Rīgas apgabaltiesā turpina izskatīt krimināllietu pret apsūdzēto juristu Nikolaju Zikovu, kurš pērnā gada februārī kinoteātrī Citadele nošāva Aigaru Egli. Izrādās, ar ieroci viņš vicinājies ne pirmo reizi.
Pēdējā sēdē bija plānots sākt N. Zikova nopratināšanu. Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka apsūdzētais bija gatavs sniegt liecības, taču viņš lūdzis pirms tam uzklausīt vēl četrus aizstāvības lieciniekus, kuri nebija klāt slepkavības brīdī, bet varētu raksturot N. Zikovu kā personu un to, kā viņš «parasti risinot konfliktsituācijas». Apsūdzētā advokāts Armands Šūmanis arī ierosinājis uz tiesu vēlreiz uzaicināt vīrieti, kurš aizturēja kinoteātrī N. Zikovu pēc viņa uzbrukuma A. Eglem. Tiesa šo lūgumu pieņēmusi, līdz ar to uz nākamo tiesas sēdi 27. martā tiks aicināti pieci liecinieki.
A. Šūmanis neko sīkāk nekomentēja, vien piebilda, ka «nav gluži tā, kā sākotnēji šis gadījums masu medijos pasniegts». Papildu liecinieku aicināšana, arī notikumā neiesaistīto, esot būtiska – soda noteikšanā tiek ņemts vērā arī apsūdzētā personības raksturojums.
Sēdē noraidīts cietušo pārstāvja, advokāta Romualda Vonsoviča ierosinājums uzaicināt uz nākamo sēdi ārstu, kurš pārbaudījis apsūdzētā psihisko veselību un nav iebildis pret to, ka viņš iegādājas kaujas ieročus, kā arī policijas inspektoru, kurš izsniedzis attiecīgās atļaujas. «Ja tiesā liktu paskaidrot gan psihiatram, gan policijas darbiniekam, kā gan iespējams izdot atļauju sešiem kaujas ieročiem, domāju, ka tad viņu amata brāļi turpmāk pieietu tam atbildīgāk un pamatīgāk,» uzskata R. Vonsovičs. Viņš ir pārliecināts, ka vienam cilvēkam pašaizsardzībai nav vajadzīgs vairāk par vienu ieroci. Turklāt N. Zikovam, kurš apsūdzību pret sevi joprojām noliedz, nav pirmais gadījums ar šaujamā nevajadzīgu lietošanu. «Līdz šim atklātībā nav minēts gadījums, kas notika 2006. gadā, kad N. Zikovam uz ielas ar citu braucamā lietotāju izcēlies konflikts, kura laikā viņš oponentam draudējis ar ieroci. Pēc notikušā tikusi ierosināta krimināllieta, kurā sākotnēji N. Zikovs figurējis kā cietušais. Taču krimināllieta izbeigta, ierosinot piemērot viņam administratīvo sodu par nepareizu apiešanos ar ieroci. Tādā gadījumā sods varētu būt ieroča atsavināšana uz trim gadiem,» pastāstīja R. Vonsovičs. Tā nenotika, un R. Vonsovičs pašlaik skaidrojot, kāpēc tas netika izdarīts un kur palikuši šīs lietas materiāli. «Ja N. Zikovs jau toreiz būtu apturēts, tad, iespējams, slepkavība kinoteātrī nenotiktu,» pieļāva advokāts.
Līdz šim astoņās tiesas sēdēs uzklausīti liecinieki. Taču notikušā galvenās līnijas nav mainījušās: A. Egle filmas laikā N. Zikovam aizrādījis par nepiedienīgu uzvedību kinozālē, atņēmis viņam popkorna turzu. Kad filma jau beigusies un N. Zikovs uzlējis uz galvas cietušajam minerālūdeni, strīds saasinājies, kura laikā N. Zikovs izšāvis un nogalinājis A. Egli.
***
HRONOLOĢIJA
• 2011. gada 21. februārī notiek slepkavība, N. Zikovu apcietina;
• 10. maijā – nodod kriminālvajāšanai;
• 18. maijā – prokuratūra uzrāda apsūdzību;
• Oktobrī – tiesa atzīst apsūdzēto par ierobežoti pieskaitāmu;
• 26. oktobrī – lieta nonāk tiesā;
• 23. novembrī – notiek pirmā tiesas sēde
• Līdz šim notikušas 8 tiesas sēdes.
• Krimināllikuma 117. panta 3. punkts par slepkavību, ja tā izdarīta vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā, paredz mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no 10 līdz 20 gadiem.
