Skolās rīkos narkotisko vielu pārbaudes

© F64 Photo Agency

Domājot par bērnu un jauniešu drošību, viena no problēmām ir agresijas izpausmes skolā, bet vēl lielāka problēma ir apreibinošo vielu lietošana skolēnu vidū, secina iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Tāpēc Valsts policija (VP) jau šomēnes skolās veiks pirmās narkotisko vielu pārbaudes. Pārbaudes gaidāmas arī nākamajā mācību gadā.

Bērnu drošības jautājumi aktualizējas katru gadu, noslēdzoties ikgadējam mācību gadam. It īpaši vasarā palielinās izsaukumu skaits uz dažādām nelaimes gadījumu vietām, kad bērni pavada savu brīvo laiku bez pieaugušo uzraudzības. Tieši tāpēc ir būtiski runāt par drošības jautājumiem ar bērniem.

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens norāda, ka Iekšlietu ministrija (IM) ir izvirzījusi vairākas prioritātes saistībā ar bērnu drošību. «Pirmkārt, satiksmes drošība. Būtiski ir informēt bērnus par drošu pārvietošanos pa ietvēm, ceļiem un it sevišķi šķērsojot dzelzceļa līnijas. Otrkārt, rīcība ārkārtas situācijās un drošība ūdenstilpēs. Lielākā prioritāte ir arī bērnu un jauniešu drošība skolā. Liela problēma ir agresijas izpausmes skolā, bet vēl lielāka problēma ir apreibinošo vielu lietošana. Šīs problēmas risināšanas labā ir panākta vienošanās ar Izglītības un zinātnes ministriju un uzsākta sadarbības programma ar Valsts policiju. Sākoties jaunajam mācību gadam, tiek plānots, ka VP regulāri veiks pārbaudes skolās. Izglītības iestādes, kurās tiks veiktas pārbaudes, būs izvēlētas pēc noteikta algoritma. Iepriekš neviena skola nezinās, kurā brīdī var ierasties VP pārstāvji. Jau maija beigās skolās tiks veiktas pirmās narkotisko vielu pārbaudes,» vēstīja S. Ģirģens.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns uzskata, ka bērnu izglītošana nes augļus, jo pagājušajā gadā bija gadījums, kad desmit gadu vecs bērns pats saviem spēkiem novērsa ugunsgrēku, tādā veidā pasargājot gan sevi, gan apkārtējos.

VUGD pārstāvis minēja, ka pagājušajā gadā ugunsgrēkos vai noslīkstot bojā gājuši seši bērni. Tāpēc I. Zitāns atgādina: «Domāsim vispirms ar galvu. Pēc tam darīsim. Viens otru pieskatīsim. Atcerēsimies telefona numuru - 112. Nezvanīsim uz to, ja gribas blēņoties, bet zvanīsim tad, kad tiešām palīdzība ir nepieciešama.»

Katru gadu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes steidzas palīgā ap 6000 skolas vecuma bērniem, kas guvuši dažādas traumas - lūzumus, apdegumus, cietuši no suņa uzbrukuma u.tml.

NMPD direktore Liene Cipule atgādina, ka bērni ir ne tikai vecāku acuraugs, bet arī visas sabiedrības galvenā vērtība. «Gribu uzrunāt visus sabiedrības locekļus, ja jūs redzat, ka bērni spēlējas, ir pārgalvīgi, pārdroši un tuvumā nav neviena pieaugušā, tad droši dodieties klāt pie svešiem bērniem, pirms nelaime ir notikusi. Vajag iesaistīties un bērniem paskaidrot, kāpēc viņi tiek uzrunāti un kāpēc tā nevajadzētu rīkoties,» bilst L. Cipule.

Savukārt VP pārstāvis Lauris Arājs minēja, ka aktuāla problēma ir elektriskie skrejriteņi. Lielā ātruma dēļ, kas ir 25 km/h, var gūt ļoti nopietnas un smagas traumas. Tāpat jauna tendence bērniem un jauniešiem ir jūtūberu atdarināšana ekstrēmos gadījumos un iesaistīšanās dažādos grupējumos, kas arī ir vērsti uz ekstrēmu brīvā laika pavadīšanu. Tāpēc VP pārstāvis aicina vecākus sekot līdzi bērnu darbībām internetā. Kā vienu no risinājumiem, lai vasarā bērniem mazāk prāts nestos uz muļķībām, L. Arājs iesaka vasaras laikā piedalīties nometnēs.

Visi operatīvo dienestu pārstāvji uzsvēra, ka ne tikai izglītības iestādēs būtu jārunā par drošības jautājumiem, bet arī ģimenēs. Galvenokārt vecāki ir atbildīgi par savu bērnu drošību.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.