Atklājas šokējoši fakti par režisora Kristapa Streiča glābšanu

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto" pēc aculiecinieka video saņemšanas rosinās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadībai vēlreiz veikt dienesta pārbaudi par glābēju rīcību pagājušā gada 2.oktobrī, kad avionegadījumā cieta režisors Kristaps Streičs, kurš no gūtajām traumām vēlāk mira.

Raidījums uzskata, ka patiesībai neatbilst iepriekš VUGD veiktās pārbaudes secinājumi, kuros konstatēts, ka glābēji rīkojušies profesionāli un atbilstoši prasībām.

"de facto" svētdien demonstrēja kādu aculiecinieka filmēto video, kurā redzams, kā patiesībā notika glābšanas darbi. Video atklāj, ka glābēji visai nepārliecinoši izmantojuši pieejamās izbīdāmās kāpnes, nemācēja padot virvi un nepieciešamos drošības stiprinājumus avarējušā lidaparāta pilotam, kurš glābēju vietā veica lidaparāta un smagi cietušā Streiča nostiprināšanas darbus.

Aculiecinieka video arī atklāj, ka glābšanas darbus nemaz nav vadījis kāds no VUGD darbiniekiem, bet gan ar glābējiem nesaistīta privātpersona, proti, pilota paziņa Viktors, ar kuru kopā abi saistīti avionozarē. Redzams arī, ka negadījuma vietā avārijas seku novēršanā iesaistīts ievērojams skaits privātpersonu, kas saskaņā ar noteikumiem ir pārkāpums.

Video arī apstiprina, ka amatpersonas iepriekš pārāk vieglprātīgi paļāvušās uz darbinieku teikto, ka neviens negadījuma vietā nav smēķējis (kas bija būtiski, jo no avarējušā lidaparāta lija degviela) un ka valsts iestāžu darbinieki nav izmantojuši mobilos telefonus avārijas fotografēšanai. Video redzams tieši pretējais.

"Tas viss izskatījās diezgan baismīgi, kā tas norisinājās, ka kāpj pa kāpnēm un netiek augšā, vai vairāki mēģinājumi virvi mest, virves padošana, tas izskatījās diezgan neprofesionāli. Es nevaru spriest kā tam būtu jābūt, bet man kā cilvēkam no malas tas izskatījās diezgan dīvaini," raidījumam atzina glābšanas darbu aculiecinieks Gatis Preitāgs.

Raidījuma "de facto" veidotāji uzskata, ka aculiecinieku video redzamais sniedz atbildi, kāpēc Streiča glābšanai bija nepieciešams tik ilgs laiks. Streičs ar galvu uz leju gaisā karājās vairāk nekā divas stundas.

Tāpēc raidījums nākamnedēļ ar iesniegumu vērsīsies gan pie VUGD amatpersonām, gan arī prokuratūrā, jo pirmstiesas izmeklēšanā glābēju atbildība notikušajā nav tikusi vērtēta.

Prokurors pirmdien uzrādīs apsūdzību lidaparāta pilotam Valērijam Masļakovam. Viņš nenoliedz savu vainu avārijas epizodē, taču uzskata, ka Streičs gājis bojā glābēju dēļ.

Jau vēstīts, ka Valsts policija lūgusi prokuratūru uzrādīt apsūdzību motodeltaplāna pilotam, kura vadītā transportlīdzekļa avārijā gāja bojā režisors Kristaps Streičs.

Negadījums notika pagājušā gada 2.oktobrī Daugavpils novada Vecsalienes pagastā. Tur deltaplāns bija aizķēris koku galotnes un avarējis. Divi cilvēki – pilots un Streičs – pēc avārijas palikuši karājoties kokos vairāk nekā desmit metru augstumā. Režisors ar galvu uz leju karājies aptuveni divas stundas.

Ugunsdzēsēji pēc signāla saņemšanas par negadījumu ieradās notikuma vietā apmēram pēc 40 minūtēm, jo bija grūtības precīzi noteikt tā atrašanās vietu. Apkārtnes reljefa dēļ piebraukt pie avarējušā motodeltaplāna un izmantot izbīdāmās kāpnes, lai noņemtu cietušos, nebija iespējams, tādēļ glābšanas pasākumi aizņēma daudz vairāk laika.

Režisors no smagajām traumām vēlāk slimnīcā mira. Pilotu slimnīcā nogādāja ar krūškurvja sasitumu.

Pēc avārijas dažos plašsaziņas līdzekļos un interneta vidē ugunsdzēsējiem pārmesta vilcināšanās Streiča glābšanā. Glābējiem pārmesta arī ciniska attieksme pret notikušo.

Dienesta pārbaudē gan tika atzīts, ka Daugavpils ugunsdzēsēju rīcībā saistībā ar deltaplāna avāriju, veicot glābšanas darbus, nav saskatāmi normatīvo aktu prasību un dienesta disciplīnas pārkāpumi.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais