Rīgas apgabaltiesa sestdien turpināja skatīt Rīgas domes amatpersonu kukuļņemšanas lietu, kurā apsūdzēti bijušie domes darbinieki Vilnis Štrams, Pēteris Strancis un Raimonds Janita, kā arī trīs iespējamie kukuļa devēji.
Savu runu gandrīz 1 miljona eiro kukuļa došanā apsūdzētās Ināras Vilkastes (viņai prokurors pieprasījis trīs gadu reālu cietumsodu) aizstāvis Juris Dzelme iesāka ar apsūdzības argumentu analīzi, apšaubot R. Janitas liecību patiesumu un izvirzot citu versiju par tā došanas motīviem.
Jāatgādina, ka tieši R. Janitas liecības ir viens no apsūdzības stūrakmeņiem. J. Dzelme norādīja uz, pēc viņa domām, apšaubāmo prokurora nostāju par R. Janitas it kā vaļsirdīgo liecību augsto ticamības pakāpi – šie argumenti neizturot kritiku. Apjomīgā faktu analīzē viņš mēģināja pierādīt pretējo – R. Janita izmeklēšanas gaitā pēkšņi atcerējies faktus, kurus iepriekš konsekventi noliedzis vai interpretējis citādi, tādējādi cenšoties mazināt savu lomu varbūtējos noziegumos. Arī apsūdzētā atklāsmes un atzīšanās esot vērtējamas skeptiski – tās notikušas, pārsteidzoši sakrītot ar brīžiem, kad, pēc advokāta domām, izmeklēšana tieši ar viņa klienti saistītās epizodēs nonākusi strupceļā. Tādējādi aizstāvis lika manīt, ka, iespējams, notikusi apsūdzībai labvēlīga R. Janitas liecību koriģēšana. Nav izslēgts, ka tieši par šo pakalpojumu viņam apsolīts pēc iespējas maigāks sods, ko tiesā prokurors arī izdarīja, pieprasot tikai gadu cietumā. Pēc tiesas sēdes J. Dzelme Neatkarīgajai norādīja, ka šis apstāklis liekot nopietni aizdomāties par R. Janitas patiesajiem motīviem apsūdzošu liecību sniegšanā. "Noskaidrojies, ka, R. Janitam esot apcietinājumā, tikšanos ar viņu pieprasījis KNAB izmeklētājs. Ja šādas tikšanās ir notikušas, neredzu iemeslu šaubīties par R. Janitas liecību pieslīpēšanu un varbūtēju tirgošanos par viņa atbildības pakāpes mazināšanu. Tas liek apšaubīt praktiski visu viņa sniegto liecību patiesumu," sacīja advokāts.
Vēl savā runā viņš analizēja ar R. Janitas liecībām saistītos pierādījumus, norādot uz to šauri subjektīvo traktējumu no prokurora M. Lejas puses.
Tāpat advokāts apgāza liecinieka Raimonda Štālberga liecības, uzsverot, ka viņam bija īpaši motīvi apmelot I. Vilkasti, kā arī analizēja apsūdzētās mantisko stāvokli it kā notikušās kukuļdošanas brīdī, pierādot, ka viņas rīcībā nav bijuši šādi naudas līdzekļi. Runas noslēgumā J. Dzelme lūdza savu aizstāvamo I. Vilkasti pilnībā attaisnot.
Viens no R. Janitas aizstāvjiem savā runā mēģināja pierādīt apsūdzētā nodarījumu juridiskā vērtējuma neprecizitātes no apsūdzības puses, savukārt advokāta Egona Rusanova uzstāšanās bija ļoti emocionāla. Viņš veica ekskursu soda piemērošanas teorētiskajos aspektos un pievērsās tiem mērķiem, kuri sodam būtu jāsasniedz. Atgriežoties tieši pie R. Janitas, aizstāvis norādīja uz prokurora pareizi izprastiem viņa aizstāvamā izmeklēšanai sniegtās palīdzības motīviem, vien uzsverot vēl atsevišķus R. Janitas personības aspektus. E. Rusanovs atgādināja, ka laikā, kad R. Janita atradās apcietinājumā, mirusi viņa māte. Apsūdzētais tādējādi izmeklēšanas laikā esot izjutis pastiprinātu vainas apziņu, kas atsaukusies uz viņa veselību, – R. Janita ir 2. grupas invalīds. Arī publiski paustie R. Janitas vērtējumi, dēvējot viņu par atriebīgu, pielīst gatavu birokrātu un tamlīdzīgi, esot atstājuši uz apsūdzēto nomācošu iespaidu un noveduši viņu dziļā depresijā. Advokāts secināja, – ja ņem vērā sodu kā zināmu ciešanu avotu radītāju, viņa aizstāvamais savu soda daļu jau ir saņēmis. Runas noslēgumā E. Rusanovs lūdza piemērot R. Janitam vai nu nosacītu cietumsodu, vai tikai naudas sodu.
Tiesā uzstājās arī kukuļdošanā apsūdzēto Andreja Inkuļa un Prīta Toominga advokāti, kuri, ņemot vērā savu klientu atzīšanos, nodarītā nožēlošanu un precizētu apsūdzības traktējumu, lūdza kriminālprocesu pret apsūdzētajiem izbeigt un atbrīvot viņus no atbildības.