Baumas par "Swedbank" izplatītas apzināti, lai destabilizētu situāciju valstī

© F64 Photo Agency

Drošības policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar nepatiesu ziņu izplatīšanu par situāciju "Swedbank".

Premjers Valdis Dombrovskis žurnālistiem pirmdien pēc valdības sēdes norādīja, ka pašlaik nav pamata baumām par "Swedbank" vai citu banku finanšu stabilitāti un atbilstoši Valsts policijas sniegtajai informācijai baumas izplatītas apzināti, lai destabilizētu situāciju valstī.

Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis apliecināja, ka policijā ir sākts kriminālprocess par nepatiesas informācijas izplatīšanu.

"Pamata nekādām baumām nav. Nekāda pamata uztraukties par "Swedbank" vai citu banku stabilitāti nav," apliecināja premjers. "Šīs ir apzinātas baumas, lai destabilizētu situāciju Latvijā," norādīja valdības vadītājs.

Kozlovskis informēja, ka Drošības policija ir sākusi kriminālprocesu par nepatiesu ziņu izplatīšanu par finanšu sistēmas stabilitāti. "Ir vairākas versijas, kas tiks publiskotas tikai tad, kad to pieļaus izmeklētājs, bet mums ir informācija, ka tas ir darīts, lai destabilizētu situāciju," pavēstīja iekšlietu ministrs.

Uz jautājumu, vai baumu pirmsākumi meklējami Latvijā vai ārvalstīs, Kozlovskis atbildēja, ka pašlaik ir ļoti daudz informācijas, ko Drošības policija apstrādā.

"Tās ir vēlreiz versijas, vai tas ir konkrētu citu banku vai finanšu uzņēmumu interese, vai tas ir, lai destabilizētu situāciju Latvijā finanšu sektorā bez biznesa intereses, bet valstiski apdraudot šo stabilitāti. Šīs versijas tiek apstrādātas, un pašlaik es nevaru nosaukt, vai tā ir viena no versijām," paskaidroja Kozlovskis.

Vērtējot izskanējušo informāciju, ka ažiotāža sākusies Jelgavas novadā, kuras vadītājs Ziedonis Caune sestdienas vakarā licis pārskaitīt naudu no "Swedbank" uz Valsts kasi, Kozlovskis sacīja, ka visas versijas tiks izvērtētas, bet "precīzi paziņot, kur ir pirmsākumi, mēs tagad nevaram", Drošības policija pie tā strādā.

Ministrs arī aicināja iedzīvotājus būt atbildīgiem un uzticēties valdības un Finanšu un kapitāla komisijas sniegtajai informācijai par situāciju finanšu jomā. Arī premjers vēlreiz atkārtoja, ka satraukumam nav pamata, jo baumas ir apzināti izplatītas un finanšu situācija ir stabila. Dombrovskis aicināja iedzīvotājus neticēt šīm baumām.

Savukārt uz jautājumu, vai šīs ziņas ir vairojušas pēdējie notikumi ap bankrotējušo "Latvijas Krājbanku", premjers atbildēja, ka neapšaubāmi, ka "šis laiks baumu izplatīšanai un nestabilitātes radīšanai, iespējams, arī ir apzināti izvēlēts un nesenās krājbankas problēmas ir radījušas vieglāku iespēju šādas baumas izplatīt un satraukumu radīt".

Savukārt Finanšu un kapitāla komisijas padomes locekle Ludmila Vojevode uzsvēra, ka ir svarīgi uzturēt situāciju stabilu un pienācīgi komunicēt, lai izvairītos no šādām situācijām. "Ir vairāk jāskaidro, ko nozīmē finanšu stabilitāte," norādīja Vojevode.

Drošības policija paziņojumā presei norāda, ka tā lūdz sabiedrības atbalstu, ja personu rīcībā ir konkrēta informācija par baumu izplatītājiem, saņemtajām īsziņām vai telefona zvaniem. Iedzīvotāji var zvanīt uz Drošības policiju pa tālruni 67208964 visu diennakti vai sūtīt elektronisko pastu dp@dp.gov.lv.

Saskaņā ar Krimināllikumu par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums valstij vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

Savukārt par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais