Latvijā pieaug kibernoziegumu īpatsvars

Latvijā neizbēgami pieaug virtuālo, kibernoziegumu īpatsvars, kuri tiek veikti, izmantojot interneta resursus, pirmdien "Latvijas Avīzē" publicētā intervijā saka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

"Kāpēc jāskrien ar pistoli uz banku pēc naudas, ja naudu var nozagt, mājās sēžot pie datora?" retoriski vaicā Ķuzis.

Viņš norāda, ka arvien arī pieaug narkotiku ietekme noziegumu izdarīšanā - ap 60 – 70% aizturēto noziedznieku ir narkomāni, parādās arvien jaunas narkotikas, kuras grūti diagnosticēt. Tāpat pieaug arī nemotivētas agresijas gadījumi, kurus bieži grūti konkrēti izskaidrot, bet skaidrs, ka daudzos gadījumos pamatā ir vide, kurā cilvēks dzīvo, vardarbības popularizēšana, garīgas slimības.

"Visi šie riski ir izaicinājumi, kam policijai jābūt gatavai. Bet, vai būs gatava, tas nav atkarīgs no problēmas uzstādījuma un manis, bet gan, cik daudz finanšu un resursu tam piešķirs valsts," sacīja Ķuzis.

Viņš norādīja, ka ļoti svarīgi ir cīnīties arī ar cēloņiem, svarīgi ieguldīt izglītībā un citās jomās, kas cilvēkus var pasargāt no nokļūšanas uz noziedzības ceļa. Tāpat katram vajag domāt par savu un savas mantas drošību, jo zog visu, ko var nozagt, – 70% no visiem noziegumiem saistīti ar svešas mantas iegūšanu.

"Pieaug velosipēdu zādzības, jo tos viegli pārdot. Vienlaikus samazinās automašīnu zagšana, jo tās arvien grūtāk realizēt. Zaglim jau mantu nevajag – viņš kāro pēc naudas, ko var iegūt, pārdodot mantu," skaidroja Ķuzis.

Viņš norādīja, ka pirms dažiem gadiem sāka masveidā zagt dārgu automašīnu spoguļus, kuru cena bija mērojama simtos latu. Agrāk šādu zādzību nebija vispār, jo nevienam spoguļus nevajadzēja. Pēcāk tas izrādījās labs bizness, un tie sāka iet pa riņķi, atgriezās tirgū. Taču, kad policija ierosināja spoguļus marķēt, šis rūpals strauji samazinājās, jo tos grūti realizēt. Tagad policija iesaka īpašniekiem arī velosipēdu dārgākās detaļas marķēt un pašus velosipēdus reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

Vienlaikus gan Ķuzis atzīst, ka ir arī labas tendences, piemēram, samazinās smagu noziegumu skaits ar vardarbības lietošanu. Nav arī stipru un organizētu bandu, salīdzinājumā ar situāciju Latvijā pirms desmit gadiem, kad šāva un laupīja katru nedēļu.

Latvijā

Piektdien, 22. novembrī, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša kopā ar padomnieci Edīti Kanaviņu un Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietnieku izglītības kvalitātes vadības un digitālās transformācijas jomā Edgaru Plētienu reģionālā vizītē apmeklēja Smilteni un tikās ar novada domes vadību, Izglītības pārvaldes pārstāvjiem, Smiltenes vidusskolas un Smiltenes tehnikuma vadību un pedagogiem, kā arī apmeklēja Demokrātijas simpozīju.