Skaļais kukuļošanas skandāls, kura gaitā pirms gada no amata sakarā ar aizdomām par it kā 25 000 latu kukuļa izspiešanu tika atstādināta no amata un apcietināta Jūrmalas prokurore Irina Bogdanova, no amata aizgāja Jūrmalas virsprokurore Sigita Priede un cietumā nonāca pārvadājumu firmas SIA Konkordija AB īpašnieks Boriss Rjazanskis, var pavērsties neprognozējamā virzienā – to var secināt no dokumentiem.
Lietu 16. novembrī ieplānojis sākt skatīt Centra rajona tiesnesis Andis Celms.
Lietā, kurā pēc 320. panta (kukuļņemšana) un 321. panta (kukuļa piesavināšanās) apsūdzēti B. Rjazanskis un I. Bogdanova, kā cietušais figurē 1952. gadā dzimušais krievu–igauņu uzņēmējs Ralfs Koppels (viņš arī Vladimirs Milakovs, arī Ralfs Millers), no kura it kā esot izspiests kukulis. Apsūdzības izvirzītas par to, ka pērn 17. oktobrī R. Koppels it kā esot nodevis pirmo iemaksu – 15 000 latu – B. Rjazanskim, lai viņš to nogādātu paziņai – prokurorei I. Bogdanovai, kurai kukulis vēl esot bijis jādala ar S. Priedi, lai izbeigtu kādu pusgadu vecu kriminālprocesu par draudēšanu ar lauzni. Tāda ir oficiālā versija.
Tumša lieta
Taču, lai gan aizturēti tika gan B. Rjazanskis, gan I. Bogdanova, bet pie S. Priedes notika apjomīga kratīšana, kuru veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), nekāds kukulis pie S. Priedes netika atrasts, savukārt pie I. Bogdanovas atrasti tikai 5000 latu, kas izrādījušies prokurorei piederoši iekrājumi. Arī it kā starpnieks B. Rjazanskis KNAB iezīmētajai naudai nav pieskāries, turklāt ne uz vienas I. Bogdanovai konfiscētās banknotes nav atrasti ne kukuļošanas starpnieka B. Rjazanska pirkstu nospiedumi, ne speciālais pulveris, ar kuru KNAB iezīmēja naudu. Interesanti, ka operācijas gaitā no iezīmētajiem 15 000 latu, kas bijuši KNAB operatīvie līdzekļi, 5000 vispār pagaisuši, iepriekš rakstīja prese.
No lietas materiāliem izriet (izmeklēšana ir pabeigta, nozīmēta atklāta tiesa), ka B. Rjazanskis R. Koppelu agrāk nav pazinis, līdz kādu dienu R. Koppels izteicis vēlmi iepazīties, kā ieganstu minot, ka vēlas ar B. Rjazanska starpniecību nolīgt labu advokātu. R. Koppelam kā Igaunijas pilsonim esot grūtības izprast latviešu advokātu reputāciju, tāpēc viņš lūdzis palīdzību Latvijas uzņēmējam. B. Rjazanskis nav slinkojis noskaidrot, kāda ir R. Koppela slava Igaunijā, tāpēc drošības dēļ visas tikšanās ierakstījis diktofonā. Pirmajās reizēs runa tiešām bijusi par advokātu pakalpojumu apmaksu, taču pēdējā tikšanās reizē, kad sarunu ierakstījis arī KNAB, lietoti izplūduši formulējumi, kuros, ja vēlas, var saskatīt arī vienošanos par kukuļa došanu. Tāpēc drīz vien pēc aresta B. Rjazanski tiesa atbrīvoja no cietuma, tāpat arī I. Bogdanovu, kuras vārds lietas materiālos neparādās vispār; nav skaidrs, kāpēc viņa tikusi aizturēta.
Kriminālās pasaules elpa
Kāds ir R. Koppela dzimtais uzvārds, nav zināms. Igaunijas publiskajos reģistros viņš vispirms figurē ar vārdu Vladimirs Milakovs (Vladimir Milakov), turklāt to viņš ieguvis, apprecoties ar Ņinu Milakovu. 1998. gadā Milakovs atkal mainījis identitāti, kļūstot par Ralfu Koppelu, bet pagājušā gada septembrī, pēc ilgstošas kopdzīves noslēdzot laulību ar Sannu Milleri (ir divas meitas), vēlreiz mainījis uzvārdu un kļuvis jau par Ralfu Milleru, atkal pieņemot sievas uzvārdu.
Tagad Sanna Millere ir viena no galvenajām lieciniecēm lietā. Saskaņā ar Igaunijas Uzņēmumu reģistra datiem viņai savulaik piederējuši 12,5% daļu uzņēmumā Tallbest Invest OÜ, kurā 50% piederējuši Haronam Dikajevam – vīram, kuru uzskata par Igaunijas čečenu organizētās noziedzības barvedi. H. Dikajevs tika notiesāts par naudas izspiešanu no kāda igauņu uzņēmēja 2005. gada decembrī, taču nesen atbrīvots pirms termiņa. 2001. gadā tikusi izmeklēta H. Dikajeva saistība arī ar kādas igauņu avīzes īpašnieka slepkavību.
Nav zināmi arī Milakova–Koppela–Millera īpašumu un biznesa izcelsmes avoti. Laikraksts Dienas Bizness 2008. gada lielāko komercķīlu devēju fizisko personu sarakstā R. Koppelu ierindoja trešajā vietā starp visiem ārvalstniekiem, kam Latvijā ir komercķīlas. R. Koppela ieķīlāto īpašumu apmērs bija sasniedzis 22,7 miljonus latu, kas viņam nodrošināja vietu pirmajā divdesmitniekā arī absolūtajā kopvērtējumā. Latvijā R. Koppels bija dibinājis SIA RK Invest ar 2000 latu pamatkapitālu, kas 2007. un 2008. gadā neapgrozīja nevienu latu, taču R. Koppels, piemēram, spējis nopirkt nekustamo īpašumu Jūrmalā par 2,04 miljoniem latu. Trekno gadu laikā viņš pusgadu darbojies nekustamo īpašumu biznesā kopā ar vēl vienu Jūrmalas uzņēmēju Larisu Sviridovu, bet drīz vien sastrīdējies un sācis tiesāties.
Tieši par L. Sviridovas dzīvesdrauga apskādēšanu ar lauzni (t. s. moņķirovku jeb kazaskāju) R. Koppels bija ticis pie kriminālprocesa, kas sākotnēji atradās S. Priedes, bet vēlāk – I. Bogdanovas pārziņā. Tagad viena no viņām it kā notikušās kukuļa izspiešanas dēļ aizgājusi no prokuratūras, otra – atstādināta. Interesanti, ka arī skandāla laikā presē minētais Rīgas rajona virsprokurors Edgars Bērziņš, kuram tika pārmesta it kā S. Priedes brīdināšana par gaidāmo KNAB kratīšanu, iepriekš bija sniedzis negatīvu atbildi uz R. Koppela sūdzībām par Jūrmalas prokuratūras darbu šā paša kriminālprocesa
sakarā.
Vēl viena āža kāja
Vēl vairāk – R. Koppela lietu sakarā minēts arī par atrašanos nelikumīgā ietekmējamā stāvoklī iepriekš sodītais prokurors Andis Mežsargs, kurš kļuvis pazīstams saistībā ar t. s. Ventspils kriminālprocesu tendenciozo virzīšanu. Pēc LTV raidījuma De facto informācijas, viņš tūlīt pēc notikušajām KNAB izmeklēšanas darbībām devies pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša un mēģinājis panākt atsevišķu amatpersonu varbūtējo šīs lietas ietvaros pieļauto likumpārkāpumu piesegšanu. Vairāk nekādas ziņas par A. Mežsarga darbībām šīs lietas sakarā nesekoja.
Kāpēc A. Mežsargam varētu būt bijusi interese par šo lietu, pagaidām ticamu norāžu nav. Vienīgos pieņēmumus varētu izdarīt, ejot pa čečenu pēdām. Laikraksts Chas iepriekš ziņoja, ka A. Mežsargs 90. gadu sākumā, kad vēl strādājis policijā, reiz ieradies palīgā Groznijas organizētās noziedzības pārstāvjiem, kuri bija iebraukuši Rīgā ar šaubīgiem dokumentiem un kurus nekavējoties bija arestējuši Organizētās noziedzības apkarošanas biroja darbinieki. Savukārt Neatkarīgās sarakste ar ģenerālprokuroru atklājusi, ka A. Mežsargs turpina uzturēt kontaktus ar jaunības laiku darbabiedru Batiru Cečojevu, kurš ir minēts kā viens no čečenu kopienas līdera Beslana Krūmiņa uzticības personām.
Kāda īstenībā bijusi B. Rjazanska, visu minēto prokuroru un R. Koppela–Milakova–Millera loma šajos notikumos un vai šī skaļā kukuļošanas lieta neizrādīsies kārtējā valsts drošības iestāžu afēra, parādīs Centra rajona tiesas izmeklēšana, sākot izskatīt krimināllietu.