Latvijā pērn reģistrēta 91 slepkavība

Latvijā pērn reģistrēta 91 slepkavība, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā statistika.

Slepkavību skaits pieaudzis salīdzinājumā ar 2010.gadu, bet ir mazāks nekā iepriekšējos trīs gados, kad Latvijā katru gadu tika izdarītas vairāk kā simt slepkavības.

VP reģistrējusi mazāk gadījumu, kad cilvēkiem nodarīti tīši miesas bojājumi - 1168, kas ir par 58 mazāk kā 2010.gadā. Tomēr nedaudz pieaudzis to gadījumu īpatsvars, kad nodarīti smagi miesas bojājumi - 168. Savukārt 55 gadījumos pēc miesas bojājumu nodarīšanas iestājusies nāve.

Jau vēstīts, ka Latvijā pērn par 2,1% palielinājies izdarīto smago noziegumu skaits, un to īpatsvars reģistrēto noziedzīgo nodarījumu kopskaitā joprojām ir vislielākais - 33,8%.

2011.gadā Latvijā kopumā reģistrēti 17609 smagie noziegumi, kas ir par 370 vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn Latvijā kopumā reģistrēti 52024 noziedzīgi nodarījumi, to skaits salīdzinājumā ar 2010.gadu palielinājies par 916 jeb 1,8%.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais