Jēkabpils spēļu zāles lietā iesaistītie atzīst vainu laupīšanā, bet sarežģītāk ir ar šāvējiem

Jēkabpils spēļu zāles lietā iesaistītie atzīst vainu laupīšanā, taču sarežģītāk ir ar šāvējiem, piektdien raksta "Latvijas Avīze", atsaucoties uz Zemgales tiesas apgabala prokurores Vidas Kravcovas teikto.

Prokurore šonedēļ izskatīšanai tiesā nodeva krimināllietu par spēļu zāles "Fēnikss" aplaupīšanu šā gada janvārī Jēkabpilī, kuras laikā gāja bojā viens policists, bet vēl divi tika ievainoti.

Bijušais vienības "Alfa" darbinieks Arvo Žagars noliedzot, ka šāvis, tāpat arī bijušais policists Deniss Hristoforidi - ka būtu šāvis uz policistu, kurš izdzīvoja. Savukārt pārējie trīs - "Alfas" darbinieks Leonīds Koņuhovs, policists Pāvels Hristoforidi un privātpersona Staņislavs Babelis - neko neesot redzējuši.

Tāpēc pirmstiesas izmeklēšana ieilgusi, bija nepieciešams veikt ķīmiskas, bioloģiskas, traseloģiskas un citas ekspertīzes, lai rekonstruētu notikumu gaitu. Prokurore uzskata, ka pierādījumi savākti pietiekami un pārliecinoši – tie parāda konkrēti katra vainu un lomu noziegumos, katrā ziņā pašai Kravcovai viss esot skaidrs.

Sīkāk par pierādījumiem prokurore atsakās runāt. No vienas puses, viņa šāvējus saprotot – par bruņoto laupīšanu draud 10-17 gadu cietumsods, bet par bruņotu slepkavību grupā un pat par mēģinājumu to darīt var piespriest 15-20 gadus vai pat mūža ieslodzījumu. Tāpēc arī apsūdzētie mēģinot liegties, cerot, ka konkrētu vainīgo nepierādīs.

Neoficiālā informācija liecina, ka Žagars pat izdarījis kontrolšāvienu galvā, lai policists neizdzīvotu un neliecinātu, vēsta avīze.

Žagars ir apsūdzēts ne vien par bruņotu laupīšanu, bet arī par policista noslepkavošanu un otra policista slepkavības mēģinājumu, bet Deniss Hristoforidi – arī par slepkavības mēģinājumu.

Kravcovai likums neļaujot paust savu personisko attieksmi pret apsūdzētajiem. Arī 16 sējumos apkopotās izmeklēšanas detaļas viņa atsakās izpaust, lai viņas izteikumi netiktu izmantoti pret viņu tiesas procesā. Tiekoties ar šiem vīriešiem Rīgas centrālcietumā, viņi par sevi atstājuši nosvērtu iespaidu. Prokurore uzskata, ka katrs atsevišķi no apsūdzētajiem uz noziegumu nebūtu sadūšojies, viens otru pārliecinājuši un nostrādājis bara instinkts. Neviens gan neatzīstas, ka būtu iniciators un pasākuma līderis.

Visticamāk, pirmā tiesas sēde varētu notikt nākamajā gadā. Pēc likuma pirmstiesas apcietinājumā var turēt divus gadus, kas nozīmē, ka tiesas spriedums varētu būt līdz 2013.gada janvārim.

Apsūdzētie nolīguši vairākus pazīstamus Rīgas advokātus. Tikmēr Tukumā varas struktūras domā, kā sagaidīt brāļus savus bijušos policistus Hristoforidi un Žagaru, kurus tiesa var nolemt konvojēt materiālu pārbaudei uz nozieguma vietām, ko viņi pastrādājuši šajā vietā. Tukuma varas pārstāvis avīzei izteicies, ka noteikti tiks pieprasīta policijas specrota, jo apsūdzētie noteikti esot gatavi uz visu.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais