Izbeigts tiesnešu telefonsarunu noklausīšanās kriminālprocess

Drošības policijai (DP) nav izdevies noskaidrot, kurš noklausījās telefonsarunas starp tiesu sistēmas amatpersonām, līdz ar to iepriekš sāktais kriminālprocess saistībā ar publicētajām sarunām grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" ir izbeigts, turklāt lietā arī bija iestājies noilgums.

DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa aģentūrai BNS paskaidroja, ka DP izmeklēja kriminālprocesu par pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma tīšu pārkāpšanu, nelikumīgi noklausoties personu sarunas laikā no 1998. līdz 2000.gadam.

Izmeklēšanas laikā netika noskaidrota persona, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu.

Saskaņā ar likumu sāktais kriminālprocess bija jāizbeidz, ja ir iestājies kriminālatbildības noilgums. Lieta izbeigta pagājušajā gadā.

Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kura laikā prokuratūra iesaistījās skandāla šķetināšanā, nesen intervijā aģentūrai BNS pieļāva, ka, iespējams, pastāv vēl kādi sarunu ieraksti, kuri līdz šim nav publicēti.

"Ja jūs šo grāmatu paskatāties, tad viens no pēdējiem teikumiem, ja nemaldos, ir "turpinājums sekos". Šī retorika, iespējams, liecina, ka ir vēl," sacīja bijušais ģenerālprokurors.

Viņš pastāstīja, ka valsts katrā ziņā neveica noklausīšanos. Audioierakstu izmeklēšanas rīcībā nebija, tas bija viens no iemesliem, kāpēc prokuratūrā nevarēja runāt par šo grāmatu kā pierādījumu. Situācija būtu citāda, ja audioieraksts būtu izmeklēšanas rīcībā, norādīja Maizītis.

"Tik lielu informāciju, kas bija publicēta grāmatā, bez kaut kādas faktoloģijas, manuprāt, nav iespējams iegūt. Es nesaku, ka grāmatā publicētā informācija ir precīzi atspoguļoti audioieraksti, taču publicētie ieraksti ir par reālām lietām, kas tajā brīdī bija iztiesāšanā. Tik lielu apmēru un precīzu... nu nezinu kādam gaišreģim tad jābūt," piebilda Maizītis.

2007.gadā žurnālista Lato Lapsas sagatavotajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" tika publiskotas iespējamās telefonsarunas starp advokātiem un tiesnešiem, kurās juristi saskaņo atsevišķu lietu tiesas spriedumus. Toreiz grāmatā tika publiskotas iespējamās telefonsarunas starp advokātu Andri Grūtupu un tiesnešiem, kurās juristi saskaņo atsevišķu lietu tiesas spriedumus.

Lapsa publiski apgalvoja, ka sarunu atšifrējumus uzgājis savā pastkastītē, kurā viņš itin bieži atrodot nezināmu labdaru piespēlētu informāciju.

Toreiz Ģenerālprokuratūra izveidoja īpašu darba grupu iesniegto telefonsarunu pārbaudei. Tajā pašā 2007.gada vasarā konstatēts, ka telefonsarunas nav noklausītas sankcionēti un likumīgi.

Izpētot grāmatā publicētās telefonsarunas, Ģenerālprokuratūra vairāku tiesnešu rīcībā pārkāpumus konstatēja, taču kriminālprocesi netika ierosināti.

Prokuratūra toreiz paziņoja, ka, trūkstot telefonsarunu audioierakstiem, ar resoriskās pārbaudes veikšanai pieļaujamajiem līdzekļiem un metodēm nav iespējams konstatēt, vai izdrukās atšifrētās un grāmatā publicētās telefonsarunas saturiski precīzi atbilst faktiski notikušajām sarunām.

Augstākās tiesas (AT) darba grupa, kuru izveidoja pēc grāmatas iznākšanas, konstatējusi, ka ētikas normas pārkāpuši vairāki AT senatori.

Latvijā

Šonedēļ tika izziņots mazskaitlīgs gājiens no Saeimas uz Ministru kabinetu, lai protestētu pret pensiju plānu izmaiņām. Jautājums, vai akcijas jēga bija vērsta uz to, lai nākotnē piešķiramās pensijas būtu nevis lielākas, bet gan mazākas, vai tomēr Vecrīgā TV kameru priekšā notika domubiedru vingrināšanās politiskajās aktivitātēs, vai ar gājiena palīdzību tika aizstāvētas kredītiestāžu biznesa intereses?

Svarīgākais