Sekmīgai karjerai un līdz ar to arī labam sociāli ekonomiskajam stāvoklim ir tikai daži priekšnosacījumi, un pirmajās pozīcijās atrodas zināšanas un mērķtiecība.
Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmijas (RPIVA) Kuldīgas filiāles vadītāja Ruta Karloviča ir gandarīta: "Kurzemnieki ir sapratuši, ka šajā sarežģītajā laikā vislabākā un drošākā ir investīcija izglītībā. Mūsu filiālē rudenī tika atvērtas divas pirmā kursa grupas, kurās kopā studijas uzsāka 39 cilvēki. Arī ziemas uzņemšana bija sekmīga un 2. līmeņa studijas uzsāka 15 cilvēku. Tas nozīmē, ka RPIVA savā 15 gadu pastāvēšanas laikā ir kļuvusi par vienu no uzticamākajām augstākajām mācību iestādēm ar labu slavu sabiedrībā." Jāatzīmē, ka Kuldīgas filiāle ir viena no tām, kur šogad varēja nokomplektēt 1. kursa grupas. Vairākās filiālēs pieteikušos studētgribētāju bija pārāk maz un jaunas grupas atvērt nevarēja. Šāda situācija rada problēmas tiem, kuri šogad dažādu iemeslu dēļ ir paņēmuši akadēmisko gadu un studijas plāno atsākt nākamajā mācību gadā. Ruta Karloviča ir gandarīta, ka visi tie, kuri mācījās Kuldīgas filiālē un šo mācību gadu izlaiž, nākamgad droši varēs atgriezties.
Izglītībai ir primārā nozīme arī tad, ja štatu samazināšanas rezultātā darbs ir zaudēts. Izziņa par mācībām augstākajā mācību iestādē vai diploms ir vislabākais instruments, kā uzlabot savu konkurētspēju darba tirgū, jo darba devējs, kam ir iespēja izvēlēties, izglītību specialitātē vai saistītajā nozarē uzskata par vienu no galvenajiem kritērijiem. "Joprojām piedāvājam un realizējam dažādas akreditētas studiju programmas, tālākizglītības un profesionālās pilnveides kursus, tajā skaitā aktīvi iesaistāmies ESF projektu ietvaros organizēto kursu realizēšanā. Šobrīd filiālē tiek realizēti ESF kursi Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos, kā arī kursi mūzikas skolu pasniedzējiem, kuros piedalās pedagogi no visas Kurzemes," stāsta filiāles vadītāja.
Kuldīgas filiālei ir laba sadarbība ar skolām un uzņēmumiem, kurās par vadītājiem strādā akadēmijas absolventi, tāpēc nav problēmu, ja kādam studentam nav prakses vietas, jo viņi labprāt pieņem studentus praksē un vakances gadījumos bieži vien saskata šajos cilvēkos potenciālos darbiniekus. Akadēmijai ir noslēgti sadarbības līgumi arī ar ārvalstīm. "Pagājušajā gadā no mūsu filiāles praksē uz Spānijas viesnīcām strādāt administratora darbu devās divas studentes," stāsta filiāles vadītāja.
Atgriežoties pie visiem sāpīgā jautājuma par finansēm, drīzāk par to trūkumu, RPIVA ir labas ziņas. Ar šā gada rudens semestri ir papildināta lojalitātes programma un samaksāt par studijām kļūst vieglāk. Piemēram, atlaides saņem studenti no vienas ģimenes; tie, kuru sekmes ir labas un teicamas; maksāt par mācībām var katru mēnesi bez uzcenojuma. Ziemas uzņemšanas studentiem pavasara semestrī tiek piemērota 15% atlaide, kas bija ļoti noteicošs izvēles faktors katram reflektantam. Arī perspektīvā tiek plānota jauna motivācijas atlaižu sistēma.
Viens no līdzekļu ekonomijas veidiem studējošajiem ir e–studiju vide – pagaidām pie tās tikai strādā, bet tā ir viena no RPIVA aktualitātēm. "Cilvēki prot rēķināt gan ceļa izdevumus, gan pusdienas ārpus mājas, tāpēc filiāļu un e–studiju nozīmība tuvākajos gados noteikti palielināsies. Filiāle atrodas tuvu studējošo dzīvesvietām, un šeit ir pieejama bibliotēka, kurā ir tikai ar studiju programmām saitīti krājumi, kas tiek regulāri papildināti ar jaunākajiem izdevumiem, e–katalogs, internets... Atzīmēšu, ka spēkā ir jau sen iedibinātā tradīcija, ka filiālēs arī studiju maksa ir nedaudz zemāka nekā Rīgā, jo filiāles ir akadēmijas stratēģijas daļa, kas ļoti veiksmīga izrādījusies ekonomisko grūtību laikā, jo šādi mēs īstenojam ES būtisko izglītības pieejamības principu. Studēt tuvāk mājām ir vienkāršāk un lētāk, izglītojies darbaspēks neaizplūst uz galvaspilsētu, bet paliek reģionā, filiāle dod darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, Valsts kasē ieplūst nodokļu maksājumi. Tomēr šāda sistēma ir īstenojama tikai tāpēc, ka, saprotot uzdevuma nozīmīgumu, tie paši kvalificētie docētāji, kuri strādā Rīgā, strādā arī filiālēs," stāsta Rutas kundze.
Pirms gada RPIVA Kuldīgas filiāle uzsākusi sadarbību ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatoru, lai kopā tādu izveidotu arī Kuldīgā. Zināms, ka projekts ir apstiprināts, bet Karloviča ir neizpratnē – no projekta virzītājiem nav saņemta nekāda informācija par tālāko attīstību un reālā biznesa inkubatora darba uzsākšanu. Atbildīgajām personām tiks uzdoti oficiāli jautājumi, kāpēc nerealizējas projekts, kas kuldīdzniekiem ļoti noderētu.