Limbažos saldētavā atrastais zīdainis miris dzemdībās

Mazulis, ko marta beigās policija Limbažos atrada ledusskapja saldētavā, miris no aizrīšanās ar augļa ūdeni, informē tiesu medicīnas eksperti. Sieviete pati nevarēja sniegt nepieciešamo palīdzību, lai bērniņu izglābtu.

Tomēr, ja dzemdības būtu notikušas slimnīcā, mazulis, visticamāk, būtu dzīvs. Pašlaik sievietei tiek sniegta psihologa palīdzība, un viņa pamazām atgūstas pēc notikušā.

Aizrijās ar augļa ūdeni

Neatkarīgā jau rakstīja, ka marta beigās Limbažos policija saldētavā atrada mirušu zīdaini. Bērna māte iepriekš bija noliegusi gan grūtniecību, gan bērna piedzimšanas faktu. Apkārtējiem par sievietes stāvokli tapa zināms tikai no izmaiņām viņas izskatā, un pat tad, kad sievietes figūra vairs neradīja šaubas, ka gaidāms mazulis, viņa to turpināja noliegt. Policija par bērna nāvi uzzināja tikai pēc tam, kad sievieti ar pēcdzemdību komplikācijām nogādāja slimnīcā.

"Bērns piedzima dzīvotspējīgs," Neatkarīgajai atklāj Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktore Velta Volksone. Tomēr saldētavā viņš ielikts jau miris. Mazuļa nāves cēlonis ir aizrīšanās ar augļa ūdeni.

"Bērns aizrijās dzemdību laikā un arī pēc tam, bet māte pati nevarēja sniegt palīdzību," stāsta V. Volksone un turpina, "ja dzemdības notiktu stacionārā, ārsti varētu palīdzēt, atsūknējot augļa ūdeni. Bērns būtu varējis izdzīvot, ja tūlīt pēc dzemdībām saņemtu atbilstošu palīdzību."

Sievietei arī iepriekš ir bijušas dzemdības mājas apstākļos, atklāj V. Volksone un piebilst, ka tā gan ir viņas brīva izvēle, kur dzemdības notiek.

Kaunējās par notikušo

Pēc notikušā sieviete sarunā ar žurnālu Vakara Ziņas (VZ) atklāja, ka arī iepriekš viņa ir pārdzīvojusi bērna zaudējumu tūlīt pēc dzemdībām, bet par apstākļiem, kādos miris iepriekšējais mazulis, viņa neteica, vien piebilda, ka arī tagad cilvēki apkārt runā daudz nepatiesa un nemaz necenšas noskaidrot, kas, kā un kāpēc noticis.

Arī savai mātei sieviete par grūtniecību neko nebija teikusi, lai gan māte apgalvo, ka abām ir labas attiecības, un par gaidāmo bērnu viņa saprata tikai pēc izmaiņām meitas izskatā. "Viņa man vienmēr pasaka to, kas svarīgs. Tā ir viņas personīgā dzīve, ja viņa grib, pastāsta, ja negrib, neuzbāžos," sarunā ar VZ atzinusi sievietes māte.

Viņa ir pārliecināta, ka sākušās priekšlaicīgas dzemdības, jo sieviete nesusi spaiņus ar ūdeni, lai varētu izmazgāt veļu. Pēc tam meita bijusi ļoti satraukusies un raudājusi. Kad sākušās dzemdības, ātro palīdzību neizsauca, jo bija viena un mobilā telefona baterija bija nosēdusies, bet lādētāju bija sagrauzis kaķis. "Tā sanāca. Pēc tam viņai bijis kauns," noteic māte.

Atgūstas pēc bērna nāves

Arī sievietes brālis netic, ka viņa būtu apzināti darījusi pāri jaundzimušajam. Viņš atklāj, ka sieviete ir izpalīdzīga un ļoti rūpējas par savu 11 gadus veco dēlu. "Viņa rūpējas par mazo, atrod pat iespēju palīdzēt citiem. Es arī vienu brīdi dzīvoju Limbažos, viņa man daudz palīdzēja un vienmēr atbalstīja, skoloja psiholoģiski, jo cilvēkam no laukiem pilsētas vidē iekļauties ir grūti. Viņa man mācīja būt ar stāju, runāt skaidri un saprotami, būt drošam, cīnīties."

Pašlaik sieviete atgūstas pēc notikušā un saņem psihologa palīdzību, stāsta Limbažu novada Sociālā un veselības dienesta Limbažu pilsētas pārvaldes vadītāja Vija Bebriša un piebilst: "Viņai viss ir kārtībā, bet, lai atgūtos no notikušā, nepieciešams laiks. Iepriekš pie mums viņa nebija nākusi, bet tagad kārto papīrus, lai varētu saņemt sociālo palīdzību."

Sieviete Limbažos dzīvo nesen, apmēram divus gadus, līdz tam viņa dzīvoja blakus esošā pagastā. Iemeslus, kāpēc sieviete slēpa grūtniecību, V. Bebriša neatklāj, vien noteic, ka tagad viņai ir slimības lapa, lai dotos uz rehabilitācijas centru un saņemtu speciālistu palīdzību. Arī sievietes dēlam nekas nekaiš.

V. Bebriša stāsta, ka arī līdzcilvēku attieksme ir saprotoša, bet, pirms bija noskaidroti visi apstākļi, praktiski nebija iespējams mudināt cilvēkus sievieti nenosodīt.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais