Milzu naudas atmazgāšanā vainotais Hartmanis: neticu objektīvai izmeklēšanai Latvijā

Pagājušā gada nogalē uzvirmoja skandāls – Latvijā it kā tika atrasts lielākais naudas atmazgātājs – par tādu tika dēvēts liepājnieks, ar naftas pārkraušanas uzņēmējdarbību saistītais Artis Hartmanis.

Vēriens viņa nelegālajiem darījumiem šķita teju neiespējams – 140 miljoni latu. Turklāt lieta izvērtās pat par pikantu spiegu skandālu – presē tika cilāts jautājums par Hartmaņa saistību ar Satversmes aizsardzības biroja augstu amatpersonu Aigaru Boru. Ģenerālprokuratūra veica izmeklēšanu, kuras rezultāti netiek plašāk komentēti un ir slepeni. Taču skandāla laikā izpalika tikai viens – paša Hartmaņa viedoklis par notiekošo. Neatkarīgā ar Hartmani tikās pagājušā gada nogalē Maskavā. Vai tiešām tā bija saruna ar rūdītu dubultaģentu vai ar vienkārši tiesiskās sprukās nonākušu uzņēmēju? Subjektīvi šķita, ka ticamāks ir pēdējais variants. Cita starpā – Hartmanim pagaidām nav pat aizdomās turamā statusa kriminālprocesā, nemaz nerunājot par apsūdzības izvirzīšanu, tā ka viņa dēvēšana par "naudas atmazgāšanas rekordistu" šķiet pārsteidzīga. Taču, kā noskaidroja Neatkarīgā, visticamāk, apsūdzība būs – par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju un uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas un bez licences. Hartmanim ir sava versija par notikušo, ar kuru piedāvā iepazīties Neatkarīgā.

– Kāda ir jūsu versija – kāpēc tikāt presē nodēvēts par naudas atmazgātāju, kurš, pēc Valsts ieņēmumu dienesta ziņām, nelegāli apgrozījis 140 miljonus latu?

– 140 miljoni – tas nav naudas atmazgāšanas apjoms, tas ir visu ārvalstīs reģistrēto kompāniju apgrozījums.

– Jums piederošo kompāniju?

– Nosacīti piederošo. Dažas piederēja man, dažās esmu vai esmu bijis pilnvarotā persona. 140 miljoni – tas ir apgrozījums. Kompānijām vēl ir peļņa, ieņēmumi un izdevumi. Es vispār nesaskatu, kur ir bijusi atmazgāšana. Lai varētu runāt par naudas atmazgāšanu, ir jābūt kreisajai naudai.

– Jums tādas jūsu biznesā nebija?

– Tā kā strādāju es, strādā visā pasaulē. Visa pasaule strādā caur ofšoru kompānijām.

– Tātad – saistībā ar ko jūs 2010. gada 5. novembrī aizturēja Finanšu policija? Kā viņi pamatoja savu darbību?

– Sākotnēji viņi veica kratīšanu, pēc tam aizturēja. Konkrēti – kāpēc viņi to dara, neteica. Es uzskatu, ka informāciju par visām kompānijām Finanšu policijai un KNAB iedeva cilvēks, kuram pašam Londonā ir kriminālprocess, kurš, strādājot SHELL, ir piesavinājies ļoti lielu naudas summu.

– Kā sauc šo cilvēku?

– Jevgēnijs Tihonovs.

– Kādu iemeslu dēļ šim cilvēkam būtu jāsniedz par jums informācija tiesībsargājošām iestādēm?

– Kāds bija viņa motīvs? Es domāju, ka viņš gribēja tikt Latvijā zem liecinieku aizsardzības programmas. Jo viņam februārī Londonā sākas kriminālprocess par visām šitām lietām. Viņš jau vienu procesu par 2,5 miljoniem ir zaudējis. Tas bija civilprocess, cik man zināms. Un tagad sāksies kriminālprocess. Bet, ja viņam būs liecinieku aizsardzības programma, viņš šajā procesā nepiedalās. Tā viņš varbūt pats domā.

– Kādas attiecības jūs saista ar šo personu? Kopīgs bizness?

– Jā. Agrāk viņš strādāja SHELL. Mēs ar viņu strādājām – pārkrāvām priekš SHELL produktu un viņam maksājām komisijas maksu.

– Viņam ir kāda īpaša interese iegāzt tieši jūs?

– Nezinu. Domāju, vienīgā viņa interese ir izvairīties no kriminālprocesa Londonā.

Man pēdējā laikā bija ar viņu nopietni konflikti. Šī varētu būt atriebība. Turklāt viņš strādā tieši tāpat kā es – viņam Latvijā ir ofiss. Tikai šo ofisu neviens nez kāpēc neaiztiek.

– Kādas ir jūsu attiecības ar SAB darbinieka Aigara Bora sievu un jūsu biznesa partneri Ivetu Boru?

– Es Aigaru [Aigars Bors, Satversmes aizsardzības biroja izlūkošanas daļas priekšnieks] pazīstu, kopš viņš vēl Liepājā strādāja. Iveta strādāja pie manis. Kādus gadus trīs. Tad mēs pirkām Baltic Bunkering Company, un, tā kā viņa izteica vēlmi piedalīties biznesā, viņai tika pārdota neliela daļa. Mēs jau par salīdzinoši nelielu summu nopirkām to kompāniju.

– Jūs nemulsināja viņas vīra nodarbošanās?

– Viņš jau tad nebija SAB darbinieks! Turklāt, kas attiecas uz [Aigaru] Boru – es varu jums pateikt, ka man viņa dēļ vairāk ir bijušas nepatikšanas nekā jēga no tā, ka viņa sieva ir pie manis strādājusi.

– Mediju telpā gan ir bijuši citi pieņēmumi – ka jūsu bizness ir sācis plaukt tieši tad, kad sākāt sadarboties ar Boru ģimeni.

– Mans uzplaukums sākās tad, kad es aizbraucu strādāt uz Krieviju. Es ar krieviem sāku strādāt 2007. gadā. Un atgriezos Latvijā tikai 2009. gadā.

– Ar kādām kompānijām jūs Krievijā sadarbojaties?

– Ar daudzām. Konkrētas negribu nosaukt.

– Ar Jukos strādājāt?

– Jā. Nevaru pateikt precīzi, bet no 90. gadu beigām.

– Kāpēc, jūsuprāt, ir parādījušies pieņēmumi, ka jūs esat bijis starpnieks tā dēvēto piesegpasu nodrošināšanā Jukos bijušajai vadībai?

– Par šo jautājumu jau runāja Ģenerālprokuratūrā pirms trim gadiem.

– Jā, bija tāda lieta.

– Jā, bija. Bet man nav pilnīgi nekāda sakara ar to. Tad jau es Hodorkovski [bijušais Jukos prezidents, tagad ieslodzītais Krievijā] arī esmu ielicis cietumā.

– Hodorkovskis cietumā gan ir, jo viņam šādas piesegpases nebija...

– Tas ir pilnīgi izslēgts, man nav ar to nekāda sakara...

– Jūs nekad ar Aigaru Boru nerunājāt ne par savu, ne viņa darbu?

– Pilnīgi nekad. Es atkārtoju – man Bora dēļ ir bijušas vienas vienīgas nepatikšanas. Man vajadzēja viņa dēļ aiziet no ļoti lielas Krievijas kompānijas, kurā es strādāju, jo Krievijas specdienesti sāka interesēties, kāpēc viņš zvana man un kāpēc es zvanu viņam. Es uzskatu, ka šī situācija ar mani šodien izveidojusies tāpēc, ka viens cilvēks kaut kādas atriebības dēļ iedeva informāciju mūsu struktūrām, bet tās izspēlēja savu iekšējo karu. Tā bija arī iepriekšējo reizi, kad Ģenerālprokuratūrā bija lieta par piesegpasēm. KNAB karo pret SAB, SAB pret vēl kaut ko, un tā viņi mums visi pret kaut ko karo. Un tālāk jau mūsu struktūras izspēlē šo informāciju tā, kā tām ir izdevīgi.

– Lasot portālu pietiek.com, iezīmējās aina, ka jūs esat starpnieks shēmā, kurā piesegpases, pateicoties SAB labvēlībai, iegūst Jukos vadība. Turklāt tiek vēl pieminēts, ka jūs it kā esat saistīts arī ar Krievijas Federālo drošības dienestu...

– Tad jau es esmu Džeimss Bonds! Īstenībā, kas attiecas uz bijušajiem Jukos darbiniekiem, tikai vienam no viņiem Latvijā ir iedots politiskais patvērums – bijušajam Jukos viceprezidentam Jelfimovam, un to nekārtoja ne es, ne Bors, bet gan Komogorcevs ar Šabašovu. Un tas izskanēja gan presē, gan televīzijā.

Man ar Jukos sadarbība ir bijusi ļoti nelielos apjomos, kaut kādu mirkli varbūt pārkrāvu viņu produktu.

Man nekad Latvijā nav bijusi saistība ne ar vienu no drošības struktūrām, ne ar vienu no politiķiem. Es neesmu ziedojis nevienai partijai... ā, nē, laikam kādu summu ziedoju [Gundara] Bojāra partijai, kad viņš uz Rīgas domi kandidēja. Pazinu viņu vēl no Liepājas laikiem. Bet vispār man nav nekādas saistības ne ar struktūrām, ne politiku. Tāpēc arī man bija tik dīvaini, kāpēc par mani radās tik liela interese. Man nav nojausmas, kāpēc tā. Vienīgās aizdomas, kas man rodas, ka šo interesi ir nofinansējis Jevgēnijs Tihonovs. Un tad jau struktūras nospēlēja iekšējo spēli, kāda tām bija izdevīga.

– Kad jūs pēdējo reizi sazinājāties ar Aigaru Boru?

– Tā bija manas meitas dzimšanas diena – 2010. gada 10. oktobris. Bet tā mēs pēdējo trīs gadu laikā esam sazinājušies labi ja reizi divos mēnešos.

– Un kopīgais bizness?

– Priekš tam ir advokāti. Lai viņi sazinās. Man nav nekādas īpašas vēlēšanās runāt ne ar Ivetu, ne Aigaru.

– Jums vispār nav labu attiecību?

– No tā mirkļa, kad man sākās problēmas viņu dēļ Krievijā. Aptuveni no 2008. gada.

– Kāds ir jūsu bizness Latvijā?

– Man bija naftas produktu pārkraušana, kuģu bunkurēšana. Tagad tas viss ir veiksmīgi pakāsts. Kaut kā tā.

– Pakāsts, pateicoties viena cilvēka nenovīdībai, vai tāpēc, ka esat bijis iesaistīts kādās nelikumīgās shēmās?

– Es vēlreiz atkārtoju, tā strādā visa pasaule – bija trīs četras Latvijas kompānijas, kas veica pakalpojumus konkrētām ārzemju kompānijām. Ārzemju kompānijas par šo pakalpojumu maksāja Latvijas kompānijām, kurām attiecīgi bija darbinieki, tika maksāti nodokļi utt. Pretenziju par nodokļu nomaksu jau nekādu nebija. Bet naftas produktu pirkšana un pārdošana jau nenotika Latvijas teritorijā. Latvijā neviens naftas produkts netika pārdots – tas notika vai nu uz robežas, vai ārpus valsts. Neviena ofšora darbība Latvijas teritorijā nenotika.

– Jūs vaino...

– Mani vaino naudas atmazgāšanā. Bet es principā nezinu, kā tas vispār ir jādara. Kāpēc naudas atmazgāšanā? Tas ir ļoti liels jautājums. Es nemūžam neesmu nodarbojies ar naudas atmazgāšanu. Par šādu apvainojumu esmu aizskarts visvairāk. Ja mani vainotu kaut par nodokļu nenomaksāšanu... nu, es vēl varētu strīdēties... tad būtu jāpierāda, kādi nodokļi, kur ir bijusi komercdarbība, kuras valsts teritorijā... Bet naudas atmazgāšana! Es to uzskatu par personīgu apvainojumu.

– Uzturoties ārpus valsts, jūs apliecināt, ka neticat – Latvijā jūsu darbību izvērtēs objektīvi.

– Es neticu Latvijai, valstij kā tādai, pēc tā visa, kas ir noticis. Man apvaino tajā, ko es nekad neesmu darījis.

– Kāpēc jūsuprāt Latvijā nevar objektīvi izspriest jūsu lietu?

– Ko tur vairs var izspriest?! Viss jau ir pateikts. Ko kurš gribēja, to arī pateica. Ko nu vairs.

Mani sākumā apvaino, bet pēc tam meklēšot pierādījumus. Ko vēl tālāk?! Kur tas ir redzēts?! Ja informācija par mani parādītos pēc tiesas sprieduma, es vēl neteiktu nevienu vārdu. Bet sākumā mani apvainot, izplatīt to publiski un pēc tam meklēt pierādījumus?! Es negribu dzīvot šādā valstī.

– Jums nekāda apsūdzība vēl nav izvirzīta...

– ...Bet prese, televīzija? Mana reputācija?

– Jūs esat sevi dēvējis par Liepājas krusttēvu?

– Pilnīgi izslēgts. Liepājas krusttēvs savā laikā bija Goša.

– Kad jūs kopš 2010. gada aprīļa sākāt pārdot daļas savās kompānijās – ar ko tas bija saistīts? Kāpēc tā rīkojāties?

– Es vairs neredzēju jēgu tam visam. Perspektīvā nekāda naftas produktu plūsma uz Latviju vairs nenotiks. Krievija taisa savas ostas un pareizi dara. Kāpēc Krievijai būtu jāveic tranzīts caur Latviju? Tai ir savas ostas. Jebkura normāla valsts vadība vispirms domās par savām ostām un tikai tad par citām. Tranzītam, nopietnam tranzītam caur Latvijas ostām es vispār neredzu perspektīvu. Jā, kaut kas ies, kaut ko darīs. Bet tādos apjomos, kā 90. gados – nekad vairs.

– Jūs pats savu biznesu ar Latviju vairs nesaistāt?

– Pagaidām es Latviju izslēdzu no sava biznesa.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"