Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti un atbildīgās iekšlietu institūcijas neatbalsta nevalstisko organizāciju iniciatīvu paredzēt kriminālatbildību par seksuālo pakalpojumu pirkšanu, tomēr uzsver, ka ir nepieciešamas plašas diskusijas par šo tēmu.
Līdz ar to komisija trešdien nolēma vēstulē Ministru kabinetam lūgt izvērtēt, vai ir veidojama starpinstitūciju darba grupa, kas izvērtētu prostitūcijas samazināšanu un sabiedrības izglītošanas iespēju šajos jautājumos. Šis temats aktualizēts pēc nevalstisko organizāciju pērn sāktās iniciatīvas ar parakstu vākšanu par prostitūcijas ierobežošanu.
Sociālās kampaņas "Apturi bērnu un jauniešu seksa tirdzniecību!" aktīvisti jau pērnvasar, 10.Saeimas laikā, iesniedza Saeimā apmēram 15 tūkstošus parakstu, ar kuriem iedzīvotāji pauduši atbalstu seksuālo pakalpojumu pirkšanai piemērot kriminālatbildību, lielākus naudas sodus un brīvības atņemšanu. Tomēr līdz ar 10.Saeimas atlaišanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo jautājumu nepaguva izskatīt, bet nu šis temats atkal aktualizēts.
Tāpat kā pērn, arī šogad resursu centra sievietēm "Marta" vadītāja Iluta Lāce deputātiem uzsvēra, ka jāizveido atbildīgā institūcija un nevalstisko organizāciju darba grupa šā jautājuma risināšanai un izpratnes vairošanai.
Savukārt Iekšlietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka pašreizējais krimināltiesiskais regulējums prostitūcijas samazināšanai ir pietiekams, savukārt Tieslietu ministrijas pārstāve sacīja, ka priekšlikums noteikt kriminālatbildību par šo seksuālo pakalpojumu pirkšanu darbosies tikai tad, kad šī darbība būs aizliegta. "Faktiski prostitūcija valstī ir legāla, līdz ar to nevar vērsties pret to [seksuālo pakalpojumu pirkšanu]," viņa informēja.
To pašu norādīja arī Labklājības ministrijas pārstāve, minot ‒ kamēr prostitūcija ir legāla, diez vai var runāt par seksuālo pakalpojumu pirkšanas plašāku sodīšanu. Tāpēc ministrija ar sabiedriskajām organizācijām varētu organizēt diskusijas par palīdzības iespējām sievietēm, kuras dažādu apstākļu spiestas pievērsušās prostitūcijai, taču šie gadījumi katrs ir individuāli.
Savukārt Valsts policijas (VP) Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma nodaļas priekšnieks Artūrs Vaišļa uzsvēra, ka policija jau pašlaik spēj tikt galā ar pienākumiem, tomēr jāņem vērā, ka, aizliedzot prostitūciju, tā nekur nepazudīs, bet pāries tā saucamajā melnajā zonā. Turpinot viņa teikto, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs sacīja, ka ar aizliegumiem un kriminālatbildību vien nepietiktu, jo jārēķinās ar papildu izdevumiem likumsargu apmācībai un sabiedrības izpratnes palielināšanai par prostitūcijas problemātiku.
Trofimovs atzina, ka jau pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz atbildību, ja prostitūtas pakalpojumi pirkti uz ielas, nevis dzīvoklī, savukārt, ja kāds pieķerts to darām atkārtoti, iestājas kriminālatbildība. Šo viedokli atbalstīja arī vairāki Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.
Pašreizējais regulējums paredz, ka personai ir atļauts piedāvāt vai sniegt seksuālus pakalpojumus par maksu tikai dzīvojamā telpā, kura ir tās īpašums vai kuru tā īrē.
Personai ir aizliegts piedāvāt vai sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu, kā arī saņemt šos pakalpojumus dzīvojamā telpā, ja tā atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, ja telpā ir pusaudzis un ja pret to iebilst personas, kas dzīvo attiecīgajā mājā.
Administratīvi par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu fiziskās personas var sodīt no 250 līdz 500 latiem, bet juridiskās – no 500 līdz 1000 latiem.
Ja noteikumu pārkāpšana notikusi atkārtoti gada laikā, iestājas kriminālatbildība.
Prostitūtas par savu nodarbošanos nodokļus nemaksā.
Kampaņas "Apturi bērnu un jauniešu seksa tirdzniecību!" dalībnieki pagājušā gada augustā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nodeva teju 15 tūkstošus iedzīvotāju parakstu, ar kuriem iedzīvotāji vērsušies pret bērnu, jauniešu un sieviešu izmantošanu seksa verdzībā.