Iespējams psihiatriskajā klīnikā piekauts digitālās TV krimināllietā apsūdzētais Pauders

Tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētajam "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) bijušajam ģenerāldirektoram Mārim Pauderam psihiatrijas centrā, iespējams, nodarīti miesas bojājumi.

Tā liecina aģentūras BNS rīcībā esošā informācija.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis, neminot iespējamā cietušā vārdu, aģentūrai BNS apstiprināja, ka pirmdien policijā saņemts iesniegums par to, ka dienu iepriekš Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā Tvaika ielā pacientam nodarīti miesas bojājumi. Viņam izteikti arī draudi.

Policija sākusi pārbaudi.

Ar Paudera advokātu Saulvedi Vārpiņu aģentūrai BNS neizdevās sazināties.

Rīgas apgabaltiesa Pauderam 1.aprīlī norīkoja tiesu psihiatrisko ekspertīzi. Lūgumu par ekspertīzes noteikšanu izteica gan prokurors, gan Paudera aizstāvis.

Prokuratūras pārstāvji pērn septembrī pauda aizdomas, ka Pauders simulē slimošanu, kad viņš vairākkārt neieradās uz tiesu, kā dēļ vajadzēja atlikt deputāta Andra Šķēles nopratināšanu.

Prokuratūra toreiz lūdza noteikt Pauderam psihiatrisko ekspertīzi, taču tiesa šo lūgumu noraidīja, uzskatot, ka tas ir nepamatots.

Tiesa vērsa uzmanību, ka jau iepriekš no ārstniecības iestādes pieprasīta un saņemta informācija par Paudera veselības stāvokli. Turklāt tiesu psihiatrisko ekspertīzi var noteikt, ja ir aizdomas par apsūdzētā pieskaitāmību, taču tiesai par to toreiz šaubu nebija. Tika arī norādīts, ka ekspertīzi var noteikt, ja būtu runa par ilgstošu slimošanu, kas arī neattiecās uz šo gadījumu.

Jau vēstīts, ka kopš 2009.gada marta krimināllietas ietvaros tiek nopratināti liecinieki, kuru kopējais skaits ir aptuveni 120. Patlaban tiek uzklausīti tie liecinieki, kuri kādu iemeslu dēļ nav varējuši ierasties uz tiesu iepriekš.

Krimināllieta tiesā nonāca 2007.gada oktobrī, taču pēc būtības to sāka izskatīt tikai 2009.gadā. Tajā apsūdzētas 20 personas - kompānijas "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" darbinieks Harijs Krongorns, "Digitālā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (DLRTC) bijušais ģenerāldirektors Guntars Spunde, bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics, LVRTC bijušais ģenerāldirektors Māris Pauders, kā arī "Kempmayer Media Latvia" valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstsons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis.

Apsūdzēti arī apsardzes kompānijas "Falck apsargs" bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis, "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis, kompānijas "Interbaltija Invest" bijušais valdes loceklis Gints Bandēns, uzņēmējs Uldis Kokins, LVRTC bijušie valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins.

Prokuratūra apsūdzības uzrādījusi arī advokātiem Mārtiņam Kvēpam un Jānim Lozem, kā arī Andra Šķēles bijušajam runasvīram Jurģim Liepniekam.

Krimināllietā apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apmēros vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā un valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst, turklāt liela daļa no viņiem pēc apsūdzības nolasīšanas apgalvoja, ka nesaprot, par ko viņiem inkriminēti noziedzīgie nodarījumi.

Digitālās televīzijas krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pamatojoties uz toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu, ierosināja 2003.gada 1.septembrī.

Svarīgākais