Sākts kriminālprocess par Meroni nodotās arestētās mantas "glabāšanu"

 
©Pixabay

Pēc portāla pietiek.com žurnālista Lato Lapsas iesnieguma Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldē uzsākts kriminālprocess saistībā ar arestētās mantas «glabāšanu» (izšķērdēšanu) t.s. Lemberga lietā, liecina masu medijos L. Lapsas publiskotais dokuments.

Dokumentu parakstījis Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, un tas datēts ar šā gada 27. janvāri.

Šis fakts tiešām ir ievērības cienīgs jaunums vai varbūt pat īsts pārsteigums t.s. arestētās mantas «glabāšanas» lietā, jo līdz šim Rīgas apgabaltiesa, Ģenerālprokuratūra, dažādas Valsts policijas struktūrvienības un citas valsts institūcijas ir faktiski pilnībā ignorējušas daudzu personu iesniegumos sniegtos faktus un secinājumus par to, ka arestētā manta tiek izšķērdēta.

Kā pret sienu

Diezin vai būs kāds Latvijā, kurš spēs atcerēties visus tiesībsargājošajām un valsts institūcijām adresētos iesniegumus, kas t.s. Lemberga lietas tiesvedības 11 gadu (!) garumā veltīti arestētās mantas «glabāšanai».

Neatkarīgās korespondenti, kuri vienīgie no masu mediju pārstāvjiem ir regulāri sekojuši t.s. Lemberga prāvas gaitai, atceras, ka pirmais signāls, ka «arestētā manta» tiek izšķērdēta, Rīgas apgabaltiesā un Ģenerālprokuratūrā tika iesniegts 2009. gada augustā. To SIA Kement (tobrīd - AS Ventbunkers akcionāre) vārdā iesniedza tās īpašnieks miljonārs Olafs Berķis. Cita starpā O. Berķis iesniegumā izteica «pamatotas aizdomas», ka Rudolfs Meroni arestēto mantu lieto «personiska labuma iegūšanai», un lūdza atcelt R. Meroni no mantas glabātāja pienākumiem. Par iesniegumu tiesā notika diskusijas, bet tas tika atstāts bez izskatīšanas.

2010. gadā ar līdzīgu iesniegumu tiesā vērsās Kālija parks un Ventspils tirdzniecības osta, cita starpā vainojot R. Meroni nekompetencē abu uzņēmumu biznesā, kas var novest pie uzņēmumu maksātnespējas (arestētās mantas vērtības samazināšanas). Atkal nekā.

Olafs Berķis un viņa advokāti 2012. gada sākumā vērsās tiesībsargājošās iestādes saistībā ar R. Meroni veiktajiem vismaz četru miljonu pārskaitījumiem no AS Ventbunkers. Iesnieguma vai iesniegumu liktenis nav zināms, bet notikumu attīstība liecina, ka pēc kāda gada R. Meroni un O. Berķis vienojās pārvaldīt kopā AS Ventbunkers un līdz ar to arī AS Latvijas naftas tranzīts.

2015. gadā par arestētās mantas izšķērdēšanu un 2016. gadā saistībā ar to, ka AS Latvijas naftas tranzīts pārdeva AS Ventspils nafta akcijas par acīmredzami pazeminātu cenu, visās iespējamās institūcijās kliegtin kliedza cietušā pārstāvis zvērināts advokāts Gatis Dirnēns. Visas institūcijas tikai atrakstījās.

2017.-2018. gadā medijos parādījās raksti ar dokumentu kopijām, ka «arestētā manta» iztērēta helikoptera, dienvidzemju muižu pirkšanā; notriekta dārgu restorānu izpriecās u.tml. Raksti bija balstīti uz informāciju, kas tostarp ņemta no iesniegumiem prokuratūrā. Nekādas reakcijas. Cita starpā argumentētu iesniegumu prokuratūrai priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzrakstīja arī tobrīd vēl zvērināts advokāts un politiķis Aldis Gobzems. Varai - ne silts, ne auksts.

Žurnālisti var!

Arī Neatkarīgā vērsās prokuratūras iestādēs par to, ka no elementāras loģikas viedokļa ir absurdi tas, ko «arestētās mantas» glabātājs Rudolfs Meroni ir licis saviem menedžeriem deklarēt par AS Ventbunkers patiesajiem labuma guvējiem. Maz ticams, ka iestādes iedziļinājās lietas būtībā.

Bet te pēkšņi - kriminālprocesa uzsākšana pēc pietiek.com žurnālista iesnieguma! Kaut gan arī šajā gadījumā vienkārši nav bijis. Kā raksta L. Lapsa, pagājušā gada oktobrī Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) inspektore bija pieņēmusi lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu. Tomēr, izvērtējot šo inspektores lēmumu, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore Viktorija Opincāne izdarīja skarbus secinājumus, ka šis «lēmums pieņemts nepamatoti, motivējot tā pieņemšanu ar patiesībai neatbilstošiem faktiem, kā arī nepilnīgi veicot iesnieguma pārbaudi un nenoskaidrojot visus notikuma būtiskos apstākļus», virsprokurori citē L. Lapsa.

Rezultātā Valsts policijai tika uzdots veikt jaunu pārbaudi un sākts kriminālprocess, kuru izmeklēt uzticēts tai pašai iepriekš kriminālprocesu atteikušajai ONAP.

100% acīmredzami

Lato Lapsa min divus iemeslus, kāpēc šoreiz tomēr uzsākts kriminālprocess. Proti, pret R. Meroni darījumiem «iecietība ir beigusies», un «matemātika ir nepielūdzama» jeb oficiāli skaitļi nepārprotami liecina, ka arestētā manta ir pretlikumīgi ieķīlāta.

«Latvijas Naftas tranzīta 2017. gada pārskatā ir uzskaitīti uzņēmuma izsniegto aizdevumu nodrošinājumi, starp kuriem ir 45 494 AS Ventbunkers akcijas, 8 919 358 AS Kālija parks akcijas un 11 317 244 AS Ventspils tirdzniecības osta akcijas.

Lursoft dati nepārprotami liecina, ka tātad pret Latvijas Naftas tranzīta aizdoto naudu ir ieķīlāta lielākā daļa triju augstākminēto uzņēmumu akciju: Ventbunkeram saskaņā ar tā 2017. gada statūtiem kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam - 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecības ostai - 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statūtiem),» raksta L. Lapsa.

Tātad var aprēķināt, ka Ventbunkers ieķīlājis 94,7% akciju, Kālija parks - 87,7% akciju un Ventspils tirdzniecības osta - 92,8% akciju. Savukārt tas nepārprotami nozīmē, ka ieķīlāta arī arestētā manta, jo Ventbunkerā arestēti 19,521%, Kālija parkā - 30,08%, bet Ventspils tirdzniecības ostā - 20,161% «patiesā labuma guvēja tiesību», kas izriet no īpašumtiesībām uz akcijām.

Bet prokurora lēmumā par aresta uzlikšanu mantai ir skaidri un nepārprotami teikts: «Līdz ar aresta uzlikšanu mantai tās īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai turētājam ir aizliegts to jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), mainīt, atsavināt (izsniegt, nodot, aizdot, dāvināt, pārdot vai jebkādā citā veidā) vai ieķīlāt.