Tuvākajā laikā Jēkabpils piena kombināts sāks dalītu piena savākšanu no bioloģiskajām zemnieku saimniecībām. Atļauja šādas darbības veikšanai var tikt drīzumā saņemta.
Vairāk par norisēm piena nozarē stāsta Jēkabpils piena kombināta direktors Aigars Spēks.
– Pieprasījums pēc bioloģiskajiem lauksaimniecības produktiem pakāpeniski pieaug. Vai ir izdevies realizēt ieceri sākt dalītu piena savākšanu?
– Jā, tā ir pēdējo dienu aktualitāte – veikti pēdējie darbi bioloģiskā sertifikāta iegūšanai, kas dod iespēju arī mūsu uzņēmumam realizēt dalīta piena savākšanu no bioloģiskajām saimniecībām. Taču mēs apzināmies, ka ne no visām bioloģiskajām saimniecībām to varēsim savākt, jo zemnieku saimniecības ir izkaisītas plašā reģionā, un uz vietām, kur tuvumā nav citu bioloģisko zemnieku saimniecību, mums var būt neizdevīgi braukt. Bioloģisko produktu ražošana ir izmaksu ietilpīga, un arī to savākšana izmaksā vairāk. Mēs esam komercstruktūra un nevaram atļauties strādāt ar zaudējumiem. Patlaban ir noslēgts viens sadarbība slīgums ar bioloģiskā piena pārstrādes uzņēmumu, un drīzumā sāksim slēgt līgumus arī ar piena ražotājiem.
– Visu laiku tiek skandināts, ka piena nozarē ir krīze un tā ir uz sabrukšanas robežas. Kādi ir iemesli šai krīzei, un vai tiešām viss ir tik bēdīgi, kā izskatās?
– Krīzes nāk un aiziet – tā tas ir bijis vienmēr. Ja skatāmies šodien, situācija tiešām ir dramatiska – piena iepirkuma cenas ir ļoti zemas, un jūnijā tās kritušās vēl par 1–2 centiem. To ietekmē vairāki faktori – vasaras sezonā ir bagātīga barības bāze un izslaukumi tradicionāli palielinās. Tāpat tagad atnesas gotiņas, kuru sēklošana tika plānota tā, lai laktācijas periods sāktos pēc piena kvotu atcelšanas. Līdz ar to piena tirgus ir pārsātināts, turklāt jau pagājušajā gadā ir secināts, ka pasaulē piena ražošanas jaudas pārsniedz piena patēriņa pieaugumu.
Taču, ja mēs skatāmies nākotnē, aina nav tik drūma – kopš 1972. gada pasaules piena tirgus cena ir kāpusi – protams, ir bijuši kāpumi un kritumi, bet kopumā piena cenai ir pieaugoša tendence. Līdz ar to nav pamata domāt, ka tagad būs savādāk. Ļoti ceram, ka šogad krīze piena nozarē beigsies.
– Kas tieši izraisījis tik smagu krīzi? Krievijas sankcijas?
– Krievijas sankcijas ir tikai viens no četriem iemesliem un skar šauru reģionu. Latvija ir pasaules piena tirgus sastāvdaļa, tāpēc viss ir jāskata plašākā kontekstā. Kā jau es teicu – piena ražošanas jaudas pārsniedz piena patēriņa pieaugumu pasaulē. Otrkārt, ir pieminētās Krievijas sankcijas, kas samazināja piena noieta tirgu. Treškārt, ir Krievijas rubļa devalvācija, kas ietekmēja pirktspēju. Ceturtkārt, ir fakts, ka kopš aprīļa būtiski pieaug saražotā piena apjoms. Katrs no iepriekš minētajiem punktiem atstātu iespaidu uz piena nozari, taču visi notikumi vienlaikus radīja nopietnu krīzi. Bet vēlreiz atkārtoju – krīzes nāk un aiziet, svarīgi ir tās pārvarēt, pareizi manipulējot ar piena izslaukumiem un ražošanas pašizmaksu, lai saglabātu augstvērtīgu ganāmpulku līdz brīdim, kad krīze būs beigusies.
– Ar kādiem paņēmieniem to var izdarīt? Vai Latvijas zemnieki tos izmantoja?
– Jā, viens no iemesliem samazināt piena izslaukumus bija prognozētā piena kvotu pārpilde, kas draudēja ar miljoniem lielām soda sankcijām no ES. Zemnieki to saprata un govju sēklošanu plānoja tā, lai gada beigās un šā gada sākumā govis stāvētu ciet. Otrs veids samazināt vidējo izslaukumu – padarot pieticīgāku barības bāzi: barībai nepievienoja speciālās piedevas. No vienas puses, tas samazināja izslaukumu, no otras – piena ražošanas pašizmaksu, kas bija aktuāla, sākoties krīzei un krītot piena iepirkuma cenām.
– Uzņēmums sistemātiski veic investīcijas piena pieņemšanas un pirmapstrādes jaudu palielināšanā. Kas ir ieplānots tuvākajam laikam?
– Līdz šim visas investīcijas esam veikuši par saviem līdzekļiem un dažu gadu laikā pieņemšanas un piena pirmapstrādes jaudu praktiski dubultojuši. Jaunais ES struktūrfondu periods iezīmējas ar mums labām ziņām – būšot pieejami līdzekļi arī mūsu nozares uzņēmumu attīstībai. Pagaidām konkrētu projektu vēl nav, bet ir idejas.