Rīgas apgabaltiesa atstājusi spēkā bargu sodu autovadītājai, kura vasarā Pārdaugavā braucot skaidrā policijai nav pakļāvusies apturēt automašīnu.
Rīgas apgabaltiesa šo lietu skatīja apelācijas kārtībā. Tās spriedums vairs nav pārsūdzams.
Pirmās instances tiesa - Zemgales priekšpilsētas tiesa nosprieda autovadītājai, kurai ir algots darbs, piemērot arestu uz desmit diennaktīm, 800 latu naudas sodu un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Piemērotais sods ir pat bargāks nekā paredzētā sankcija par braukšanu reibumā, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, naudas sodu no sešsimt līdz astoņsimt latiem un atņemt tiesības uz diviem gadiem.
Aģentūras BNS rīcībā esošā pirmās instances spriedumā teikts, ka šogad kāda augusta vakarā autovadītāja braukusi pa Pārdaugavu un tur viņa nav pakļāvusies vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli.
Sieviete savu vainu minētā pārkāpuma izdarīšanā neatzina un paskaidrojusi, ka protokolā norādītais rajons viņai esot ļoti labi pazīstams un zinājusi, ka Brīvzemnieka un Indriķa ielu krustojumā atrodas ceļa zīme, kura atļauj nogriezties tikai pa labi, tādēļ nav pārkāpusi ceļu satiksmes noteikumus.
Viņa paskaidrojusi, ka krustojumā sākumā braukusi pa labi un tad, pārbraucot pāri krustojumam, turpinājusi virzīties pa kreisi, lai apgrieztos, bet uzreiz nav nogriezusies pa kreisi.
Turpinot vadīt automašīnu pa Mazo Nometņu ielu, sieviete ievērojusi policijas automašīnu. Policisti pabraukuši garām, taču nav sapratusi, ka likumsargu auto seko viņai. Tāpat nav ievērojusi to, ka policijas mašīnai būtu ieslēgtas bākugunis un nav dzirdējusi skaņas signālu, iespējams, tāpēc, ka klausījusies radio.
Visbeidzot Mārupes ielā viņai priekšā piebraucis policijas busiņš un pie automašīnas pienācis policists, kurš paaugstinātā tonī prasījis uzrādīt dokumentus.
Viņa teikusi, ka šajā vietā nav atļauts stāvēt, tādēļ pabraukšot līdz vietai, kur drīkst apstāties, lai netraucētu kopējo satiksmi.
Pabraucot uz priekšu viņa redzējusi, ka policijas busiņš seko.
Sieviete apstājusies uz ielas, kur ir vienvirziena satiksme un gaidījusi, kad pienāks likumsargs.
Tad pienākušais likumsargs licis automašīnā uzgaidīt, jo atbraukšot ceļu policija. Sievietei ievajadzējies uz tualeti un, zinot, ka netālu esošajā frizētavā ir labierīcības, viņa izkāpusi un devusies frizētavas virzienā.
Tajā brīdī gan atcerējusies, ka par šādu vajadzību jāpasaka policistiem, bet, kad pagriezusies, lai to pa teiktu, viņai apkārt jau stāvējuši policisti.
Tie viņu paņēmuši aiz rokām un likuši iet uz dienesta automašīnu.
Pretēji policistu apgalvotajam, neesot bijusi arī situācija, ka viņa gandrīz būtu uzbraukusi gājējam.
Sieviete uzskatīja, ka viņas rīcībā nav konstatējams administratīvs pārkāpums, jo pastāvot šaubas, ka policisti ir izteikuši prasību apturēt auto un neesot konstatējams viņas nodoms bēgt no policijas.
Viens no policistiem pirmās instances tiesā liecinājis, ka, braucot pa Brīvzemnieka ielu virzienā uz Vienības gatvi, pamanījuši, ka sievietes automašīna veikusi kreiso pagriezienu, pārkāpjot ceļa zīmes "tikai pa labi" prasības.
Redzot pārkāpumu, ieslēgtas bākugunis, skaņas signāls un uzsākta sekošana. Pie tam viņš pa skaļruni lūdzis autovadītāju apstāties.
Tajā brīdī sieviete uzņēmusi ātrumu un turpinājusi braukt. Viņš pa skaļruni vairākas reizes lūdzis autovadītāju apstāties līdz Nometņu ielas un Liepājas ielas krustojumā viņi automašīnai piebraukuši priekšā.
Autovadītāja pabraukusi atpakaļgaitā un nogriezusies uz Liepājas ielas pusi, pēc tam veikusi pagriezienu uz Ventspils ielu, kur palielinājusi ātrumu.
Braucot pa Mārupes ielu, autovadītāja gandrīz notriekusi gājēju. Viņi turpinājuši sekot sievietes vadītajai automašīnai un visbeidzot nobloķējuši ceļu.
Likumsargs liecinājis, ka lūdzis autovadītājai uzrādīt dokumentus, bet tā atbildējusi, ka tos nerādīs, jo jāsteidzas uz kādu pasākumu. Viņš vēlreiz lūdzis uzrādīt dokumentus, bet sieviete aizvērusi automašīnai logu un uzsākusi kustību, veicot labo pagriezienu.
Tikai tad automašīna apstājusies.
Autovadītāja sākumā izņēmusi autovadītāja apliecību un gribējusi uzrādīt, bet pārdomājusi un ielikusi apliecību makā.
Policists paziņojis par notikušo dežūrdaļai un tad izsaukta ceļu policijas ekipāža. Sievietei paziņots, ka esot izsaukta ceļu policija un līdz tās atbraukšanai vadītājai jāgaida savā automašīnā.
Likumsargs liecinājis, ka pēc tam sācis rakstīt ziņojumu un redzējis, ka sieviete izkāpusi no automašīnas un devusies pa Zeļļu ielu virzienā uz Smiļģa ielu.
Tajā brīdī nolemts sievieti aizturēt un ievietot dienesta automašīnā.
Kad atbraukusi ceļu policija, policists lūdzis nogādāt sievieti uz ekspertīzi apreibinošo vielu lietošanas konstatēšanai, jo sieviete uzvedusies neadekvāti. Atbraukušie ceļu policijas darbinieki gan uzskatījuši, ka nav nepieciešamības vadītāju nogādāt uz ekspertīzi.
Toreiz policija sievietei sastādīja divus administratīvā pārkāpuma protokolus - vienu par ļaunprātīgu nepakļaušanās policijas prasībām, bet otru par nepakļaušanos tādas personas vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli, kura ir pilnvarota pārbaudīt vadītāja dokumentus.
Zemgales priekšpilsētas tiesa konstatēja, ka autovadītājas paskaidrojumi vērtējami kritiski un uzskatāmi par izvairīšanos no administratīvās atbildības.
Iepriekš Zemgales priekšpilsētas tiesas tikai cita tiesnese izbeidza lietvedību par ļaunprātīgu nepakļaušanās policijas prasībām.
Tiesa to pamatoja ar to, ka, ievērojot dubultās sodīšanas aizlieguma principu, nav pamata administratīvajā lietā piemērot sodu par tiem pašiem apstākļiem un notikumu.