Skarbu pieredzi šogad guvusi Gulbenes novada pati lielākā – pilsētas 2. vidusskola. Šajā mācību gadā te mācās gandrīz 500 audzēkņu, bet nu ir par vienu mazāk. Kāpēc neizdevās laikus aiz rokas satvert, izrunāties un neļaut 17 gadus vecam vidusskolēnam vientulībā pieņemt nelabojamu lēmumu labprātīgi šķirties no dzīves, to joprojām sev jautā pedagogi, skolasbiedri, draugi un piederīgie. Puisis pēc pamatskolas beigšanas bija devies izglītību turpināt galvaspilsētā.
Jau tur viņa emocionālajā pasaulē bija iestājies lūzums. Jaunietis pārdozēja medikamentus, iespējams, mēģinot izdarīt pirmo pašnāvību. Toreiz mediķi izglāba viņa dzīvību. Pēc tam jaunietis atgriezās dzimtajā Gulbenes novadā, lai vidusskolu pabeigtu savā pilsētā. Tomēr necik ilgs laiks nepagāja, kopš viņa vairs nav šajā pasaulē. Par puiša izvēli var spriest vienīgi no viņa paša ierakstiem sociālajos tīklos, kur reizē ar milzīgām dzīves alkām, sirsnību jaušams arī pesimisms, nolemtība, vientulība, vilšanās mīļotajā meitenē un draugos.
Sniedz operatīvu psiholoģisku palīdzību
Lai pārvarētu sēras un spētu samierināties ar notikušo, marta sākumā Gulbenes 2. vidusskolā ieradās tā saucamā krīzes komanda vairāku psihologu sastāvā. Šos speciālistus palīgā bija aicinājusi skolas direktore Edīte Kanaviņa. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas krīzes komanda ir speciāli apmācītu profesionāļu grupa psiholoģiskās palīdzības sniegšanai krīzes situācijās. Tā var sniegt operatīvu psiholoģisku palīdzību īpaši smagu negadījumu vai traģēdiju reizēs, vēsta informācija inspekcijas mājaslapā. Krīzes komanda šāda veida palīdzību krīzē nonākušiem bērniem, viņu vecākiem un iestādes darbiniekiem nodrošina par brīvu. Taču psiholoģiskā palīdzība nepilngadīgajiem var tikt nodrošināta tikai tad, ja viņu vecāki tam piekrīt. Šoreiz Gulbenes 2. vidusskolā šajā ziņā valdījusi sapratne. Bet vai tā notiek vienmēr? Sabiedrībā nav pieņemts atklāti runāt par šo tēmu, un tam ir zināms pamatojums. «Viena izdarīta pašnāvība var negatīvi ietekmēt vismaz sešas cilvēku dzīves,» uzsvērts Slimību profilakses un kontroles centra ziņojumā par psihisko veselību Latvijā 2014. gadā.
Fiksēti jau septiņi pašnāvību mēģinājumi
Gulbenes novadā šogad divos mēnešos fiksēti jau septiņi pašnāvību mēģinājumi, tajā skaitā divos gadījumos iestājusies nāve. Viens no mirušajiem ir jau minētais nepilngadīgais, kurš 28. februāra vakarā aizgāja no mājām un nākamajā dienā tika atrasts kādā ēkā pakāries. Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centrs izmeklējis šo vienu pašnāvības gadījumu, kas noticis Gulbenes novadā. «Pašnāvībām ir sezonalitātes raksturs. Gads ir sācies ar bēdīgu statistiku,» saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka. 2015. gadā Gulbenes novadā bijuši 22 pašnāvību mēģinājumi, no kuriem viens izrādījās letāls. Vidzemes reģionā kopumā šī statistika ir vēl bēdīgāka – šogad bijuši jau 46 pašnāvību mēģinājumi, no tiem 9, kad nodomu ir izdevies realizēt līdz galam, bet pagājušajā gadā Vidzemē ātrā palīdzība izsaukta sakarā ar 287 pašnāvību mēģinājumiem, no kuriem 22 gadījumos iestājās cilvēka nāve. Iznāk, ka gandrīz katru dienu viens cilvēks Vidzemē mēģina izdarīt pašnāvību vai izdara to. Tādi ir statistikas vidējie rādītāji. S. Bračka stāsta, ka izplatītākais pašnāvības veids ir medikamentu pārdozēšana. Otra raksturīgākā ir pašnāvība pakaroties. Retāk Vidzemē izmantoti citi nonāvēšanās veidi, vēnu griešanu apakšdelmā ieskaitot. Statistika rāda, ka Vidzemē visbiežāk labprātīgi dzīvi pārtraukt izvēlas cilvēki spēka gados, reproduktīvajā vecumā.
Vērojama pašnāvību skaita samazināšanās
Satrauc fakts, ka 2014. gadā pašnāvības Latvijā bija izdarījuši 15 jaunieši (15 līdz 19 gadus veci), no tiem vairumā gadījumu – puiši, meitene – tikai vienā gadījumā. Šāda statistika par 2015. gadu vēl nav apkopota, Slimību profilakses un kontroles centrs jaunākos datus sola publiskot aprīlī.
Taču salīdzinošie dati laika posmā no 1996. līdz 2014. gadam rāda, ka visās citās Latvijas iedzīvotāju vecuma grupās ir vērojama pašnāvību skaita samazināšanās, bet 15 līdz 19 gadus veco cilvēku grupā īpašu bēdīgās statistikas izmaiņu nav. Tātad jauniešu izvēli pārtraukt eksistenci ne tik ļoti ietekmē sociālie, ekonomiskie, politiskie aspekti, drīzāk tā ir cilvēka pieaugšanas problēma, jaunības maksimālisms.
Neatrisināta problēma var kļūt liktenīga
«Ir iespaids, ka jaunieši grūtos brīžos padomu meklē internetā, nevis pie līdzcilvēkiem. Internets ir noderīgs, ja to lieto gudri. Bet internets var arī kaitēt. Vecāki bieži vien pat iedomāties nevar, ko viņu bērni dara internetā, kādu informāciju tur gūst, ko tur redz,» intervijā Gulbenes laikrakstam Dzirkstele saka Gulbenes baptistu draudzes sludinātājs Artūrs Ruiga. Viņš problēmu saskata bērnu un vecāku savstarpējā atsvešinātībā. Sludinātājs uzskata – traģēdijas notiek tāpēc, ka «pasaule ir iejaukusies ģimenes kārtībā». Starp bērniem un vecākiem ir daudz dažādu starpnieku, bet bieži vien vairs nav dzīvās saiknes, savstarpējas uzticēšanās ikdienas gaitās, kopīgu sarunu. Savukārt S. Bračka norāda, ka uz pašnāvībām vairāk ir tendēti cilvēki ar psihosomatiskām vai psihiskām slimībām, kas nav laikus ārstētas. «Tā ir smaga problēma. Būtiski ir, vai laikus šādus draudus pamana un reaģē ģimenē. Sevišķi kad runa ir par bērniem, jauniešiem. Kāda neatrisināta problēma var kļūt liktenīga, ja piederīgie nerunā par to un nepalīdz bērniem pārvarēt radušās grūtības,» viņa saka.