Iesaka izrevidēt MK noteikumus
Madonas novads ir viens no lielākajiem valstī – tajā apvienoti 14 pagasti un Madonas pilsēta.
Kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 28 tūkstošus; šis novads ir viens no lielākajiem arī teritorijas ziņā – vietumis no vienas novada robežas līdz otrai ir ap 70 kilometriem. Vairāk par darbu tik lielā novadā uz sarunu aicinājām novada domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru.
– Tik liela novada pārvaldība ievieš savas korekcijas – nedrīkst koncentrēt pakalpojumu sniegšanu novada centrā, jo tālāko pagastu iedzīvotājiem tie būs ļoti grūti sasniedzami. Kādu pārvaldes modeli esat izvēlējušies?
– Protams, centralizētu sistēmu veidot lielā novadā ir grūti, un pārvaldes centralizācija neveicina vienlīdzīgas iespējas visu pagastu iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, cik tālu viņu pagasts atrodas no centra, tāpēc visos pagastos esam izveidojuši pagastu pārvaldes, kam tiek deleģētas tiesības un pienākumi. Pakalpojumu pieejamība ne tikai jāsaglabā uz vietas pagastos, bet ir arī jātiecas uz pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu.
Saglabājot pakalpojumu sniegšanas vietas, tiek radīts praktiski vienīgais veids, kā arī laukos saglabāt iedzīvotājus, jo iedzīvotāju migrācijai uz pilsētām, kur var atrast darbu, ir ļoti izteikta tendence. To redzam arī pēc aprēķiniem, cik gadā mums būs jāmaksā citām pašvaldībām par mūsu novada bērnu mācīšanos citu pašvaldību skolās – tie ir apmēram 150 tūkstoši latu. Risināt šo problēmu traucē nesakārtotā deklarēšanās sistēma valstī – ir izplatīta situācija, kad cilvēks ir deklarējies mūsu novadā, taču gadiem dzīvo citā pašvaldībā.
– Teorētiski novadu sistēma sāka darboties pagājušā gada jūlijā, kad tika ievēlēta jaunā novada vadība, bet budžetu kopējam novadam pieņem tikai tagad. Kāds tas būs, ja salīdzinām ar visu pagastu kopējo budžetu pagājušajā gadā?
– Jaunā budžeta sastādīšana nav viegls uzdevums lejupslīdoša finansējuma situācijā. Ir jāatceras, ka izdevumi saistās ne tikai ar visu apvienoto pašvaldību pārziņā esošo iestāžu darba nodrošināšanu, bet arī ar bijušo rajona padomes pārziņā esošo iestāžu uzturēšanu, ko pārņēma Madonas novads. Tas nozīmē, ka jaunajā budžetā jāparedz ārpusskolas izglītības iestāžu – mūzikas, mākslas, sporta skolas, bērnu un jauniešu centra, novadpētniecības un mākslas muzeja, pansionātu, centrālās bibliotēkas – darbības nodrošināšana. Tā kā novads pārņēma arī Madonas slimnīcu, ir jāuzņemas arī veselības aprūpes organizēšana un finansiālās saistības. Ja skatāmies visu naudas masu, kas Madonas novada teritorijā bija pieejama pagājušajā gadā, tad šogad summa ir par 660 tūkstošiem latu mazāka. Neraugoties uz to, mums ir jānodrošina visu uzticēto funkciju izpilde.
Jāatzīmē, ka jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms ir nelabvēlīgs 45 pašvaldībām valstī, tai skaitā Madonai, kas, kā jau teicu, saņems mazāk, kā arī sešām republikas nozīmes pilsētām. Zinu, ka Jēkabpilij budžets samazinās par vairāk nekā miljonu latu.
– Pašvaldības izvēlas dažādus variantus – vieni ar mērķi ekonomēt likvidē vai apvieno mazās skolas, citi meklē papildu finansējumu, lai šīs izglītības iestādes saglabātu. Kādu ceļu iet Madonas novads?
– Mēs saglabājām visas skolas, turklāt, neraugoties uz dramatisko valsts finansējuma samazinājumu mūzikas, mākslas un sporta skolām, arī visas mūsu novada interešu izglītības iestādes turpina strādāt iepriekšējā apjomā. Lai to nodrošinātu arī vietās, kur bērnu nav tik daudz, bet tomēr segtu izdevumus, ko prasa konkrētās iestādes uzturēšana, finansējumu novada ietvaros dalījām pēc proporcionalitātes principa. Atgādināšu, ka no šā gada stājas spēkā finanšu novirzīšanas sistēma: nauda seko skolēnam.
Kā jau teicu – mana pārliecība ir, ka visos pagastos jāsaglabā skolas, jo tas ir kā apdzīvotības garants. Ja kādā teritorijā vairs nebūs pat skolas, tad iedzīvotāji no tās aizies vēl straujāk, un to, kas notiek vietās, kur vairs nav skolu, mēs labi varam redzēt Latvijas kartē. Protams, tas nevar būt pašmērķis un jāseko līdzi reālajai situācijai – skola var pastāvēt, ja tajā ir bērni, kas mācās.
Darba kārtībā ir arī profesionālo skolu reforma. Mūsu novadā atrodas Barkavas arodvidusskola, kas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā projekta ir viena no tām skolām, ko ar laiku varētu pievienot citai profesionālajai mācību iestādei kā filiāli vai nodot pašvaldībai.
Es uzskatu, ka novadā ir jābūt pieejamai profesionālajai izglītībai, tāpēc novada pašvaldība ir gatava pārņemt profesionālo mācību iestādi, taču ar finansējumu pēc principa – finansējums seko audzēknim neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts vai pašvaldības pārziņā esoša mācību iestāde. Ir jānodrošina iespēja iegūt profesionālo apmācību, jo arī valsts līmenī mērķis ir panākt lielāku īpatsvaru vidējās profesionālajās mācību iestādēs, samazinot skolēnu skaitu vispārizglītojošajās vidusskolās, jo nebūt ne visi vidusskolēni turpinās mācības augstskolās. Turklāt profesiju ieguvušie jaunieši darba tirgū būs konkurētspējīgāki.
– Jājautā – kurā atvilktnē šiem mērķiem naudu atradāt?
– Mēs jau paredzējām, ka līdzīga situācija varētu izveidoties, tāpēc veidojām uzkrājumu Madonas pilsētas budžetā. Nauda lieti noderēja, bet arī uzkrājums nav bezgalīgs un strauji izsīkst.
Lai varētu uzturēt mazās skolas, pedagogu atalgojuma nodrošināšanai veicām iekšējo izlīdzināšanu – mērķdotācijas, ko novads saņēma skolotāju atalgojumam, izlīdzinājām atbilstoši skolu tīklam. To varējām izdarīt, pateicoties tam, ka novadā ir 4 lielas vidusskolas. Tā mēs varējām saglabāt skolas arī ar mazu bērnu skaitu. Atzīmēšu, ka skolās ar bērnu skaitu mazāku par simt izmantojam koeficienta formulu un administrācija saņem mazāku atalgojumu. Šāds kompromisa lēmums tika pieņemts, diskutējot ar skolu vadītājiem un pedagogiem.
– ES sociālais fonds ir viena no tām lietām, kas daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir vienīgā iespēja izdzīvot un zināmā mērā atvieglo pašvaldību sociālā budžeta slogu. Vai Madona izmanto visu pieejamo ES struktūrfondu finansējumu, tai skaitā piedāvājot darbu tā sauktajiem 100 latu stipendiātiem?
– Es uzskatu, ka šajos laikos ir jāpaņem viss finansējums, ko vien var saņemt no Eiropas un citiem finanšu avotiem. Mūsu speciālisti aktīvi strādā pie projektiem, un mēs cenšamies izmantot visas iespējas.
Tas attiecas arī uz teritorijas attīstības projektiem, jo no šā gada vairs nav pieejamas valsts investīcijas, arī budžeta iespējas šiem mērķiem ir praktiski nulle, kredītu, izņemot ES fondu līdzfinansētajiem projektiem, pašvaldības ņemt nedrīkst. Tā nu vienīgā iespēja teritorijā investēt līdzekļus ir ES projektu realizācija. Maksimāli izmantojam arī iespējas nodrošināt darbu cilvēkiem, kas strādā Valsts nodarbinātības dienesta apmaksātajā projektā.
– Cik sekmīgi virzās ES projekti?
– Patlaban tiek realizēti ūdenssaimniecības attīstības projekti Madonas pilsētā un divos pagastos. Arī citu pagastu centru ūdenssaimniecības attīstības projekti ir iesniegti izskatīšanai.
Arī atkritumu saimniecības sakārtošana novadā veiksmīgi realizējas.
Izmantojam ES pilsētvides programmas piešķirtos līdzekļus vairāk nekā 4 miljonu latu apmērā. Par šo naudu kapitāli pārbūvējam pilsētas ielas un paplašinām divus bērnudārzus, tādējādi iegūstot papildu vietas. Viens no bērnudārziem ir būvniecības stadijā, otram notiek konkursa par būvdarbu veikšanu izvērtēšana.
Sava daļa ES investīciju ienāks arī caur Lauksaimniecības atbalsta dienesta projektiem Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem.
Ir noslēgusies Vides ministrijas izsludinātā projekta vērtēšana par energoefektivitātes palielināšanu sabiedriskās ēkās, un Madonas novada pirmais kopīgi rakstītais projekts ar 24 objektiem ir atzīts par kvalitatīvu. Šā projekta rezultātā novadam piesaistīsim vairāk nekā 2 miljonus latu.
Nobeigumam tuvojas Madonas kultūras nama rekonstrukcijas otrā kārta. Tās īstenošanai saņēmām valsts investīcijas; lai pabeigtu būvdarbus, jāpaveic vēl 20 procenti būvapjoma. Šo darbu pabeigšanai mums būtu jākreditējas, taču tas pašlaik pašvaldībām ir aizliegts. Aicinu valdību dot iespēju pašvaldībām kreditēties, lai varētu pabeigt iesāktus vai noslēguma fāzē esošus objektus. Nepabeigti objekti rada zaudējumus, un nākotnē tāpat tie būs jāpabeidz!
Kopumā šogad Madonas novadā ienāks apmēram pieci miljoni latu. Īstenojot šos projektus, novadā ieplūst zināma naudas masa, kas ietekmē teritorijas kopējo ekonomiku.
– Bet kā ar uzņēmējdarbību, kas nav tiešā pašvaldības kompetencē...
– Kas attiecas uz uzņēmējdarbības veicināšanu, galvenie atbalsta instrumenti ir Ekonomikas ministrijas un valdības rokās – nodokļu politika, dažādas atbalsta programmas un galvenais – likumdošanas sloga un dažādu administratīvu šķēršļu mazināšana. Valsts līmenī ir jādomā, kā paātrināt un padarīt Eiropas fondu apgūšanu vienkāršāku. Pašvaldība ar saviem pasūtījumiem un attīstības projektiem veicina uzņēmējdarbību, attīstot savu infrastruktūru, mēs varam padarīt savu novadu pievilcīgāku uzņēmējiem. Viens no piemēriem ir mājokļu energoefektivitātes programma, kuras ietvaros ES paredz segt 50% no tāmes vērtības. Process, lai iegūtu šo finansējumu, ir tik sarežģīts, ka 60 miljoni pieejamo resursu praktiski nav izmantoti. Tā ir acīmredzama kļūda iestrādātajos kritērijos.
Arī Madonas novadā tikko kā saskāros ar pēc būtības nenozīmīgu lietu – Lubānas mitrāja teritorijai pie Lubānas ezera nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns, kas liedz saņemt ES fondu finansējumu šīs teritorijas sakārtošanai. Otra situācija saistās ar subsīdijām, ko lauksaimnieki var saņemt teritoriju apmežošanai. Lai subsīdijas saņemtu, pagasta teritoriālajā plānojumā jābūt iezīmētai potenciālajai apmežojamajai platībai. Tas ir absurds – kurš pirms 5 gadiem, kad tika izstrādāts teritoriālais plānojums, varēja prognozēt situāciju lauksaimniecībā vai zemes īpašnieku vēlmes, kā tiks izmantota viena vai otra platība. Tagad, kad visu pagastu teritoriālie plānojumi jau ir izstrādāti, šis kritērijs ir iekļauts Ministru kabineta noteikumos kā viens no kritērijiem, kas daudziem liedz saņemt Eiropas finansējumu.
Šādu piemēru ir bezgala daudz, tāpēc, manuprāt, vajag izrevidēt visus MK noteikumus, pusi no tā izmest miskastē un atstāt tikai tos reglamentējošos dokumentus, kas neierobežo uzņēmējdarbības attīstību. No kontrolējošas policejiskas valsts mums ir jākļūst par valsti ar deklaratīvu pieeju – visa pamatā uzticēšanās uzņēmējam, kas līdzi nes pilnu atbildību.
Ne jau bez iemesla daudzi Latvijas uzņēmēji savu biznesu attīsta ārvalstīs. Protams, viena lieta ir neprognozējamā nodokļu sistēma, bet tikpat aktuāla ir arī attieksme pret uzņēmēju. Tiek meklēti iemesli kaut ko aizliegt, nevis meklēti ceļi, kā uzņēmējs pēc iespējas efektīvāk varētu izmantot savus resursus, tādējādi veicinot valsts ekonomisko uzplaukumu. Diemžēl sabiedrība un valsts ierēdņi uz uzņēmēju skatās kā potenciālo likumpārkāpēju, nevis cilvēku, kurš ir gatavs strādāt un bieži vien riskēt ar visu savu mantu. Šobrīd ir ļoti svarīgi atbalstīt mazos uzņēmējus, kuri ar savu darbu spēj uzturēt savu ģimeni un varbūt iedot darbu arī kaimiņam.