Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzskata, ka agrāk vai vēlāk būs jāatgriežas pie jautājuma par sīko zādzību dekriminalizācijas.
Bičkovičs trešdien prokuratūras gada pārskata sanāksmē paziņoja, ka ir daļa zagļu, kuri vienkārši dodas uz veikalu paēst, proti, zagt dažādas preces.
"Ir jau vairākkārt cilāts jautājums, un, manuprāt, ne bez pamata. Acīmredzot mēs tomēr agri vai vēlu nonāksim pie jautājuma - vai tomēr nav prātīgi atgriezties un atjaunot Administratīvo pārkāpumu kodeksā pantu ar nosaukumu "sīkā zādzība"," norādīja AT priekšsēdētājs.
Tie, kas agrāk strādājuši likumsargājošās iestādēs, zina, ka, esot spēkā šādai normai, pārkāpuma izmeklēšanas un iztiesāšanas procedūra bija pietiekami ātra un vienkārša "tā vietā, lai darbinātu tiesas un likumsargu mašinēriju un maksātu valsts līdzekļus, bet faktiski lietas nebeidzas ne ar ko".
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, komentējot Bičkoviča teikto, norādīja, ka kopš 1991.gada nevienam ģenerālprokuroram, iekšlietu ministram vai citai amatpersonai vēl nav izdevies atrisināt jautājumu par kriminālatbildības minimālā sliekšņa noteikšanu zādzībām nelielā apmērā, proti, kura būs tā summa, no kuras iestāsies kriminālatbildība.
Šis jautājums esot gan krimināltiesisks, gan politisks, gan sociāls.
"Ja mēs sakām, ka pieci lati varētu būt apakšējā robeža vai 10% (no kuras iestājas kriminālatbildība), tad pensionārs, kuram tirgū no maciņa nozog piecus latus, kuri varbūt ir nedēļas iztikas nauda, teiks - jūs ko?" minēja ģenerālprokurors.
Savulaik izteiktais priekšlikums, ka valsts varētu atlīdzināt pāris latu zādzības dēļ radītos zaudējumus, nevis tērēt naudu izmeklēšanai un tiesu darbiem, neapšaubāmi būtu izdevīgs, tomēr ģenerālprokurors ir skeptiski noskaņots.
Kalnmeiers par šādu priekšlikumu izteicās ironiski, proti, ieviešot šādu priekšlikumu, vienas dienas laikā valsts saņems iesniegumus par kabatzādzībām, piemēram, 15.maršruta trolejbusā, šo zādzību skaits pārsniegs teorētiski iespējamo pārvadājamo pasažieru skaitu, un tad valsts maksāšot krietni vairāk.
Lai arī ideja par sīko zādzību dekriminalizāciju virmo jau vairākus gadus, līdz šim to nav izdevies ieviest.
Pērn novembrī Sabiedrības konsultatīvās drošības padomes biedri vienojās, ka sīko zādzību dekriminalizācija ir zaudējusi aktualitāti, jo tiek paredzēts vienkāršot kriminālpārkāpumu izmeklēšanu neatliekamības kārtībā.