Preiļu pusē ar cirvi sacērt sirmgalvi, kurš negribēja aizdot naudu

Pensionāru Robertu ar sacirstu galvu un sagrieztu kaklu atrada viņa paša istabā. Kāds paziņa vīrieti nogalinājis, jo viņš atteicies aizdot naudu. Varmāka piesavinājies dažus desmitus latu un apģērbu.

Apzadzis jau iepriekš

Baisa slepkavība 16. oktobra vakarā pastrādāta Riebiņu novada Riebiņu pagastā – no cirstām un durtām brūcēm miris 65 gadus vecais Roberts. Pēc dažām dienām policijai apmēram četrus kilometrus attālajos Preiļos izdevās aizturēt iespējamo vainīgo – 32 gadus veco Nikolaju. Vīrietis jau iepriekš septiņas reizes tiesāts par zādzībām. »VZ« rīcībā ir neoficiāla informācija, ka viena Nikolaja sodāmība saistīta ar Roberta apzagšanu – pirms vairākiem gadiem jaunais vīrietis, izņemot loga rūti, sirmgalvja prombūtnes laikā iekļuvis viņa mājoklī un nozadzis aptuveni 300 latu. Starp abiem panākta vienošanās, ka zaglis cietušajam naudu atmaksās. Līdz nelaimīgajai dienai parāds bijis aptuveni 100 latu.

Aizturētais atzinies slepkavībā un pastāstījis, ka Roberts viņam dažkārt aizdevis naudu, tāpēc viņš kājām no Preiļiem devies uz Riebiņiem, lai kārtējo reizi aizņemtos. Vecais vīrs naudu nav vēlējies dot, turklāt atgādinājis par neatdotajiem parādiem. Tad ciemiņš satvēris cirvi un nazi un uzbrucis mājas saimniekam. Kad upuris nokritis, varmāka pārmeklējis māju, paņēmis 40 latu, mobilo telefonu, iespējams, arī asinsspiediena mērāmo aparātu un drēbes un devies prom no nozieguma vietas. Jāpiebilst, ka lauku māja, kurā notika slepkavība, pieder diviem īpašniekiem – nu jau nogalinātajam Robertam un kādam Jevgēņijam, kura vecākās māsas dēls tiek turēts aizdomās par nozieguma izdarīšanu. Šobrīd Nikolajs ir apcietināts.

Cietis no kaimiņa diedelēšanas

Notikušais satriecis vietējos, jo Roberts bijis labs un izpalīdzīgs cilvēks, nav bijis alkohola mīļotājs. Visu mūžu viņš nostrādājis vienā darbavietā – bijis šoferis Preiļu veterinārajā dienestā. Pēdējos gados sirmais vīrs vairs nav varējis strādāt algotu darbu – veselība niķojusies. Savulaik viņš piedalījies Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā, un tas atstājis sekas – Robertam bijusi slimība, kas nav ļāvusi sarecēt asinīm, bijusi arī sirds aritmija. Taču, neraugoties uz to, vīrietis kopis dārzu un sevi pilnībā apgādājis ar dažādiem dārzeņiem. Viņa mājā valdījusi ideāla kārtība – neticami, ka vīrietis viens var uzturēt tādu tīrību un kārtību, »VZ« stāsta kaimiņiene Leontīne. Sieviete ar Robertu ir pazīstama kopš bērnības, jo jau tad dzīvojuši blakus un pamatskolā kādu laiku pat mācījušies vienā klasē. «Roberta vecāki dzīvoja nomaļā vietā, tāpēc viņš pārsvarā dzīvoja šajā mājā – pie vectēva, te blakus ir lielceļš, autobusa pietura, skola. Kad vectēvs nomira, Roberts mantoja pusi mājas, bet otra puse tika viņa onkulim. Viņš savu daļu pārdeva, un tā nu jau pirms gadiem 30 un vairāk viņam blakus ievācās tā Jevgēņija ģimene, Žeņa pats bija pavisam mazs puika. Māsas aizgāja katra savā dzīvē, bet Žeņa palika dzīvot pie mātes. Sieviete pirms trim gadiem nomira, un tad arī beidzās Roberta mierīgā dzīve. Sirmgalvis bieži sūkstījās, ka viņam nepatīk dzīvot tai mājā – rīts vai vakars, kaimiņš Žeņa nāk un nāk, tad viņam iedod sāli, tad iedod sērkociņus, tad iedod latiņu. Ja nedosi, būsi slikts kaimiņš. Regulāri mājā notika dzeršanas. Roberts pat ieminējās, ka gandrīz jāiet uz pansionātu dzīvot, bet negribēja šķirties no savas mājiņas, dārza, pirtiņas. Viņš pēdējā laikā ļoti baidījās no Žeņas,» zinoša ir blakus viensētā mītošā Leontīne un viņas vīrs, kas bijis Roberta labs draugs.

Neatbild uz telefona zvaniem

Roberta līķi atrada divas dienas pēc slepkavības, kas pastrādāta svētdien vakarā. Vēl sestdien pie autoveikala Roberts saticis Leontīnes vīru, abi pasmējušies un kā vienmēr draudzīgi šķīrušies. Pirmdienas rītā Leontīne izslaukusi govi un kā allaž sataisījusi vīra draugam cienasta paciņu: «Ielēju burkā pienu, ieliku gabaliņu biezpiena, todien spiedām ķirbju sulu, to arī ielēju burciņā. Vīrs uzkāpa uz velosipēda un aizbrauca pie Roberta. Pēc piecām minūtēm viņš bija atpakaļ – Roberta neesot mājās, visas durvis aizslēgtas. Vīrs bija pakāris maisiņu uz durvju roktura. Pārrunājām, ka Roberts droši vien uz Preiļiem aizbraucis, atbrauks, tad atradīs paciņu. Pēcpusdien zāģējām smiltsērkšķus, vīrs paņēma četrus vai piecus zarus, pilnus ar ogām, un aizveda Robertam, lai draugam arī tiek kāds vitamīns. Vīrs atgriezās un teica, ka Roberta joprojām nav. Nospriedām, ka būs aizkavējies Preiļos, saticies ar saviem Černobiļas draugiem, viņi kādi trīs četri vīri visu laiku turējās kopā. Vīrs tos smiltsērkšķu zarus joka pēc sasprauda Roberta dārza žoga metāla stabos, izrotāja tos.» Otrdien Leontīnei piezvanījusi kāda paziņa no Preiļiem – radi bija sākuši uztraukties, ka Roberts neatbild uz telefona zvaniem, pēdējā svētdien pulksten 16 ar brāli bija runājusi Cēsīs dzīvojošā māsa. Tobrīd viss vēl bijis kārtībā.

Draugi un radi devušies uz Roberta dzīvesvietu, domājot, ka Roberts gluži vienkārši aizmidzis uz mūžiem. Durvis arvien bijušas slēgtas, logiem priekšā aizvilkti biezie aizkari, taču pa kādu spraugu pamanīts, ka vīrietis guļ istabā uz grīdas. Slēptuvē, ko Roberts iepriekš bija parādījis kādam savam tuviniekiem, tika atrasta paslēpta nauda – 300 latu un visai daudz valūtas. To slepkavam nebija izdevies atrast. «Robertam nauda bija, jo mēs te reiz ierunājāmies, ka gribam pārdot savu mašīnu, viņš teica, kad izlemjam, lai pasakām viņam – varbūt nopirkšot,» atceras Leontīne.

Netic, ka slepkava bijis viens

Kaimiņi norāda, ka tieši Jevgēņiju policija aizturēja pirmo aizdomās par pastrādāto slepkavību, taču viņš liedzies, ka neko nezinot, turklāt māsas dēls atzinies noziegumā, un viņš atbrīvots. «Mēs neviens neticam, ka, esot turpat aiz sienas, Žeņa neko nedzirdēja un neredzēja, un neticam, ka viņš nepalīdzēja tam Koļam. Roberts bija liela auguma un dūšīgs vīrs, bet Koļa – neliela auguma, pakalsns. Viens tādus asinsdarbus nevar sadarīt. Bet, ja nu viņš ir uzņēmies vainu, lai saņem pēc pilnas programmas, ko pelnījis. Tādu cietsirdību! Žēl, ka Latvijā ir atcelts nāvessods, jo tādos gadījumos, kad ar cirvi un nazi iet speciāli slepkavot, vajag dzīvību pret dzīvību!» uzskata Leontīne. Sieviete stāsta, ka Roberta istabā ieraudzītais šokējis pat izmeklētājus: «Mājā visur bija ļoti daudz asiņu. Robertam ar cirvi bija sašķaidīts pakausis, liela brūce bija arī pierē, ar nazi bija durts kaklā, rokas bija sagraizītas, jo viņš, visticamāk, pretojies.»

»VZ« mājās izdevās sastapt Jevgēņiju, kurš sākotnēji nevēra vaļā durvis, bet slepus pa otrām durvīm izlaida savu draudzeni, kas, uzlikusi galvā ķiveri, aizbrauca ar motorolleru. Nelielā auguma smalkais vīrietis bija agresīvi noskaņots. «Es pats neko nezinu! Es jums neko neteikšu! Vācieties no šejienes! Visi esat apnikuši, tinieties! Interviju nekad nedošu! Es strādāju, nav svarīgi, ko,» draudīgi tuvodamies »VZ« un piecirzdams kāju, pilnā balsī auroja Jevgēņijs. Pēc tam viņš strauji pagriezās, iegāja mājā, aizcirta durvis un aizvēra durvju aizbīdni.