Tirgotāji: iedzīvotāji zog gan preču tālākai realizēšanai, gan arī ekonomiskās situācijas spiesti

Šogad veikalos novērotās tendences liecina, ka Latvijas iedzīvotāji zog gan nozagto preču tālākai realizēšanai, gan arī ekonomiskās situācijas spiesti, aģentūrai BNS atzina aptaujātie tirgotāji.

Mazumtirgotāja "Maxima Latvija" Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Orlova aģentūrai BNS pastāstīja, ka kopumā zādzību skaits ir ļoti mainīgs. "Pateicoties profesionālam apsardzes darbam, ieguldījumiem darbinieku izglītošanā un viņu profesionālo iemaņu pilnveidošanā, salīdzinot ar pagājušo gadu, gan zagļu, gan zādzību skaits ir nedaudz samazinājies," apliecināja Orlova.

Savukārt, komentējot statistiku par zagļiem, viņa sacīja, ka tie pārstāv dažādu iedzīvotāju grupas ‒ no skolēniem līdz pat pensionāriem. "Visvairāk veikalos zog produktus, kurus iespējams realizēt tālāk, piemēram, kafiju, alkoholu, datortehnikas aksesuārus, kā arī dārgo kosmētiku. Tomēr sarežģītās ekonomiskās situācijas ietekmē ir nedaudz samazinājies profesionālo zagļu skaits, kuri zog, lai iegūtās preces realizētu tālāk, turpretī biežāk zādzībās tiek pieķerti cilvēki, it īpaši pensionāri, kuri zog dažādus pārtikas produktus, piemēram, sieru vai desu, lai gluži vienkārši varētu paēst," klāstīja "Maxima Latvija" pārstāve un uzsvērja, ka, runājot par galvenajiem zādzību iemesliem, jāmin sarežģītā ekonomiskā situācija.

Orlova informēja ‒ lai pastiprinātu drošību, apsardzes investīcijas "Maxima" veikalos ir nedaudz palielinājušās, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Tomēr Latvijas tirgotāju kooperācijas "Aibe" biedri aģentūrai BNS norādīja, ka zādzību skaits nav samazinājies, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Mālpils novada tirdzniecības uzņēmuma "Viesturi VF" īpašniece Ieva Paura aģentūrai BNS atzina, ka zagļu kontingents ir ļoti dažāds. "Runājot par zādzībām veikalos, šogad tas noteikti ir vairāk novērots nekā iepriekšējos gados. Zog gan pirmsskolas, gan skolas bērni, gan pieaugušie, kuriem ir problēmas ar alkoholu," pavēstīja "Viesturu VF" īpašniece un kā iemeslu zādzību skaita pieaugumam minēja grūto ekonomisko situāciju. "Pie mums varētu būt iemesls tāds, ka ir daudz bezdarbnieku vai cilvēki pelna ļoti maz, nespēj nodrošināt bērnam vajadzīgo vai vēlamo, ir nelabvēlīgas ģimenes," paskaidroja Paura.

Savukārt Auces novada uzņēmuma "Bēnes PB" pārstāvis aģentūrai BNS teica, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, zaudējumu apmērs no zādzībām pieaudzis gandrīz par 50%. "Zādzības ar ielaušanos skaita ziņā nav pieaugušas, bet ir pieaudzis zaudējumu apmērs ‒ gandrīz par 50%," pastāstīja "Bēnes PB" pārstāvis un piebilda, ka pircēju izdarīto zādzību skaits ir liels. "Zādzību, kurās zog pircēji, ir daudz, bet to atrisina uzreiz veikalā, nesaucot policiju, bet ir arī vairāki gadījumi, kas beidzas ar ierosinātām krimināllietām," informēja tirgotājs.

Viņš atzina, ka zog arī pārdevēji. "Protams, zaudējumu apmēru ir grūti noteikt, jo viņi daudz atrunājas ar pircēju zagšanu utt., bet iztrūkumi ir," apliecināja "Bēnes PB" pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, visvairāk veikalos zog jaunieši un pensionāri. "Zagļu vidējais vecums, un tie, kas zog, visvairāk ir jaunieši un pensionāri. No pārdevējiem tie ir dažāda vecuma cilvēki, bet parasti tie ir ar kredītsaistībām, daudz bērniem u.c. pašlaik aktuālām problēmām," pavēstīja tirgotājs un piebilda, ka pensionāri zogot tiešām daudz. "Pensionāri zog un daudz.. nezinu, vai tas būs no grūtas iztikšanas. Zog šņabi, sviestu, cukuru utt. Lielākās pilsētās varbūt tā būs iztikšanas problēma, taču šeit laukos ‒ nedomāju," sacīja "Bēnes PB" pārstāvis un piebilda, ka, viņaprāt, pie vainas izdarītajām zādzībām ir gan ekonomiskie apstākļi, gan cilvēku slinkums. "[Vainojami] ekonomiskie apstākļi un citi apstākļi ‒ slinkums strādāt un pelnīt, vieglāk paņemt," atzina "Bēnes PB" pārstāvis.

Lai uzlabotu drošību, "Bēnes PB" savos pašapkalpošanās veikalos sācis ieviest videonovēršanas kameras.

Savukārt uzņēmuma "Klīvers" īpašniece Dace Strēle minēja, ka uzņēmuma galvenā problēma ir piegādes uzņēmumu šoferi. "Galvenā problēma ir piegādātāju uzņēmumu šoferi ‒ zog taras kastes un visu, ko var paņemt. Viņus bez stingras uzraudzības nekad nedrīkst atstāt veikala noliktavā. Mums nozaga, piemēram, iepakojumu ar limonādi, it kā sīkums, bet tomēr nepatīkami," klāstīja Strēle un norādīja ‒ tā kā uzņēmumam piederošajā veikalā nenotiek pašapkalpošanās, potenciālajiem garnadžiem kaut ko nozagt ir grūti.

Arī veikalu "IKI" un "Cento" apsaimniekotāja "Palink" mārketinga daļas vadītājs Raimonds Janševskis aģentūrai BNS apliecināja, ka sarežģītā ekonomiskā situācija atstājusi iespaidu uz zādzību skaitu veikalos. "Jāatzīst, ka ekonomiskā situācija valstī atstāj ietekmi uz zādzību skaitu mazumtirdzniecības vietās," teica Janševskis, tomēr minēja, ka sīko zādzību skaits ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

"Uzņēmuma ieguldījums drošības risinājumos ir attaisnojies," pastāstīja "Palink" pārstāvis un paskaidroja, ka uzņēmums jau savlaicīgi, prognozējot šādas iespējamās zādzību skaita palielināšanās tendences, pārskatīja "IKI" un "Cento" veikalu drošības risinājumus, daudz lielāku uzmanību pievēršot nevis jau radītajām sekām, bet preventīviem pasākumiem. "Pašreiz darbam veikalos izmantojam ne tikai iekšējo drošības dienestu, bet daļu drošības jautājumu esam uzticējuši arī apsardzes uzņēmumam, tādējādi, izvērtējot efektīvākos drošības risinājumus atbilstoši vajadzībām, esam spējuši pietiekami sekmīgi ierobežot sīkās zādzības mūsu veikalos," informēja Janševskis.

"Prisma Latvija" tirdzniecības tīkla direktors Henriks Harkonens (Henrik Härkönen) aģentūrai BNS atzina, ka zagļu skaits "Prismas" veikalos ir nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar pagājušo gadu. "Galvenokārt zagļu mērķis ir nozagtās preces pēc tam pārdot," teica Harkonens, taču norādīja, ka pēdējā laika novērojumi liecina, ka palielinājies gados jauno zagļu ‒ bērnu ‒- skaits. "Viņi zog populāru zīmolu rotaļlietas, jo vienkārši arī sev tādas vēlas," sacīja "Prismas" pārstāvis.

Bet mazumtirgotāja "Rimi Latvia" vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere aģentūrai BNS pastāstīja, ka tendences liecina par to, ka palielinās atklāto zādzību skaits, bet samazinās vidējais zādzības apmērs.

"Ar šo problēmu mēs strādājam, gan nodrošinot veikalos fizisko apsardzi, gan veicot videonovērošanu, gan arī stiprinot pie precēm ierīces, kas neatprečošanas gadījumā reaģē, ejot cauri veikalu drošības vārtiem. Turklāt regulāri uzlabojam savu veikalu tehnisko aprīkojumu, tostarp investējam arī drošības sistēmas uzlabošanā," sacīja Valnere, taču uzsvēra, ka zādzības ir temats, par kuru "Rimi Latvia" sīku informāciju nesniedz.

Pētījuma dati par zādzību mazumtirdzniecības sektorā liecina, ka Baltijas valstīs kopējā zādzību summa šogad veido 222 miljonus eiro (156 miljonus latu), kas ir par 45 miljoniem eiro (31,6 miljoniem latu) vairāk nekā 2010.gadā. Visvairāk Baltijas valstīs ir zaguši negodīgi pircēji – 45%, darbinieki – 33% un piegādātāji – 14%, bet 8% no zaudējumiem tiek attiecināti uz administratīvajām kļūdām. Pētījuma pasūtītājs ir pakalpojumu un biznesa tehnoloģiju piegādātājs mazumtirgotājiem Baltijas valstīs "New Vision Baltija".

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais