Prokuratūra pašlaik izmeklē lietu, kurā par mēģinājumu ar fiktīviem darījumiem izkrāpt valsts naudu kopumā apsūdzētas 18 personas, tostarp Maksātnespējas administrācijas darbinieks.
Prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne aģentūrai BNS pastāstīja, ka saskaņā ar sākotnējo apsūdzību valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" darbinieks izstrādājis shēmu, ar kuru organizēt naudas izkrāpšanu no Maksātnespējas administrācijas darbinieku prasījumu garantiju fonda.
Lai realizētu krāpšanu, viņš savas paziņas bija mudinājis sameklēt kādu pāris gadus strādājošu uzņēmumu. Maksātnespējas administrācijas darbinieks, kārdinot ar materiāliem labumiem, uzkūdījis paziņas iesaistīties viņa piedāvātajā shēmā.
Atbilstoši plānam uzņēmumā vajadzēja fiktīvi nolīgt pēc iespējas vairāk darbinieku, kuriem noteikt lielas algas, no kurām turpmāk tiktu aprēķinātas kompensācijas.
Vajadzēja arī fiktīvi parādīt, ka uzņēmums atsācis uzņēmējdarbību, atspoguļojot tā grāmatvedībā darījumus vai naudas kustību.
Lai realizētu shēmu, nolemts fiktīvi uzņēmumā nodarbināt tos radiniekus, tuvus cilvēkus, kā arī cilvēkus, ar kuriem Maksātnespējas administrācijas darbinieku saistīja draudzīgas un darba attiecības.
Katrai no šīm personām tika izskaidrota shēmas būtība, proti, ka ar katru tiks noslēgts fiktīvs darba līgums, kurā ikvienam būs noteikta iespaidīga alga par darbu uzņēmumā, kuru viņiem nemaksās un reāli strādāt nevajadzēs.
Izskaidrots arī, ka pēc vairākiem mēnešiem uzņēmums tiks pasludināts par maksātnespējīgu un tiks sagatavoti viņu kā maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieku prasījumi, kas saistīti ar parādiem par neizmaksātu darba algu.
Tāpat izskaidrots, ka prasījumi tiks iesniegti maksātnespējas procesa administratoram to tālākai virzīšanai Maksātnespējas administrācijai par to iespējamo apmierināšanu no valsts līdzekļiem – no darbinieku prasījumu garantiju fonda.
Visas personas piekritušas piedalīties šajā noziedzīgajā shēmā, un ar katru no viņām noslēgti fiktīvie darba līgumi ar atpakaļejošiem datumiem.
Visām septiņpadsmit personām katru mēnesi aprēķināta darba alga atbilstoši fiktīviem darba līgumiem, kura gan reāli netika maksāta. Ņemot to vērtā, izveidojās fiktīvs parāds par neizmaksātām darba algām un valstij nesamaksātajiem nodokļiem un obligātajām iemaksām.
Tā mākslīgi radītas uzņēmuma maksātnespējas pazīmes, kas ļāva iesniegt tiesai pieteikumu par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu.
2006.gadā tiesa uzņēmumu pasludināja par maksātnespējīgu. Par maksātnespējīgā uzņēmuma administratori tika apstiprināta sertificēta administratore.
Kopumā krāpnieciski bija plānots iegūt 120 000 latu.
Noziegums gan netika izdarīts līdz galam, jo uzņēmuma administratorei radās aizdomas un viņa vērsās ar iesniegumu Valsts policijā.
Prokuratūra visām personām uzrādījusi apsūdzību par krāpšanas mēģinājumu. Ja tiesa apsūdzētos atzīs par vainīgiem, viņiem var piemērot brīvības atņemšanu no pieciem līdz trīspadsmit gadiem vai naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām.