Iespējamais slepkava par 20 latiem gatavs atklāt nozieguma apstākļus

Strīds starp diviem kolēģiem un kaimiņiem par algas apjomu, visticamāk, pārlieku lielā alkohola reibuma dēļ beidzās ar nāvējošu naža dūrienu sirdī. Aizdomās turamais pēc notikušā nav apcietināts un gaida tiesu arī par citu noziegumu izdarīšanu.

Iespējamais slepkava atrodas brīvībā

Kārtējā alkohola lietošana kādā no dzīvokļiem Avotu ielas 3. namā Lielvārdē beigusies ar nāvi. No durtas brūces sirdī miris 35 gadus vecais Ivo. Aizdomās par slepkavību aizturēts 31 gadu vecais Mārtiņš. Tovakar Ivo, kas mīt nama piektajā stāvā, atnācis viesos pie trešā stāva dzīvokļa saimnieka Abi bijuši kolēģi kādā gadījuma darbā. Alkohola lietošanas laikā sācies strīds, kuram no vīriešiem ir lielāks atalgojums. Strīda laikā ciemiņš guvis nāvējošus miesas bojājumus. Dzīvokļa saimnieks pats piezvanījis uz policiju un atklājis, ka nodūris draugu. Mājās bijusi arī Mārtiņa dzīvesbiedre, taču viņa notikušo nav redzējusi, jo bija devusies gulēt.

Mārtiņš jau agrāk bijis policijas redzeslokā par mantiskiem noziegumiem, aizturēšanas brīdī viņš bija 3,5 promiļu reibumā. »VZ« rīcībā ir neoficiāla informācija, ka Mārtiņš un vēl kāds gados jauns vīrietis martā sēdīsies uz apsūdzēto sola Ogres rajona tiesā, kur tiks izskatītas pret viņiem ierosinātās krimināllietas par laupīšanu, nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem, kā arī par tīšu vieglu miesas bojājumu nodarīšanu. Savukārt šā gada oktobrī viņš sodīts par atkārtotu alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī. Interesanti, ka Mārtiņš pēc Ivo nāves nav apcietināts, bet gan dzīvo mājās un brīvi pastaigājas pa Lielvārdi, par ko sašutumu »VZ« pauda ne viens vien vietējais iedzīvotājs.

Bijušie darba devēji nav sajūsmā

»VZ« gan neizdevās satapt Ivo un Mārtiņa pēdējo darba devēju. Abi strādājuši vienā no daudzajiem Lielvārdes apkārtnē esošajiem gateriem. «Ivo pie manis nestrādā jau kādu gadu. Sāka dzert, un es viņu atlaidu,» īsi nosaka viens no bijušajiem nu jau mirušā darba devējiem. Savukārt cita kokapstrādes uzņēmuma vadītājs Valdis neslēpj, ka Ivo pie viņa strādājis vairākas reizes, bet pēdējo reizi abi šķīrušies pēc abpusējas vienošanās. «Nevaru par viņu teikt neko sliktu un neko labu. Viņš bija cilvēks ar savām vājībām. Jā, mīlēja iedzert, reizēm tas traucēja darbam, bet tagad lielākā daļa strādnieku tādi ir. Diemžēl,» saka Valdis. Viņš atceras, ka pirms kāda laika gandrīz pieņēmis darbā arī Mārtiņu – Ivo ieminējies, ka kaimiņš meklējot darbu un gribētu nākt strādāt. «No «tautas» uzzināju, ka Mārtiņš nav no labākajiem cilvēkiem, esot arī sodīts, un neņēmu darbā. Kas zina, kā vēl būtu!»

Avotu ielas 3. nama apkārtnē sastaptie iedzīvotāji teic, ka par notikušo un pašiem incidentā iesaistītajiem vīriešiem neko sīkāk nezina. Pat sētniece, kas vienmēr un par visu esot informēta, neziņā rausta plecus: «Viņi te dzīvo nesen, neesmu pat lāgā viņus redzējusi. Pēdējā laikā īrnieku maiņa ir ārprātīga, cilvēki brauc prom uz ārzemēm, mums te ir daudz arī tādu, kas ielikti cietumā, dzīvokļi stāv tukši vai tiek izīrēti, vietējo paliek arvien mazāk.»

Kāds kāpņu telpā sastapts pensionārs ar »VZ« runā čukstus, jo viņam esot bail. «Zinu, ka viņi dzēruši, sastrīdējušies. Viens iedūra tam otram ar nazi starp ribām, pagrieza nazi un trāpīja tieši sirdī. Tovakar neko nedzirdēju, nekādu trokšņu nebija, tikai manīju, ka bija policija. Te pie viņiem katru vakaru nāk un iet cilvēki, dzirdu, ka klauvējas pie durvīm, reizēm iet diezgan traki, bet neeju skatīties, kas notiek. Labāk mazāk redzēt un zināt, veselība būs labāka,» saka sirmais kungs. Dzīvoklī, kur notikusi slepkavība, agrāk dzīvojis kāds ar armiju saistīts cilvēks, kurš aizbraucis uz ārzemēm, un nesen te ievākušies īrnieki. «Viņiem ir meitiņa. Savā starpā viņi sarunājas latviski. Šķiet diezgan pieklājīgi, vienmēr sveicinās.»

Par slepkavību stāstīšot tikai par maksu

Ivo dzīvokļa durvis neviens neatver, taču »VZ« izdodas mājās sastapt Mārtiņu. Tūlīt pēc zvana pogas nospiešanas aiz durvīm dzirdami ātri soļi, un durvis atver neliela auguma, taču plecīgs vīrietis. Jautāts, vai šis ir mājoklis, kur notikusi slepkavība, viņš atbild: «Nu.» Tāda pati atbilde seko arī jautājumam, vai viņš ir par slepkavību aizdomās turamā persona. Pēc tam vīrietis laipni aicina dzīvoklī, pats atstutējas pret virtuves durvju stenderi un »VZ« atstāj stāvam puskrēslā priekšnamā. Vīrietim aiz muguras brīdi stāv sieviete, tad pazūd vienā no blakus telpā, vēl pēc brīža atgriežas, turēdama rokā slapju bērnu kreklu, un taisno to. «Kad tiesa pierādīs, ka esmu vainīgs, tad arī būšu vainīgs,» saka Mārtiņš. Kamēr saruna neskar konkrēto noziegumu, vīrietis ir diezgan runīgs un stāsta, ka šajā dzīvoklī dzīvo kopš 6. aprīļa. Savukārt Ivo dzīvojis piektajā stāvā, kopā ar sievu un bērnudārza vecuma dēliņu. Pašam Mārtiņam ir astoņus gadus veca meita. Ar Ivo Mārtiņš esot iepazinies maijā. Kaimiņš un arī viņa sieva esot bijuši bieži viesi trešā stāva dzīvoklī. «Ivo bija normāls džeks,» saka Mārtiņš. Beidzot, kad nonākam līdz sarunai par Ivo nāvi, Mārtiņš sāk smieties: «Klausieties, beidziet.» Šajā brīdī sarunā cenšas iesaistīties Mārtiņa dzīvesbiedre: «Viņi strādāja kopā,» bet tūlīt pat vīrietis viņu apklusina: «Tu (šeit seko rupjš lamu vārds krievu valodā, kas apzīmē netikumīgu sievieti) paklusē, man tā prese galīgi (atkal rupjas lamas krievu valodā) nav vajadzīga. Es izmeklētājam visu izstāstīju.» Pēc tam viņš norāda, ka sievai nekas nav jāsaka un jāiet mazgāt veļu. Mārtiņš uzstājīgi apgalvo, ka starp viņu un Ivo nekāda strīda vai konflikta neesot bijis un viņš Ivo neesot uzbrucis. «Gribat komentārus, tad bez šitā,» Mārtiņš norāda uz fotoaparātu, ««dvacaru» uz galda, un došu interviju. Pateicu īsi un skaidri!» »VZ« bez samaksas izdodas uzzināt, ka Mārtiņš apcietinājumā pavadījis divas diennaktis, kā arī to, ka viņš bijis jau iepriekš sodīts, taču par šīs informācijas precizēšanu vēlreiz tiek prasīti 20 lati. «Ja vajadzēs, atsēdēšu,» Mārtiņš ir gatavs soda izciešanai.