Šis garais gads gulbeniešu atmiņā paliks uz ilgu laiku kā viens no nelaimīgākajiem, jo naktī uz 29. februāri Gulbenes novada Stradu pagastā no mājām aizgāja un vairs neatgriezās 17 gadus vecs jaunietis.
Kas vainīgs?
Naktī no svētdienas uz pirmdienu pašam vien zināmu iemeslu dēļ puisis vienatnē īstenoja nodomu labprātīgi šķirties no dzīves. Sākumā mājinieki jaunieti it kā neesot meklējuši, jo nesaskatījuši viņa prombūtnē nekādus draudus. Tikai pirmdien puisis atrasts pakāries kādā ēkā. Valsts policija oficiālu informāciju par šo faktu nesniedz, taču arī nenoliedz, ka šāds notikums ir fiksēts. Par jaunieti pārdzīvo un viņa pašnāvības iemeslus cenšas uzminēt vietējā sabiedrība. Cilvēki vaino gan piederīgos un draugus, gan skolu par to, lai laikus nav pamanītas pārmaiņas puiša noskaņojumā, jo reiz viņš it kā jau bijis nonācis slimnīcā sakarā ar tablešu pārdozēšanu, kas varēja liecināt par nodomu izdarīt pašnāvību, tomēr mediķi jaunieti izglāba. Kāpēc viņam pēc tam netika sniegta tālākā tik ļoti nepieciešamā psiholoģiskā un medicīniskā palīdzība, – ir mīkla. Vietējā laikrakstā Gulbenes vidusskolas 10. klases skolēni, vecāki un audzinātāja sēro par zaudēto klasesbiedru un izsaka līdzjūtību piederīgajiem. Nav saprotams, kāpēc laikus trauksmi nesacēla un nereaģēja skola, kuras štata darbinieku sarakstā ir gan psihologs, gan sociālais pedagogs.
Par nepilngadīgo pašnāvībām – jārunā
Par pašnāvībām, jo sevišķi par tām, kuras izdara nepilngadīgie, runāt sabiedrībā vajadzētu, laikrakstam saka Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas vecākā inspektore Sintija Virse. Taču policijas kompetencē ir gadījumi, kad noticis noziedzīgs nodarījums, piemēram, novešana līdz pašnāvībai. Ja cilvēks no dzīves ir šķīries labprātīgi viņam vien zināmu iemeslu dēļ, nevienu juridiski saukt pie atbildības nav pamata. Lai noteiktu Strados dzīvojušā jaunieša nāves cēloņus, tiks veikta ekspertīze un sākts kriminālprocess. Ja apstiprināsies, ka vardarbība pret jaunieti nav notikusi un viņš no dzīves ir šķīries pēc savas gribas, kriminālprocess tiks izbeigts. S. Virse atzīst, ka pašnāvības gadījumus policija parasti nepublisko. Tāda ir prakse. Taču vienlaikus viņa norāda, ka Vidzemē šādu gadījumu nav mazums, tie ir regulāri. Protams, pašnāvības mēģinājumu ir vairāk nekā līdz galam īstenoto nodomu. Turklāt raksturīgi, ka no dzīves labprātīgi šķiras visu vecumu cilvēki.
Gulbenes ārste psihiatre Anita Zariņa saka: «Domas par pašnāvību var būt pēkšņa, spontāna reakcija uz kaut ko. Parasti tas notiek pēc apreibinošu vielu lietošanas. Taču doma padarīt sev galu var veidoties jaunajā cilvēkā arī pamazām – pilienu pa pilienam. Ja tas notiek ilgākā laika periodā, tad jau gan to vajadzētu kādam redzēt. Taču šāds noskaņojums var liecināt arī par ļoti nopietnu slimību. Tad ir jānoskaidro situācija līdz galam un jāmeklē tālākie risinājumi. Sekas iestājas, kad netiek reaģēts laikus. Pēc tam bieži viens kāds no savējo loka saka: «Jā, tā jau viņš izteicās, bet mēs to neņēmām nopietni. Visbēdīgāk ir tad, ja no apkārtējiem neviens tā īsti līdz galam nenotic draudošajai nelaimei un nepievērš nopietnu uzmanību jaunieša noskaņojumam, pat necenšas ar viņu runāt. Draugiem nevajadzētu klusēt, ja redz, ka nebūs labi.»
«Redzot, ka kādam jaunietim ir dvēseles krīze, jāmeklē kāda uzticamības persona, kas spēs uzklausīt, saprast un veidot inteliģentu, iejūtīgu sarunu. Taktiski jāatbalsta jaunietis, jācenšas celt viņa pašapziņu un sēt optimismu viņa dvēselē. Jāpalīdz saprast ne tikai ar prātu, bet arī ar sirdi, ka jebkuras nepatikšanas ir pārejošas, tās ir laicīgas. Taču pamācīt klaji nedrīkst, vispirms ir jāsadzird un jāuzklausa jaunietis, viņa pārdzīvojumi, izjūtas, domas!» saka Gulbenes katoļu priesteris Andžejs Stoklosa. Pēc viņa domām, ikvienā skolā vismaz reizi vai divas gadā vajadzētu rīkot tā sauktās garīgās stundas ar garīdznieka klātbūtni. Kādam no bērniem, jauniešiem tas varētu kļūt par nozīmīgu atbalstu.
No dzīves aizgājis labs, nenovērtēts cilvēks
Gulbenes novadā jaunieši, puiša draugi, skolasbiedri tagad saka, ka aizgājēja ieraksti sociālajos tīklos Twitter, ASK.fm jau visai skaidri ir likuši nojaust viņa nodomus. Puisis ir juties vientuļš, reizēm internetā pārcietis rupjus apvainojumus, kas, iespējams, ievainoja viņa pašapziņu. Viņš pārdzīvojis romantisko attiecību beigas ar kādu meiteni no savas skolas. Šis mīlestības romāns ir risinājies visu skolasbiedru acu priekšā, kā arī ļoti atklāti puisis par to pats ir rakstījis sociālajos tīklos. Nojaušams, ka jaunietim ir trūcis uzmanības un bijušas grūtības saskarsmē ar vienaudžiem. Tajā pašā laikā no viņa ierakstiem sociālajos tīklos redzams, ka puiša garastāvokļa svārstības ir bijušas ļoti izteiktas. Valentīna dienas tuvumā jaunietis bijis depresīvs, 11. februārī viņš sociālajos tīklos izteicies: «Slikta diena, sliktiem cilvēkiem.» Tajā pašā dienā viņš rakstījis: «Tā i, vien kārojas pabeigt iesākto.» Vēl 21. februārī puisis atkal bijis dzīves spara pilns: «Nožēloju pagātni, apsolos tajā vairs negremdēties. Zinu, ka nākotne būs labāka.»
26. februārī viņš internetā paudis noskaņojumu un atstumtības izjūtu ar raudošas sejiņas simbolu.
Ir skaidri redzams, ka no dzīves ir aizgājis jauns cilvēks ar bezgala labu un jūtīgu sirdi. Pats par sevi sociālajos tīklos viņš ir ierakstījis šādus vārdus: «Esmu tāds, kam priekš cilvēkiem nav nekā žēl, vienmēr ziedojos dēļ tiem, ko mīlu, neskatoties ne uz ko, pat uz to, kas notiek ar mani pašu.» Puisis piebildis, ka viņa «mamma tāpat» kā viņš ir mīloša. Sevi ir raksturojis arī tā: «Esmu jautrs, tikai tad, kad ir jautrs garastāvoklis. Kad mani kāds nokaitina, kļūstu nežēlīgs un nesavaldīgs. Patīk tusēt, ļoti. Patīk iepazīt jaunus cilvēkus. Esmu tāds tīri vienkāršs un nemētāju nekādu kruto, foršo un tādā garā. Ir neliela stila izjūta, dažiem patīk, dažiem ne.» Visbeidzot puisis teicis: «Vēlētos būt nedaudz labāks cilvēks, lai arī kāds mani ievērotu.».