Bīstama tendence: Narkomāni lieto vairākas narkotikas vienlaikus

Narkotiku apkarošana vienmēr bijusi iekšlietu sistēmas prioritāte, taču, kā atzīst speciālisti, pilnībā izskaust nāves tirgošanu neizdosies nekad. Latvija narkotiku izplatīšanas shēmā ieņem tranzītvalsts lomu, taču vietējais tirgus pēdējo piecu gadu laikā piedzīvojis būtiskas izmaiņas, norāda eksperti.

Proti, pašlaik narkotikas nogājušas pagrīdē.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālā centra operatīvā darba vadītāja daktere Sarmīte Villere pēdējo piecu gadu laikā novērojusi būtisku heroīna un opiātu lietotāju skaita sarukumu. Agrāk mediķiem pie šādiem pacientiem bijuši pat desmit izsaukumi dienā, taču tagad to skaits samazinājies vismaz uz pusi. Ja dienā Latvijā ir apmēram 1200 izsaukumu, tad ar narkotikām saistīti ir mazāk par 10%, norāda S. Villere.

Populāri lietot tusiņos

«Ir atsevišķi nāves gadījumi, taču nevar pateikt, vai tā ir pārdozēšana vai cilvēks miris kāda cita iemesla dēļ. Modē ir polinarkomānija – narkotiku lietošana kopā ar medikamentiem un alkoholu. Kad cilvēkam iekšā tāds mišungs, nevar saprast, vai pie veselības traucējumiem vainīgs alkohols vai kas cits,» stāsta S. Villere. Visbiežāk izsaukumu mērķis ir 20 līdz 30 gadus veci cilvēki. «Problēma joprojām pastāv, tikai tā ir nogājusi pagrīdē un nekrīt acīs. Agrāk narkomāns iešļircināja sev devu un turpat arī uz stūra nokrita, tagad vielas biežāk lieto tusiņos, ne tik publiski,» saka daktere.

Eiropas mērogā pēdējo divu gadu pamanāmākā iezīme ir Lietuvas organizēto grupu strauja izplatīšanās Eiropā. Joprojām pastāv Dienvidrietumu mezgla vadošā loma kokaīna un kanabisa tranzītā un izplatīšanā, neskatoties uz dažu kontrabandas ceļu novirzīšanos uz austrumu pusi, norāda Valsts policijas (VP) preses pārstāvis Andis Rinkevics.

Likvidēt nav iespējams

«Narkotisko un psihotropo vielu skaita analīze liecina, ka stabilas pozīcijas nelegālajā tirgū turpina ieņemt metamfetamīns – tas ieņem pirmo vietu; kanabisa grupas narkotiskās vielas, piemēram, marihuāna un hašišs; heroīns. Savukārt samazinās tādu narkotisko vielu pieprasījums kā amfetamīns, kokaīns un LSD,» stāsta A. Rinkevics.

Par narkotisko vielu iegādāšanos, glabāšanu un realizēšanu pēc dažādiem Krimināllikuma pantiem draud cietumsods līdz desmit gadiem, un, pēc Tiesu administrācijas datiem, ik gadu tiek tiesāti apmēram1000 cilvēku. Tomēr aptuveni trešdaļa tiek sveikā ar nosacītu sodu. Kā pirms pusgada norādīja bijušais VP vadītājs Artis Velšs – narkotisko vielu izplatību pilnībā nav iespējams likvidēt un bargi sodi nav efektīvs līdzeklis. Pasaules pētījumi rāda, ka vidēji policija spēj izņemt tikai 5 līdz 10% apritē esošo narkotiku.

Meklē glābiņu zālēs

Narkologs Jānis Strazdiņš uzsver, ka efektīvākā narkomānu ārstēšanas metode ir terapiskā kopiena un Latvijā jauniešiem tādas ir divas – Straupē un Jaunpiebalgā. «Pieaugušo kopienu skaits ir samazinājies, un tas situāciju pasliktina. Daudziem narkomāniem pēc amfetamīna lietošanas ir novērojamas psihozes, kad viņi sāk redzēt halucinācijas un murgus un tik ļoti nobīstas, ka meklē palīdzību, bet tas nepāriet vienā dienā. Citi sāk lietot dažādus nomierinošos līdzekļus, pie kuriem var pierast vēl ātrāk nekā pie alkohola, un arī sekas ir krietni smagākas. Tāpēc narkomāni bieži vien izdara pašnāvības,» saka J. Strazdiņš. Pēdējo gadu gaitā ir likvidēti vairāki narkomānijas profilakses centri, tāpēc situācija ir būtiski pasliktinājusies. Turklāt lielākā daļa narkotiku lietotāju slimo ar C un B hepatītu, HIV, norāda narkologs.

***

FAKTI

No 2011. gada 1. pusgadā Latvijā reģistrēto noziegumu kopskaita ar narkotikām saistīti 3,4%

No tiem:

35,7% gadījumu ir par narkotiku iegādāšanos un glabāšanu nelielā daudzumā

29,1% saistīts ar narkotisko vielu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu bez realizācijas nolūka

25,7% par narkotiku izgatavošanu un realizēšanu

8,2% ir narkotiku kontrabanda

Avots: Valsts policija

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Latvijā izpildītie izsaukumi pie pacientiem ar diagnozi narkomānija, toksikomānija

2010. gada II pusgads – 167 gadījumi

2011. gada I pusgads – 163 gadījumi

2010. gada jūlijs – 28 gadījumi

2011. gada jūlijs – 36 gadījumi

Latvijā

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?

Svarīgākais