Kuldīgas ūdens sāk 2002. gada projekta realizāciju

2010. gada 18. janvārī starp SIA Kuldīgas ūdens un SIA Ostas celtnieks parakstītais līgums Ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un izbūve Kuldīgas pašvaldībā beidzot ļaus uzsākt jau kopš 2002. gada virzīta projekta realizāciju.

Līgums tiks īstenots ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Ūdenssaimniecības attīstība Kuldīgas pašvaldībā ietvaros, kurā paredzēts rekonstruēt un izbūvēt ūdensvada un kanalizācijas tīklus Kuldīgas pilsētas Ventas upes kreisā krasta teritorijā, izņemot Virkas rajonu. Kopumā ūdensvada, kanalizācijas un lietus ūdens kanalizācijas tīklus izbūvēs un rekonstruēs 42 km garumā. Rezultātā uzlabosies ūdenssaimniecības pakalpojuma kvalitāte, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas efektivitāte, lietus ūdeņi tiks atdalīti no sadzīves kanalizācijas, uzlabosies centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pieejamība Kuldīgas iedzīvotājiem. Līguma kopējās izmaksas ir 4 589 778 lati.

SIA Kuldīgas ūdens valdes priekšsēdētājs Andris Kļaviņš (attēlā) informē: "Konkursa, kurš par būvnieka izvēli notika jau pagājušajā gadā, rezultāti tika apstrīdēti četras reizes. Tas noveda pie projekta uzsākšanas kavēšanās par gadu. Pa šo laiku darbs vairākos objektos jau būtu noslēdzies. Uzsvēršu, ka darbus veiks Ostas celtnieka vīri – tas ir tieši tas pats uzņēmums, kurš jau sākotnēji tika atzīts par konkursa uzvarētāju. Tas ir kārtējais apliecinājums, ka sistēma, kurā katrs Iepirkumu uzraudzības birojā var apstrīdēt konkursa rezultātus, faktiski kavē Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu realizāciju. Tas ir arī finanšu ekonomijas jautājums – vairāki pazemes komunikāciju nomaiņu projekti (telefonu kabeļi, siltumtrases) būtu veikti vienlaikus ar ūdenssaimniecības projektu, kas būtiski samazinātu kopējās izmaksas. Iepriekš saskaņotais darbības grafiks neīstenojās, tāpēc tagad tranšejas pārsvarā tiks raktas tikai ūdens un kanalizācijas caurulēm. Uz mūsu projekta pabeigšanu Liepājas ielā gaida uzņēmēji, kuri saņēmuši tiesības veikt bruģēšanas darbus šajā ielā. Tāpēc, līdzko laika apstākļi ļaus, nekavējoties sāksies rakšanas darbi un cauruļvadu nomaiņa šajā un citos objektos."

Andris Kļaviņš ir viens no Vides ministrijas iepirkumu komisijas pārstāvjiem un kopā ar citiem domubiedriem komisijā iestājas par labojumiem ES līdzfinansēto ūdenssaimniecības attīstības projektu noteikumos. Patlaban tie ielu virskārtas atjaunošanai paredz līdzekļus tikai tajā apmērā, kāds nepieciešams, lai atjaunotu segumu izraktās tranšejas robežās. Tas ir neloģiski, jo ekonomiski izdevīgāk, kā arī tehnoloģiski pareizāk ir atjaunot ielas segumu visā platumā.

Lielais sals norādīja uz vājajām vietām Kuldīgas ūdensapgādes sistēmā un vēlreiz apliecināja, ka tā nebūt nav pilnīga un rekonstrukcija ir ļoti nepieciešama. Ne visas problēmas atrisinās uzsāktais projekts, bet vietās, kur tīkli būs rekonstruēti, maģistrālie vadi turpmāk neaizsals. Decembrī vien septiņās vietās aizsala ūdens maģistrāles, bet mazākas problēmas nākas risināt praktiski katru dienu. SIA Kuldīgas ūdens valdes priekšsēdētājs skaidro: "Savulaik būvētie tīkli bija normālā, 1200 centimetru dziļumā. Pēc rekonstrukcijas pilsētas ielās, kur tika noņemta vidēji 40 cm virskārta, tagad ūdens caurules ir pārāk sekli un pakļaujas sala ietekmei. Atkausēt šādas caurules ir ļoti sarežģīti – atrakt sasalušo zemi praktiski neiespējami. Mūsu inženieris ir izstrādājis elektrisku zemes sildīšanas iekārtu, kas nosedz divu kvadrātmetru platību. Lēnām tiek uzsildīta zeme un aizsalušās caurules atkūst." Vairāk uzmanības savu īpašumu komunikācijām vajadzētu pievērst arī iedzīvotājiem, namu apsaimniekotājiem un pašiem saimniekiem, ja reiz viņi par tādiem grib saukties – caurules, kas pakļautas sala ietekmei, tomēr vajadzētu nosiltināt, tāpat jāzina, kur atrodas aizbīdņi, lai avārijas gadījumā remontu varētu veikt operatīvi. Uzņēmuma remontbrigāde strādā diennakts režīmā, un uzņēmuma vadītājs pilnīgi paļaujas uz šo darbinieku profesionalitāti un atbildības izjūtu – ja vajag, arī trijos naktī viņi dosies uz avārijas vietu.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais