Neskatoties uz to, ka Latvijā vairākus mēnešus pieturas auksts laiks, šogad pirmajos divos mēnešos pie stūres reibumā pieķerti 129 riteņbraucēji.
Lai arī jau pērn plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka, kopš pērn vasarā palielināja sodus par braukšanu reibumā, ceļu policisti dzērājšoferiem sastāda administratīvo protokolu par braukšanu reibumā ar velosipēdu, šāda negodprātīga policistu rīcība līdz šim nav apstiprinājusies.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē otrdien Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš teica, ka "dūmu bez uguns nav" un policija pārbauda ikvienu sabiedrībā izskanējušo signālu, taču pašlaik policija juridiski nav konstatējusi nevienu gadījumu, ka reibumā pieķerts autovadītājs būtu administratīvo pārkāpumu protokolu saņēmis par braukšanu reibumā ar velosipēdu.
Policija pārliecinājusies, ka teju 99% gadījumu noskaidrojies, ka reibumā braukušajam velosipēdistam nav ne tikai autovadītāja tiesību, bet pat automašīnas.
Pēc sēdes Zivtiņš žurnālistiem sacīja - lai kontrolētu to, vai inspektori dzērājšoferus nenoformē kā riteņbraucējus, policijai ir vairāki iekšējās kontroles mehānismi - būtiskākais no tiem ir fotogrāfiju uzņemšana, proti, reibumā braukušais velosipēdists ar savu velosipēdu tiek nofotografēts uz policijas automašīnas fona, kur piedevām redzams likumsargu automašīnas numurs.
Jau ziņots, ka tieši Līgo svētkos, kad parasti ceļu policija pieķer visvairāk iereibušu autovadītāju, stājās spēkā izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas dubulto sodus dzērājšoferiem.
Autovadītājiem atkarībā no promiļu lieluma bargākais sods ir administratīvais arests, naudas sods un tiesību atņemšana. Velosipēdistiem arests nedraud, vien naudas sods. Piemēram, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, velosipēdistu var sodīt ar 120 latu naudas sodu.
Arī tagad ziemā Latvijā teju katru diennakti policija aiztur pāris iereibušu velosipēdistu.