Darba pilnas rokas
Padarīt savu mājokli skaistāku un tehniski kvalitatīvāku nekad nav par vēlu. Viena no iespējām ir ēku siltināšanas programma, kurā ventspilnieki aizvien iesaistījušies gana aktīvi. Lai arī šobrīd iedzīvotāju dedzība ir nedaudz apsīkusi, SIA Ventspils nekustamie īpašumi darba netrūkst.
«Varu sacīt, ka mūsu šā brīža iespēju robeža ir sasniegta. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) kopumā apstiprināti 50 projekti. Piecas mājas ir atteikušās, bet arī 45 nami nav maz, jo sekošana līdzi visiem katra projekta posmiem prasa daudz laika un pūļu,» saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš.
Uzņēmuma šā gada plānos paredzēta desmit daudzdzīvokļu māju renovācija, tostarp, pirmo reizi siltināšanas programmas ietvaros energoefektivitāte tiks uzlabota deviņu stāvu mājai. Sākotnēji gan šim skaitlim vajadzēja būt lielākam, proti, vismaz trim deviņu stāvu mājām, bet viens nams atteicās tūlīt pēc projekta izstrādes, otrs – pirms būvniecības uzsākšanas. «Otrs projekts bija LIAA atbalstīts, bet būvdarbu iepirkumā būvuzņēmējs bija nosolījis ievērojami dārgāk, nekā paredzēja kontroltāme, tādēļ nepieciešams atkārtots iedzīvotāju balsojums. Kādēļ tā notiek? No projekta izstrādes līdz brīdim, kad LIAA to apstiprina un tiekam līdz būvniecībai, paiet vismaz gads. Šajā laikā daudz kas mainās, arī būvniecības izmaksas, jo cenām ir tendence paaugstināties,» stāsta V. Lesiņš. Viņš neslēpj, ka šajos gados nākas spēcīgi izjust vēl vienu būvniecības tirgum raksturīgu problēmu. Kvalificēti būvdarbu veicēji Latvijā ir visai ierobežotā skaitā, darba roku trūkst, turklāt atsevišķi būvuzņēmēji pārvērtē savas spējas. Tādēļ uzņēmums bija spiests vienas mājas renovācijas procesā lauzt līgumu ar esošo būvnieku, darbus pabeidza citi. «Iedzīvotāji bija noguruši no siltināšanas divu gadu garumā, un nācās uzklausīt pārmetumus no viņu puses,» norāda V. Lesiņš.
Neraugoties uz vienu otru sarežģītu stāstu, tie, kuri renovācijas procesam veiksmīgi izgājuši cauri, ir ieguvēji. Kopējā bilance rāda, ka līdz šim renovētajās 34 mājās vidējais siltuma enerģijas patēriņa ietaupījums, salīdzinot ar situāciju pirms renovācijas, ir 51 procents. Savukārt lielākais ir 79 procenti. Ar katras mājas ietaupīto var iepazīties uzņēmuma mājaslapā www.vni.ventspils.lv. Vēl jāpiebilst, ka pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi joprojām ievēro sekojošu principu: piedāvāt iedzīvotājiem siltināt ēkas, nepalielinot viņu mājokļa uzturēšanas izmaksas pēc renovācijas. Tas nozīmē, ka iegūtajai ekonomijai ir jākompensē līdzekļi, kas tiek ieguldīti ēkas renovācijā.
45 mājas ir aptuveni puse no namiem, kas varēja kvalificēties esošajā programmā. Jaunajā plānošanas periodā, iespējams, varēs vairāk, bet līdz tam nepieciešams atrisināt vairākus būtiskus jautājumus. Viens no tiem – projekta vadības izmaksas. «Lai izzinātu, kas būtu maināms, piedalījāmies Ekonomikas ministrijas organizētajā konsultāciju sanāksmē,» klāsta V. Lesiņš. «Tās laikā ierosinājām, ka arī projekta vadības izmaksas būtu jāiekļauj pie attiecināmajām izmaksām, lai varam piesaistīt speciālistus, kas koordinētu un vadītu projektus, un iedzīvotājiem nebūtu tik dārgi jāmaksā.» Noteikumi jaunajam plānošanas periodam vēl nav pilnībā definēti.
Šogad Ventspilī daudzdzīvokļu mājās uzsāks ieviest attālināto datu nolasīšanas sistēmu, lai varētu iegūt kvalitatīvus fiksētus rādījumus no visiem ēku kopējiem siltuma un ūdens ievada skaitītājiem vienlaikus, bez laika nobīdēm. Kā skaidro V. Lesiņš, projekta ietvaros datu nolasīšanas iekārtas vispirms uzstādīs pašvaldības SIA Ventspils siltums un SIA ŪDEKA, un pēc tam arī Ventspils nekustamajiem īpašumiem pie šīs sistēmas būs iespēja pieslēgt māju siltummezglus, lai laikus identificētu novirzes no normas vai bojājumus ēkas iekšējā sistēmā, kā arī individuālos skaitītājus dzīvokļos, tādējādi ieviešot tādu komunālo pakalpojumu uzskaites sistēmu, kas sniegs precīzu informāciju par faktisko patēriņu.