Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta piektdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pazudušās naudas lietā apsūdzētajai toreizējai KNAB darbiniecei Indrai Veipai piesprieda trīs gadus cietumā.
AT preses pārstāve Baiba Kataja aģentūrai BNS pavēstīja, ka tiesa atzina Veipu par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā, ja tā izraisījusi smagas sekas un sodīja ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem. Arī iepriekš apelācijas instances tiesa Veipu apsūdzībā par šo noziegumu bija sodījusi ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un šajā daļā prokurora protests netika iesniegts, tāpēc sods nevarēja būt lielāks kā iepriekš noteiktais.
Attiecībā par naudas piesavināšanos AT Krimināllietu tiesu palāta atstāja spēkā pirmās instances spriedumu, ar kuru viņa šajā noziegumā attaisnota.
Tiesa sodā ieskaitīja arī līdz šim apcietinājumā pavadīto laiku no 2009.gada februāra līdz pat šim brīdim. Paliekot spēkā šādam spriedumam, tas nozīmē, ka Veipa pilnīgi brīvībā izkļūs jau pēc gada, iespējams, vēl ātrāk, jo viņai ir tiesības arī uz pirmstermiņa atbrīvošanu.
AT Krimināllietu tiesu palātas spriedums gan vēl ir pārsūdzams AT Senātā.
Attiecībā uz otru lietā apsūdzēto KNAB darbinieku Jāni Imšu spriedums ir stājies spēkā pērn septembrī.
Saskaņā ar apsūdzību bijušais KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenais speciālists Jānis Imša no KNAB kriminālprocesos atsavinātās naudas piesavinājies aptuveni 100 000 latu. Imša apsūdzēts arī par tiesas sprieduma nepildīšanu.
Savukārt bijušā KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītāja Veipa apsūdzēta par trīs personām atsavinātās naudas 33 000 latu apmērā piesavināšanos.
Šo atsavināto naudu Veipa bija pieņēmusi atbildīgā glabāšanā Imšas slimības laikā. Vēlāk, kad aploksnes ar naudu bija nodotas Imšam, tika konstatēts iztrūkums. Veipa apsūdzēta arī par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2009.gada februārī Imšam piesprieda septiņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu 1800 latu apmērā. Savukārt Veipai tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu un tikpat ilgu aizliegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Daļā par naudas piesavināšanos tiesa Veipu atzina par nevainīgu.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Krimināllietu tiesu palāta atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par Imšam noteikto sodu un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu.
Tiesa atzina Veipu par vainīgu naudas piesavināšanās un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, bet par valsts amatpersonas bezdarbību ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem. Galīgo sodu Veipai noteica brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu.
Tiesa arī nosprieda piedzīt par labu KNAB kaitējuma kompensāciju 102 272 latus no Imšas un 33 634 latus no Veipas.
AT Senāts, izskatot lietu kasācijas kārtībā, atcēla AT Krimināllietu tiesu palātas spriedumu daļā par Veipas atzīšanu par vainīgu naudas piesavināšanās un par valsts amatpersonas bezdarbību, galīgā soda noteikšanu un kaitējuma kompensācijas piedzīšanu no Veipas par labu KNAB un nodeva lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Attiecībā uz otru lietā apsūdzēto Jāni Imšu spriedums ir stājies spēkā. KNAB darbiniekam Imšam palika spēkā apelācijas instances piespriesti seši gadi cietumā, mantas konfiskācija un kaitējuma kompensācijas atmaksa KNAB 102 tūkstošu latu apmērā. Ņemot vērā to, attiecībā uz Imšu spriedums ir stājies spēkā.