Dzimumnoziedznieku uzraudzība Latvijā lietos elektroniskās aproces

Dzimumnoziedznieku uzraudzībai tuvākajos gados arī Latvijā varētu lietot elektroniskās aproces. Valsts probācijas dienesta (VPD) projektu atbalstījusi valdība, un līdz aprīļa beigām tiek gaidīta atbilde no Norvēģijas valdības, kas varētu sniegt līdzfinansējumu, Neatkarīgā uzzināja VPD.

Tieslietu ministrija pagaidām ieceri vērtē piesardzīgi. «Par aproču ieviešanu dzīvē vēl pāragri spriest – vispirms pētīsim, kāds ir labākais piemērošanas modelis,» norāda ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice.

Probācijas dienesta uzraudzībā esošo seksuālo izmantotāju skaits pērn pieaudzis līdz 145 (2010. gadā – 133). VPD norāda, ka no cietuma iznākušajiem uzraudzība vēl nav piemērota, jo valdības pieņemtais likums to ļaus darīt ar tiem, kas notiesāti pēc 2011. gada 1. oktobra. Līdz šim probācijas uzraudzību nevarēja piemērot noziedzniekiem, kas cietumā sodu izcietuši pilnībā. Sociālās uzvedības korekcijas programmās tādēļ iesaistīti 22 nosacīti notiesātie, no kuriem tās pabeiguši 12. Vairākums dalību turpina arī šogad.

Izvērtējot VPD gada veikumu, VPD vadība secina – dienests nodrošina sabiedrībā izciešamo sodu izpildi, neraugoties uz vairākkārtēju budžeta samazinājumu. Probācijas programmas, kas veicina bijušā likumpārkāpēja integrāciju sabiedrībā, pērn pabeidza 77% iesaistīto – par 2% vairāk nekā 2010. gadā.

«Aizvien retāk cilvēki vada transportlīdzekli neatļautu vielu ietekmē, un šo samazinājumu izjūt arī VPD darbinieki,» atzīst Imants Mozers. Kopš 2007. gada, kad dienesta uzraudzītajos piespiedu darbos vairāk nekā puse atradās par minēto pārkāpumu, situācija uzlabojusies: pērn tā bijusi vien ceturtā daļa.

Kopumā piespiedu darbs kā sods 2011. gadā piemērots 6262 personām, un bijušo noziedznieku darba devēji šādi ietaupījuši vairāk nekā 300 000 latu.

Probācijas dienests par savu nopelnu uzskata arī netiešu tiesu sistēmas atslogošanu, jo 2011. gadā ar izlīgumu bez tiesas iejaukšanās risināti par 37% vairāk lietu nekā 2010. gadā. «Tie ir Izlīguma nedēļas rīkoto semināru augļi,» atzīst VPD dienesta pārstāvis I. Mozers. Rīgā un citās Latvijas pilsētās arī šogad no 8. līdz 17. maijam tiks rīkota Izlīguma nedēļa, kuras ietvaros trešo gadu pēc kārtas par izlīguma iespējām tiek informēta sabiedrība un policijas darbinieki.

«Diemžēl ne viss 2011. gadā bijis veiksmīgi – kopš 2009. gada valdība ir atteikusies no postpenitenciārā (pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma) palīdzības, un gandrīz puse no vidēji 1300 ik gadu atbrīvotajiem ieslodzītajiem, kas vēlas vērsties pie mums pēc

palīdzības, to nesaņem,» norāda I. Mozers. Viņš skaidro, ka VPD bija gandrīz vienīgā iestāde, kas aizstāvēja bijušos ieslodzītos, – saskaroties ar atstumtību un palīdzības trūkumu, atbrīvotais, visticamāk, pievienosies gandrīz 40 procentiem, kas cietumā nonāk atkārtoti.

***

UZZIŅAI

VPD pamatbudžets 2011. gadā bija 2 950 467 lati, bet šogad – 2 881 329 lati.

Dienests uzraudzījis 20 601 likumpārkāpēju – par 25% mazāk nekā 2009. gadā, kad ievērojami samazināts dienesta budžets un veicamie pienākumi.

Viens VPD klients valstij dienā izmaksājis 39 santīmus.

Piespiedu darbā noziedznieks strādājis vidēji 49 stundas.