Rudenī, kad lapas krāsojas dzeltenīgi sārtas, Sigulda, Gaujas ieleja, Turaidas muzejrezervāts un citi tūrisma objekti Siguldas novadā pieplūst ar tūristiem no dažādām Latvijas vietām un ārvalstīm.
Gandrīz droši var apgalvot, ka Sigulda rudenī ir iecienītākais tūrisma galamērķis.
Vairāk par tūrismu, infrastruktūru un citiem jautājumiem stāsta Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
– Kā jūs kopumā vērtējat tūrisma tendences Latvijā un Siguldā?
– Pozitīvi! Tūrisma industrija ir viens no svarīgākajiem mūsu saimnieciskās darbības sektoriem – trešā nozīmīgākā ekonomikas nozare novadā, jo šī sfēra dod papildu apgrozījumu lielākai daļai komersantu – veikaliem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, viesu namiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Citviet Latvijā tam galvenokārt ir sezonāls raksturs – vai nu jūra vasarā, vai slēpošana ziemā –, bet mums tūrisma piedāvājums un dažādas aktivitātes norisinās faktiski visu gadu un tam ir pozitīva pieauguma tendence, piemēram, pērnajā ziemā naktsmītņu noslogojums palielinājās par 40%.
Par to liecina arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati par šā gada 2. ceturksni: Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpotais personu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielinājies par 19,7%, tostarp ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 19,9%. No kopējā ārvalstu viesu skaita 78,7% tika uzņemti Rīgā, 9,4% – Jūrmalā, bet Siguldas novads, uzņemot 1,8% no visiem Latvijā nakšņojošajiem ārvalstu viesiem, ierindojas trešajā vietā.
Pirmajā pusgadā viesnīcās apkalpoto personu skaits, salīdzinot ar 2013. gadu, pieaudzis par 27,8%.
– Jūs teicāt, ka tūrisms ir trešā nozīmīgākā nozare novadā. Kādi uzņēmējdarbības veidi to apsteidz?
– Mums ir ļoti attīstīta arī kokapstrāde, piemēram, Husvik Morē, kas ražo koka karkasa mājas, Kokpārstrāde 98 Allažos, kas ražo kokmateriālus ar unikālu tehnoloģiju, pārklājot tos ar ultravioletos staros žūstošu krāsu, tāpat arī SC Koks, kas ražo masīvkoka dizaina mēbeles, un citi ražotāji. Novadā darbojas būvniecības uzņēmumi, pastāv spēcīgas zemnieku saimniecības. Uzskatu, ka Siguldā ir lielas perspektīvas uzņēmējdarbībai arī tādēļ, ka esam tikai 50 kilometru no Rīgas.
– Vai pašvaldības rokās ir instrumenti, ar ko veicināt uzņēmējdarbības attīstību novadā?
– Šā gada septembrī uz pirmo sēdi sanāca Siguldas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, kurā ietilpst 15 dažādu jomu uzņēmēji. Uzklausām uzņēmējus, veidojam kopīgus projektus. Viens no šādiem sadarbības projektiem ar uzņēmējiem ir Siguldas novada identifikācijas karšu projekts, kurā iesaistījušies gandrīz 100 uzņēmēju, piedāvājot saņemt atlaides teju 200 pakalpojumiem novadā deklarētajiem iedzīvotājiem. Vienlaikus šī programma ir kā lojalitātes veicināšana, jo ID karti, uz kuras uzrakstīts «Es esmu siguldietis», patlaban saņēmuši jau vairāk nekā 12 tūkstoši iedzīvotāju.
Otrs – sociāli nozīmīgs – projekts ir skolēnu nodarbinātības veicināšana vasarā, kad jauniešiem no 13 līdz 19 gadiem tiek dota iespēja strādāt pie Siguldas novada uzņēmējiem, nopelnīt naudu un iegūt pirmās darba prasmes. Šā gada vasarā nodarbinātības projektā iesaistījās 20 uzņēmēju, kā arī pašvaldības iestādes un to struktūrvienības, nodrošinot darba vietas 302 skolēniem. Mēs šo skolēnu nodarbinātības projektu uzsākām īstenot 2010. gadā, un tas gūst arvien lielāku atsaucību.
– Kā tas atsaucas uz nodarbinātību un budžeta ieņēmumiem?
– Pašvaldības ieņēmumus 60% apmērā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis un gandrīz 8% nekustamā īpašuma nodoklis. Pēdējos gados bezdarba līmenis Siguldā arvien ir krities: 2011. gadā tas bija 7,8%, 2012. gadā – 6,1%, pērn – tikai 5,8%.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uz 2014. gada 1. janvāri apkopojusi datus, ka Siguldas novadā deklarējušies 18 197 iedzīvotāji.
Nesen veiktajā portāla www.neogeo.lv pētījumā Sigulda noteikta kā vienīgā no 20 pēc iedzīvotāju skaita lielākajām Latvijas pilsētām, kurā kopš 1990. gada, lai arī neliels (+1%), bet ir iedzīvotāju pieaugums. Latvijā kopumā šis rādītājs ir mīnus 21%, pilsētās – vidēji mīnus 16%.
– Nevar noliegt, ka iedzīvotāju skaita pieaugums zināmā mērā ir saistīts ar iedzīvotāju migrāciju no citām pašvaldībām ar zemāku attīstības koeficientu. Tāpēc vaicāšu: kāds ir dabiskais pieaugums?
– Siguldas novadā līdz šā gada 30. septembrim piedzimuši un deklarēti 205 bērni. Aizsaulē aizgājis 141 Siguldas novada iedzīvotājs. Pērn reģistrēti 247 jaundzimušie Siguldas novada iedzīvotāji, kas ir par 26 mazuļiem vairāk nekā 2012. gadā, kad tika reģistrēts 221 jaundzimušais. Pērn aizsaulē aizgājuši 183 novadnieki (2012. gadā kopumā reģistrēti 154 mirušie).
– Vai līdz ar dabisko iedzīvotāju dzimstības pieaugumu un pozitīvo migrāciju pašvaldība spēj atrisināt jautājumu par izglītības infrastruktūras kapacitāti?
– Lai samazinātu pirmsskolas izglītības iestādēs pieteikto bērnu rindu, Siguldas novada pašvaldība šā gada sākumā atklāja bērnudārzu Pasaciņa, kurā izglītojas vairāk nekā 130 bērnu, vienlaikus ir radītas 30 jaunas darba vietas. Projekta kopējās izmaksas bija vairāk nekā 1,3 miljoni eiro. Vēl vienu šādu pašu bērnudārzu Siguldā no jauna uzbūvēja arī 2010. gada nogalē. Kopumā pašvaldībā ir piecas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes, trīs pirmsskolas izglītības grupas, kā arī trīs privātie bērnudārzi, kurus kopā apmeklē vairāk nekā 1000 bērnu.
Dzimstības līmenis Siguldā konsekventi paaugstinās jau sešus gadus, tāpēc palielinājies arī skolēnu skaits sākumskolas posmā un arī kopumā novadā. Šogad skolas gaitas kopumā uzsākuši 1909 skolēni. Vidusskolā skolēnu skaits Siguldas novadā tāpat kā citviet valstī ir nedaudz samazinājies, bet, vērtējot dinamiku, turpmākajos gados tas atkal sāks pieaugt.
2013. gada 1. septembrī tika atklāta Laurenču sākumskola, kurā patlaban mācās 195 skolēni no 1. līdz 6. klasei. Sākumskolā bērni padziļināti apgūst dabaszinības un informācijas tehnoloģijas, bet pēc stundām katram skolēnam tiek dota iespēja pilnveidot sevi dažādās interešu izglītības jomās.
Piesaistot fondu līdzfinansējumus, pērn Siguldā tika uzbūvēts unikāls projekts – Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrs, kurā 1,25 kilometru garumā izbūvēta distanču slēpošanas trase, zem kuras seguma atrodas saldējošā sistēma, kas ļauj uzturēt sniega segumu un uzsākt distanču slēpošanas sezonu agrāk, kā arī nodrošina tās nepārtrauktu darbību mainīgos laikapstākļos. Trase vasarā izmantojama skrituļošanai, nūjošanai un skriešanai – to nodrošina koka mulčas seguma josla gar asfaltēto daļu visā trases garumā.
Tuvākajā nākotnē pašvaldība plāno izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes modernizāciju un kapacitātes palielināšanu.
– Līdz ar Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas renovāciju un laukuma izbūvi Siguldas novadā izveidots vienots transporta mezgls. Vai šis objekts attaisno uz to liktās cerības?
– Siguldas novada pašvaldība 2012. gada septembrī atklāja rekonstruēto dzelzceļa staciju un laukumu. Pašvaldības investīcijas šajā teritorijā pārsniedza 1,71 miljonu eiro, tādēļ esam gandarīti arī par Latvijas dzelzceļa investīciju jaunu, paaugstinātu, peronu izbūvē, kas ļauj pasažieriem ērtāk iekāpt un izkāpt no vilciena. Investīcijas Siguldas dzelzceļa stacijas infrastruktūras sakārtošanā ir lielisks piemērs, kā pašvaldība un Latvijas dzelzceļš, apvienojot resursus un idejas, ir radījuši pasažieriem drošu, ērtu un sakārtotu vidi.
– Sigulda ir «Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīgas partnerpilsēta». Kā šis statuss atsaucas uz kultūras dzīvi Siguldā?
– Kā viens no izcilākajiem notikumiem bija Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki, kuros brīvdabas oriģināliestudējumā Karmena Siguldas pilsdrupu estrādē uzstājās pasaulē pieprasīti trīs franču solisti, bet Galā koncertā skatītājus priecēja viens no pasaulē vispieprasītākajiem tenoriem argentīnietis Marčello Alvarezs. Notikuši arī citi pasākumi: vērienīgā Dabas koncertzāle, Vasaras saulgriežu svinības Turaidā, Kremerata Baltica, Ziemas festivāls, Turaidas pils mūra 800 gadu svinības un citi.
– Kas, jūsuprāt, Siguldai nepieciešams turpmākai attīstībai?
– Nākamajos gados Siguldas novada pašvaldība iecerējusi uzbūvēt Siguldas Sporta kompleksu, attīstīt Siguldas pils radošo kvartālu, investēt izglītības infrastruktūrā, ielu un ceļu sakārtošanā. Patlaban notiek dokumentu izstrāde Siguldas Sporta kompleksa starptautiski atklātā iepirkuma konkursa uzsākšanai. Sporta kompleksā plānots izbūvēt slēgtu skrejceliņu, smagatlētikas un fitnesa sektoru, sporta zāli un baseinu, lai radītu iespēju pilnveidot un papildināt unikālās Siguldas novada sportiskās aktivitātes. Sporta kompleksā būs vieta bērnu un jauniešu sporta attīstībai un novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Šā kompleksa būvniecība ir nozīmīga Latvijas sporta infrastruktūras attīstībai, jo kalpos kā sporta bāze Latvijas sportistiem, kas nes Latvijas vārdu pasaulē, izcīnot olimpiskās medaļas un godalgotas vietas pasaules līmeņa sacensībās skeletonā, kamaniņās un bobslejā.
Otrs projekts – Siguldas pils radošā kvartāla attīstība – ir viens no prioritārajiem projektiem tuvākajos gados. Siguldas pils kompleksā esošās ēkas ir kritiskā stāvoklī, un tās ir nepieciešams rekonstruēt, citādi neatgriezeniski tiks pazaudēta to kultūrvēsturiskā vērtība. Septembra beigās Siguldas pils kompleksā notika demo dienas, kurās klātesošajiem tika ieskicētas radošā kvartāla aprises. Atjaunojot šā kompleksa ēkas un padarot tās pieejamas Siguldas novada iedzīvotājiem un tūristiem, mēs piešķiram teritorijai pievienoto vērtību. Tā būs vieta, kur pulcējas unikālie uzņēmēji, kas rada īpašās Siguldai raksturīgās lietas – spieķīšus, tekstilmākslas darbus un citus darbus, to radīšanā iesaistot ikvienu interesentu.