Vārds ģimnāzija cēlies no grieķu valodas, un savā laikā treniņa nolūkos tajās uzturējās visi slavenie Grieķijas sportisti.
Šodien tās ir mācību iestādes, kurās rūpējas par vispusīgu personības attīstību un nodrošina kvalitatīvu mācību procesu. Latvijas Republikā kopumā ir 24 parastās ģimnāzijas, un viena no tām – Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija – šogad svin apaļu jubileju.
Līdz ar novadu izveidi vairākas mācību iestādes, jo sevišķi mazās skoliņas, skāra pārmaiņas un reorganizācijas. Kā atzīst Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktore Jana Jansone, viņas vadītās skolas un skolēnu ikdienā lielas pārmaiņas nav notikušas. "Esam gandrīz tikpat daudz, cik iepriekšējā mācību gadā. Pērn mācījās 350 bērnu, tagad – 342. Būtiskākās izmaiņas ir finanšu līdzekļu sadalē, jo tika ieviests modelis nauda seko skolēnam," skaidro direktore. Vadoties pēc šā principa, izglītības sistēmas nauda tiek sadalīta starp novadiem, balstoties uz skolēnu skaitu tajos. J. Jansone neslēpj, ka pirmie četri mēneši bijuši smagi, bet pēc jaunā gada skolas finansiālā situācija stabilizējusies un šobrīd tiek domāts par jaunām inovācijām.
Piecus tūkstošus kvadrātmetru plašajā ēkā zem viena jumta draudzīgi sadzīvo divas skolas – ģimnāzija un Kuldīgas Alternatīvā sākumskola. Abām mācību iestādēm ir ļoti laba savstarpējā sadarbība – Alternatīvās sākumskolas Padures filiālē mācās ģimnāzijas devītās klases audzēkņi (iepriekš – Padures pamatskolas 8. klase – aut.). "Likums paredz, ka ģimnāzijai filiāles nedrīkst būt, bet novada dome akceptēja vecāku lūgumu atļaut viņu bērniem devīto klasi pabeigt Padures skolas telpās," stāsta J. Jansone. Pieci ģimnāzijas skolotāji ik dienu mēro ceļu uz Paduri, lai pasniegtu stundas un nodrošinātu nepieciešamo zināšanu apguvi. Kopumā ģimnāzijā strādā 42 pedagogi.
Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija aktīvi piedalās dažādos Eiropas Sociālā fonda projektos. Tiek realizēti projekti Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmās optimizācijas apstākļos un Atbalsts vispārējas izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos. Līdz šim valsts piedāvāja mērķstipendijas tikai prioritāro mācību priekšmetu skolotājiem, bet 2010. gadā stipendiju 100 latu apmērā var iegūt ikviens pedagogs.
"Pirms startējam kādā projektā, rūpīgi izvērtējam ieguvumus un iespējas, ko tas sniedz. Mūsu mērķis ir ne tikai kvalitatīvu zināšanu un prasmju nodrošināšana skolēniem, bet arī skolas attīstība," uzsver J. Jansone. Projekti ir arī viens no veidiem, kā stiprināt saites ar Alternatīvo sākumskolu. Atsaucoties Izglītības attīstības centra (IAC) aicinājumam pieteikties līdzdalībai jaunā projektā – Skolas kā satelīti attīstības izglītībā, izveidota deviņu cilvēku komanda, kurā būs gan sākumskolas, gan ģimnāzijas pedagogi. Plānots, ka projekts ilgs divus gadus, un tā galvenais mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību globālās jeb attīstības izglītības jautājumu aktualitātei mūsdienu pasaulē un sekmēt attīstības jeb globālās izglītības integrēšanu formālajā un neformālajā izglītībā Latvijā
Vaicāta, kā norit gatavošanās skolas jubilejai, J. Jansone atklāj, ka patiesībā iecerētas divas svinības. Kuldīgas pilsētas vidusskola – tagad ģimnāzija – darbu uzsāka 1920. gada 15. februārī, kas uzskatāms par īsto jubilejas datumu. "15. februāri svinēsim paši savā lokā – skolēni un mācībspēki. Rīta cēlienā paredzētas nodarbības, kuru laikā skolēni mācīsies un gatavos apsveikumus savai skolai, bet pulksten 12.00 notiks svinīgais pasākums un kopīga kliņģera ēšana," stāsta direktore. Savukārt lielais salidojums plānots 15. maijā, uz kuru aicināti skolas absolventi, tagadējie un bijušie pedagogi, darbinieki un visi tie, kam Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija ir īpaša.
Labus vārdus un novēlējumus direktore velta ne tikai skolas audzēkņiem un kolektīvam, bet arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam: "Ir jāsaglabā optimisms, jo pat visbezcerīgākajās situācijās ir iespējams atrast izeju, un jāatceras, ka nekad nav tā, ka nevar būt vēl grūtāk. Būsim stipri un uzņēmīgi, jo dzīve ir kā šūpoles – te augšā, te lejā. Mēs nekad nevaram zināt, kurš kuram spēsim palīdzēt.