Kāds vīrietis spēka gados centies izpildīt kaskadieru cienīgu triku, taču nav varējis noturēties uz milzu šūpolēm, kad tās atradušās vismaz trīs metru augstumā virs zemes, un, krītot no tām, nosities. Tiesa, nav izslēgts, ka tā varētu būt arī pašnāvība.
Traģēdijas vietā ziedi un cigaretes
Nepieredzēta traģēdija 28. augusta vakarā daudzu cilvēku acu priekšā notikusi Jelgavas novada Platonē, kur no šūpolēm izkritis kāds 41 gadu vecs vīrietis un no gūtajām traumām miris notikuma vietā. Nelaime notika Platones centrā esošajā parkā, kas atrodas līdzās pagasta pārvaldes, bibliotēkas un pašvaldības policijas ēkai. Nelielajā parkā bez masīvajām koka baļķu un metāla konstrukciju šūpolēm, kuru augstums ir vismaz trīs metri, ir arī slīdkalniņš un šūpoles bērniem, soliņi, sausā tualete, kā arī divi atpūtas stūrīši – no celmiem izveidoti galdi un sēdekļi. Pašvaldības ierīkoto atpūtas vietu pārsvarā iecienījuši pusaudži un vecāki ar bērniem, kas mitinās tuvumā esošajās daudzdzīvokļu mājās. Darbdienas rīta pusē, kad Platonē viesojās »VZ«, parkā neviena nebija. Par notikušo traģēdiju mēmi liecināja vien pie nāvi nesušajām šūpolēm sagūlušie ziedi – apvītušas sarkanas rozes un dālijas, izdegušas sveces, kā arī uz ziediem saliktā savādā kompozīcija – divas cigaretes, sērkociņu kastīte un divu santīmu monēta. Šūpoles šobrīd izmantot nav iespējams, jo tās saslēgtas ar ķēdi un piekaramo atslēgu.
Kliedzieni un panika pārņēma parku
Aptaujātie vietējie vien rausta plecus un nesaprot, kā nelaime varēja notikt, jo lielās šūpoles parkā esot vismaz divdesmit gadus un līdz šim uz tām neviens neesot pat savainojies. «Tur šūpojās arī mani bērni un mazbērni, īpaši populāras tās ir Lieldienās, bet nekad nekādu problēmu nav bijis,» saka kāda pie veikala sastapta vecmāmiņa ar mazdēlu ratos.
«No drošiem avotiem zinu, ka jau tuvākajā laikā šūpoles tiks novāktas,» »VZ« pārliecinoši teic parkam ielas otrā pusē dzīvojošais Staņislavs. «Es pats uz parku nekad neeju, jo mājās ir daudz darāmā. Brīvdienās un vakaros tur parasti ir daudz cilvēku. Tajā svētdienas vakarā biju tepat pagalmā, remontēju mašīnu, kad izdzirdēju vājprāta kliedzienus, šķiet, kliedza jauni un veci, mazi un lieli, vīrieši un sievietes, laukumā sākās briesmīga panika. Pametu darbu un skrēju tuvāk skatīties, kāds satraukti stāstīja, ka Aldis aizgājis šūpoties, uzšūpojies ļoti augstu un tad nokritis zemē.» Staņislavs atceras, ka notikuma vietā ļoti ātri ieradušās divas ātrās palīdzības mediķu brigādes, kas vismaz pusstundu centušās glābt cietušā dzīvību. «Tad viņa ķermeni apklāja ar palagu, viss bija beidzies,» skumji nosaka vīrietis. Vēlāk tapis skaidrs, ka Aldis, krītot un apmetot kūleni, salauza sprandu, bet vēl pamatīgu triecienu pa seju un galvu, to burtiski sašķaidot, vīrietim deva arī smagās šūpoles, kas pēc inerces turpināja šūpoties.
Vīrietis strādājis un dejojis
Aldi pagastā vairāk vai mazāk pazīst visi, jo viņš Platonē mīt kopš bērnības, beidzis arī vietējo skolu. Vismaz pēdējos desmit gadus viņš strādājis vietējā kokapstrādes uzņēmumā, kur gatavojis materiālus ēvelēšanai. «Treknajos gados tur labi pelnīja, to «robu» nemaz nebija tik viegli dabūt,» saka Alda kaimiņš un bijušais kolēģis. Vietējie Aldi raksturo kā labu, atsaucīgu un dzīvespriecīgu cilvēku. Jautāti, vai viņš lietoja alkoholu, teju visi kā sarunājuši atbild ar pretjautājumu: «Kurš tad mūsdienās nedzer?!» Vien kaimiņš pārliecinoši teic, ka Aldis nav bijis pļēgurs un pa grāvmalām nav mētājies, turklāt labi darījis savu darbu. Aldis bijis arī sabiedriski aktīvs, dejojis tautas dejas Platones pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvā «Pali» un nesen kopā ar kolektīvu bijis Rumānijā, kur piedalījies deju festivālā.
Iespējams, Aldim dzīvē neizdevās piepildīt savu sapni – viņam neesot ne sievas, ne bērnu. Arī dzīvesvieta bijusi ne no tām labākajām – lauku viensēta «Atmatiņas» grimusi arvien lielākā aizmirstībā un pēdējos gados arvien vairāk bijis manāms, ka tai pietrūkst kārtīga saimnieka. Aldis vecajā lauku mājā, kurai pat īsti nav bijis apkures, dzīvojis kopā ar savu onkuli. «Tagad tik domājam, ka onkulim pavisam traki, jo viņš ir ļoti vecs un gandrīz kurls, viņš nekur no mājas prom negāja, Aldis gāja uz veikalu un sakārtoja visas citas ietas, kas sirmgalvim bija vajadzīgas,» zina stāstīt kaimiņi. «Atmatiņās» »VZ« nevienu cilvēku neizdevās sastapt, logi bija aizklāti ar bieziem aizkariem, bet garajā pagalma zālē bija iemīta vien neliela taciņa, kas izved uz lielceļa.
Nelaimes gadījums vai pašnāvība?
Aldis izkrita no šūpolēm vismaz trīs metru augstumā. Tas notika divas dienas pēc tam, kad Aldis un viņa draugi bija saņēmuši darba algu un nolēmuši to atzīmēt. «Aldis uz parku bija atnācis ar vairākiem draugiem, bija diezgan stipri iedzēris, kad izdomāja šūpoties. Viņam gan bija gana daudz spēka, lai smagās šūpoles viens pats uzšūpotu līdz pat atdurei. Visticamāk, viņam zuda koordinācija, jo, tik augstu šūpojoties, tā var pazust pat nedzērušam cilvēkam, viņš nespēja vairs noturēties un krita,» notikušo analizē vietējie.
Tiesa, viens otrs neizslēdz arī varbūtību, ka šādi, atlaižot rokas no šūpolēm to augstākajā šūpošanās punktā, Aldis no dzīves šķīries apzināti,. Pagastā visi zina, ka jau vairākus gadus Aldi mocījusi smaga slimība. Tieši slimības dēļ vīrietim nolaidušās rokas, un tas atspoguļojies nesakoptajā mājas apkārtnē. «Tomēr ārēji viņš izskatījās dzīvespriecīgs, nekad nesūdzējās. Cik sapratu, viņš vēl varēja dzīvot gadiem, jo ārstēšanās kurss bija veiksmīgs, bet varbūt tas viss viņam bija par smagu,» prāto kāds no vietējiem