrūk, ceļš ir uzpūties par 5 līdz 7 cm un ar mašīnu jābrauc kā pa gulšņiem. Tas nozīmē, ka, līdzko zeme sāks atlaisties, tur būs milzu bedres. Protams, to var salabot, bet valsts ceļu fonda finansējums tagadējam lielajam Ogres novadam ir mazāks nekā pagājušā gada finansējums toreizējam mazajam novadam. Ceram, ka Daugava no krastiem neizies.
– Cilvēkam nepieciešama nodarbošanās ar pievienoto vērtību. Ko jūs pats darāt, kad pārņem izmisums un spriedze pieaug līdz maksimumam?
– Es visiem iesaku fizisku nodarbošanos – paņemiet lāpstu un ejiet rakt sniegu! Darbs atbrīvo prātu un dod morālu gandarījumu. Pats es eju dārzā un roku ārā veco koku celmus, mans kolēģis ogo un sēņo visu vasaru, starp citu, diezgan labi var nopelnīt. Zinu cilvēkus, kas aktīvi pievērsušies dārzkopībai, tādējādi ne tikai uzlabojot savu fizisko formu un atpūtinot prātu, bet arī saražojot sev nepieciešamos dārzeņus ziemai. Nevajag sēdēt savās četrās sienās, bet iet cilvēkos, runāt – nekad nevar zināt, ko satiksiet un kādu labu domu dzirdēsiet.