Meža nozarē atgriežas optimisms

© Ojārs Lūsis

Nav noslēpums, ka biznesā panākumus gūst uzņēmīgi, elastīgi, zinoši un uz peļņu orientēti cilvēki.

Vienu no viņiem Neatkarīgā sastapa Madonas pusē – tas ir Aivars Dmitrijevs. Meža īpašnieks, kurš apsaimnieko aptuveni tūkstoti hektāru meža, zemnieku saimniecības Līdums saimnieks un veiksmīgs uzņēmējs, kurš nodarbojas arī ar meža stādīšanu, kopšanu, zāģēšanu un izvešanu ar lieljaudas meža tehniku.

Mežizstrādes un apsaimniekošanas uzņēmums, zemnieku saimniecība Līdums savu darbību sāka 2000. gadā, par prioritāti izvirzot ne tik daudz lauksaimniecību kā mežu stādīšanu, kopšanu un pakalpojumu sniegšanu meža īpašniekiem. "Ar lauksaimniecību nodarbojās mani vecāki, bet es tomēr izvēlējos būt tāds dīvāna zemnieks, jo lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitāte nav tik augsta, kā gribētos. Toties nemitīgi paplašinu apgūstamās meža platības un cenšos arī nākamajām paaudzēm atstāt kvalitatīvus mežus – stādu kokus un kopju tos pēc labākās sirdsapziņas, vairāk nekā to prasa mežniecības normatīvie akti. Jo daru to sevis, ne kāda cita labā," stāsta uzņēmuma īpašnieks. Viņš ir arī viens no bezmaksas mežu nozares sludinājumu portāla meži.lv veidotājiem. Portāls ir kā virtuāla pulcēšanās vieta mežsaimniekiem, kurā iespējams uzzināt aktuālu un derīgu informāciju par nozarē notiekošo.

A. Dmitrijevs darbojas mērķtiecīgi un biznesa koordinēšanā vadās pēc principiem, kurus apguvis, strādājot ārzemēs, proti – izmantot sadarbības partneru sniegtos pakalpojumus, nevis algot pastāvīgu darbinieku komandu. Ne velti šobrīd viena no būtiskākajām globālās biznesa attīstības tendencēm ir uzticēt ar uzņēmuma pamatdarbību nesaistītus pakalpojumus profesionāliem ārpakalpojumu sniedzējiem. "Esmu vairāk mežsaimnieks, līdz ar to mežizstrāde pamatā ir sezonāla rakstura – vienā mēnesī izstrādāju vairākus tūkstošus kubikmetru, otrā atkarībā no cenām un laika apstākļiem – dažus simtus. Šāda kārtība rada problēmas ar cilvēku nodarbinātību, tāpēc lētāk, drošāk un efektīvāk ir pirkt ārpakalpojumus," skaidro A. Dmitrijevs. Pēc viņa domām, ārpakalpojumu izmantošana nav uzskatāma tikai par lielo uzņēmumu prioritāti. Arī nelieliem un vidējiem uzņēmumiem šādas sistēmas ieviešana var būt krietni izdevīgāka nekā savu struktūru izveidošana un uzturēšana.

Uzņēmējs uzsver – lai bizness ietu no rokas, būtiski atrast uzticamus sadarbības partnerus. "Jau vairākus gadus sadarbojos ar profesionāliem un kompetentiem mežu kopējiem un varu būt pārliecināts, ka darbs tiks izpildīts kvalitatīvi. Nav prātīgi skrupulozi taupīt līdzekļus mežu atjaunošanai un kopšanai, jo vēlāk tas atspēlējas taupītājam par sliktu – mežs vairs nebūs perspektīvs."

Cik perspektīva ir mežu nozares nākotne, un vai ir pamats optimismam? A. Dmitrijevs atteic – ir! Pēc viņa sacītā, vislielākais kritums novērots tieši pirms gada, kad meža īpašums īsu brīdi praktiski nebija likvīds un koksnes vērtība bija ļoti maza. "Tāpat notika arī mežizstrādes jomā. Ļoti daudzi uzņēmumi, gatavojoties ziemai, vairumā iepirka cirsmas, kuras diemžēl nācās pārdot par trīsreiz zemāku cenu nekā normālos apstākļos, jo cilvēkiem vajadzīgs darbs, tehnikai jāstrādā," ne tik senu pagātni atminas A. Dmitrijevs.

Šobrīd situācija ir mainījusies. Koksnes cenas gada laikā pieaugušas pusotru reizi, un tas liek domāt, ka meža īpašnieki no krīzes izķepurosies pirmie.

"Regulāri lasu ārzemju ziņas, sekoju līdzi tam, kas globālā mērogā notiek nozarē. Šī informācija apstiprina, ka noiets palielināsies ar katru brīdi," atvieglojumu par gaidāmajām izmaiņām tirgū neslēpj uzņēmējs.

Latvijā

Parādi par komunālajiem pakalpojumiem, laikus neizvesti mēsli, apkārtējās vides piesārņojums un citas nepilnības ikdienas darbā – tie ir tikai daži iemesli, kuru dēļ Izglītības un zinātnes ministrija ir gatava lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju, kas jau ilgstoši saimnieko valstij piederošajā jāšanas sporta centrā “Kleisti”, vēsta 360TV Ziņas.

Svarīgākais