Pagājis vairāk nekā gads kopš bruņotā uzbrukuma spēļu zālei Jēkabpilī. Šis notikums šokēja ne tikai kā nekaunīgs laupīšanas mēģinājums, bet jo vairāk tāpēc, ka laupītāji izrādījās policijas darbinieki, divi no elitārās specvienības Alfa.
Tas bija katalizators, kas rādīja: iekšlietu sistēmā ir samilzušas nopietnas problēmas. Toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece solīja pārbaudes un bargas pārmaiņas – arī specvienībā.
Jau pērn, tūlīt pēc traģiskajiem notikumiem, pārbaužu laikā atklājās, ka Alfā jaunus darbiniekus pieņem bez stingriem kritērijiem – kandidātiem kā būtiskākā prasīta atbilstoša fiziskā, nevis psiholoģiskā sagatavotība. Tik virspusēja atlase pamatota ar to, ka vienībā trūkst darbinieku un nebūt ne daudzi kārojot kļūt par specvienības kaujiniekiem. Viens no iemesliem neatsaucībai esot pārāk mazā alga – no 300 līdz 350 latu. Tāpēc, lai piepelnītos, daudzi piestrādājot citur. Kā beidzās tāda piestrādāšana, labi pierādīja pērn Jēkabpilī notikušais.
Vēl pēc pāris mēnešiem toreizējais specvienības komandiera pienākumu izpildītājs Juris Grabovskis informēja sabiedrību, ka 12 cilvēkiem Alfa būs jāpamet. Vada un arī rotas komandieri amatu šajā struktūrvienībā jau esot atstājuši, disciplinārlietas pret viņiem izbeigtas, un situācija vienībā normalizējusies. Tā neesot vis tīrīšana, bet atbrīvošanās no balasta, toreiz paziņoja J. Grabovskis, kas vienlaikus bija arī pretterorisma vienības Omega vadītājs.
Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava teic, ka reformas Alfā neesot bijušas nepieciešamas, tikai jāsakārto esošā struktūra un kontroles mehānisms. Tagad Alfa ir zaudējusi savu grieķisko nosaukumu un tiek saukta vienkārši par speciālo uzdevumu bataljonu. No vienības kopš pērnā gada notikumiem aizgājuši 23 cilvēki, daļa atstājuši dienestu policijā, bet daļa – pārgājuši strādāt citās VP struktūrvienībās, skaidro S. Pildava, norādot, ka tas nenozīmējot, ka darbinieki izrādījušies psiholoģiski nestabili. Turklāt neesot tiesa, ka pirms tam nebija izstrādāti kritēriji vienības policistu atlasei, trūcis tikai pietiekami stingra kontroles mehānisma. Arī tagad trīs galvenie atlases kritēriji esot: vismaz divu gadu pieredze darbā citās policijas struktūrvienībās; fiziskā sagatavotība – virs vidējā līmeņa; labs raksturojums un ieteikums darbam tieši specvienībā. Pašlaik vienība neesot pilnībā nokomplektēta, joprojām trūkst darbinieku, taču tas nenozīmē, ka, lai piesaistītu policistus, prasību līmeni samazinās. S. Pildava atturējās nosaukt strādājošo skaitu, kā arī komandiera vārdu, jo tā neesot sabiedrībai plaši atklājama informācija.
Jēkabpilī notikušais licis pamatīgi izvērtēt katra darbinieka psiholoģisko atbilstību specvienībai, kur darbs esot specifisks un sarežģīts nekā ierindas policistam. Tāpēc visi vienības darbinieki izgājuši ārkārtas psiholoģisko testēšanu, lai noskaidrotu, kā viņi rīkotos paaugstināta stresa apstākļos, piemēram, bruņotas laupīšanas gadījumā. Tāpat testēšana veikta, lai novērtētu iekšējo saderību kolektīvā. S. Pildava skaidroja – tas darīts, lai neveidotas pārāk ciešas saiknes, lai kolēģi negatīvi neietekmētu cits citu, kā tas bija Jēkabpils gadījumā – abi Alfas darbinieki bija dienējuši vienā rotā.
Stingrāk izvērtējot un kontrolējot arī darbu savienošanu. Vienības darbiniekam jāraksta iesniegums policijas vadībai, kas rūpīgi pārbaudot apstākļus un interešu konflikta iespējamību. Piemēram, nekādā gadījumā neatļauj piestrādāt vietās, kur ir darījumi ar skaidru naudu. S. Pildava uzsver – lai varētu strādāt arī citur, noteikti vajadzīga rakstiska VP vadības atļauja. Ja tā ir izsniegta, tad gada laikā veic pārbaudi otrā darbavietā, lai pārliecinātos, ka viss atbilst prasībām.