Balvu policisti, kas bija iesaistīti kurlmēma vīrieša nāvē, vairs policijā nestrādā, līdz ar to atjaunot disciplinārlietas pret viņiem nav iespējams, taču Valsts policija sola uzlabot situāciju ar iereibušo cilvēku ievietošanu atskurbtuvēs.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece ceturtdien žurnālistiem pastāstīja, ka Balvu policijas pārvaldē notikusī traģēdija ceturtdien pārrunāta ar Valsts policijas vadību un ir izpētīti notikušā fakti, taču abi toreiz dežūrā iesaistītie policisti jau vairs policijā nestrādā, līdz ar to atjaunot disciplinārlietas izskatīšanu vairs nav iespējams.
Valsts policija un Iekšlietu ministrija no šā gadījuma ņēmušas vērā to, ka ir jāuzlabo situācija ar iereibušo cilvēku ievietošanu atskurbtuvēs un viņu medicīnisko apskati.
Policijas rīcība konkrētajā situācijā ir bijusi nepiedodama, taču ministre vēlreiz atgādināja, ka piecus gadus vecus notikumus pašlaik attiecībā uz policistiem "reanimēt nevaram", jo traģēdijā iesaistītie likumsargi vairs policijā nestrādā.
Uz jautājumu par tiesas kritizēto policijas izmeklēšanas kvalitāti saistībā ar šo gadījumu Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins, kurš no janvāra vadīs ostas policiju, žurnālistiem atbildēja, ka šis ir komplekss jautājums un viss nav tik vienkārši. Kad lieta nonāca Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Valsts policija par notikušo ir sniegusi savu viedokli, un valsts to ir atbalstījusi.
Viņš atgādināja, ka uzraugošās struktūras ir atzinušas, ka izmeklēšana veikta pietiekami kvalitatīvi.
Voins esot izskatījis visus atzinumus par šo lietu un secinājis, ka ir lietas, kurām nākotnē jābūt prioritārām, proti, policijas reaģēšanas kvalitātes uzlabošana un jautājums par cilvēkiem, kuri ievietoti atskurbšanai.
"Tātad vecais strīds par to, vai tas ir veselības iestādes vai policijas jautājums. Policists nav ārsts, un viņam ir grūti noteikt, vai cilvēkam ir veselības problēmas. Tātad noteikti ir jābūt risinājumam tad, ja cilvēks tiek ievietots veselības iestādē, vai policijā ir jābūt detalizētai kvalificētai medicīniskai apskatei," norādīja VP priekšnieks.
Voins atzīst tiesas pārmetumus, ka policija savlaicīgi neizsauca ātro medicīnisko palīdzību. Tas faktiski esot galvenais pārkāpums, taču pēdējos gados ir daudz strādāts situācijas uzlabošanā un policija noteikti izdarīšot secinājumus no tiesas sprieduma.
Nenoņemot ne no viena atbildību, vīrieša nonākšanas atskurbtuvē apstākļi bija pietiekami neviennozīmīgi, viņš teica. Voins stāstīja, ka vīrietis, pēc eksperta atzinuma, bijis pamatīgā alkohola reibumā, sākotnēji mediķi arī konstatēja, ka viņš bija saindējies ar nekvalitatīvu alkoholu, bet nekonstatēja pie skolas gūto galvas traumu.
Par Valsts policijas Iekšējās drošības biroja izmeklēšanas kvalitāti Voins pastāstīja, ka pašlaik tiekot vērtēts, vai šai struktūrai ir jābūt pilnīgi neatkarīgai, vai tai jābūt kāda pakļautībā, vai jāpaliek pašreizējā stāvoklī.
Uz jautājumu par atšķirību, ka pirms pieciem gadiem savlaicīga mediķu neizsaukšana nebija pārkāpums, bet tagad tas atzīts par pārkāpumu, VP priekšnieks atbildēja, ka pirms pieciem gadiem policisti bija pildījuši pienākumus saskaņā ar toreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tomēr Voinam ir grūti sniegt konkrētāku komentāru, jo viņa rīcībā nav pilni izmeklēšanas materiāli.
Jau ziņots, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) otrdien atzinusi, ka Latvijai kādam tēvam jāmaksā morālā kaitējuma kompensācija 50 000 eiro (35 140 latu) apmērā saistībā ar viņa dēla nāvi pēc nonākšanas toreizējā Balvu rajona policijas pārvaldē.
ECT atzina cilvēktiesību pārkāpumu saistībā ar Aleksandra Jasinska kurlmēmā dēla nāves apstākļiem 2005.gada 28.februārī un piesprieda atlīdzināt iesniedzējam nodarīto morālo kaitējumu.
Tiesa asi kritizēja kopējo izmeklēšanas par vīrieša nāvi kvalitāti un tās ilgumu, kas izpaudās kā lietas vairākkārtēja sūtīšana no vienas par izmeklēšanu atbildīgās iestādes uz otru – no policijas uz dažādām prokuratūras iestādēm un atpakaļ.