Privātie bērnudārzi mēnešiem nesaņem finansējumu no IZM

© Publicitātes foto

Gandrīz jāsāk domāt, ka tās ir IZM sankcijas par to, ka privātie bērnudārzi nepiekrīt ministrijas lēmumam sūtīt skolā sešgadniekus, stāsta SIA "BeBe.lv" direktors Juris Stikāns.

Gandrīz jāsāk domāt, ka tās ir IZM sankcijas par to, ka privātie bērnudārzi nepiekrīt ministrijas lēmumam sūtīt skolā sešgadniekus, stāsta SIA "BeBe.lv" direktors Juris Stikāns.

Kavējas līdzfinansējums aptuveni 3 000 bērniem

Nav jau tā, ka naudu nav saņēmuši tikai mūsu bērnudārzi, to nav saņēmis neviens no aptuveni 100 privātajiem bērnudārziem un 50 privātajām skolām. Kopumā šajās izglītības iestādēs mācās aptuveni 3 000 bērni, un arī viņiem ik dienas nepieciešamas visas tās lietas, ko saņem pašvaldības un valsts izglītības iestāžu audzēkņi.

Līdz šim IZM maksājumus saņēmām katru mēnesi. Maksājumi par bērniem, kas apgūst obligāto pirmsskolas programmu (piecgadnieki un sešgadnieki) ir aptuveni 50 eiro par bērnu, mūsu bērnudārzā tas nozīmē 2 000 eiro katru mēnesi, ko šobrīd ņemam no saviem līdzekļiem, jo nevēlamies, lai cieš vecāki. Bet parēķiniet, kāda ir summa visās privātajās izglītības iestādēs kopā. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka mums šī summa ir jāatrēķina, pirms vecākiem tiek izrakstīts rēķins par pakalpojumiem, bet ilgtermiņā segt to no sava budžeta nav viegli.

Kas nokavē, paliek bešā

Tā gan nav vienīgā aplamība visā šajā sistēmā, līgumus ar privātajām izglītības iestādēm ministrija ir sagatavojusi tikai tagad, kaut gan bērnu skaits katrā iestādē bija zināms jau pašā septembra sākumā. Ja vēl šo birokrātiju varētu saprast, tad cits aspekts tomēr ir vēl grūtāk pieņemams. Ja vecāki ir lēmuši par privāto pirmsskolas izglītības iestādi, tad bērnam tajā jāsāk iet līdz 5. septembrim - tikai tad vecāki var saņemt IZM līdzfinansējumu. Ja bērns kādu iemeslu dēļ sāk iet bērnudārzā no 6. septembra, līdzfinansējums vairs nepienākas. Jāgaida līdz nākamā gada augusta beigām, kad bērnu skaits atkal tiek atjaunots. Jāņem vērā, ka šie iemesli var būt ļoti dažādi, un ne vienmēr vecākiem patiešām ir iespēja visu sakārtot tieši līdz 5. septembrim, piemēram, bērniņš var ilgstoši slimot, pēkšņi var nākties mainīt dzīvesvietu utt. Tāpēc uzskatu, ka noteikti jāparedz iespēja līdzfinansējumu saņemt visiem bērniem, neatkarīgi no tā, kurā brīdī viņi sāk apmeklēt bērnudārzu.

Vai tiešām atbalstīt bērnus ir pārāk sarežģīti?

Privāto pirmsskolas iestāžu vadība, protams, cenšas nākt pretī ikvienai ģimenei, arī tiem, kuri sāk apmeklēt bērnudārzu vēlāk, taču ministrijas arguments, ka rast iespēju sniegt līdzfinansējumu katram, neatkarīgi no iestāšanās laika, ir sistēmiski pārāk sarežģīti, neiztur kritiku. Ja jau valsts attīstības plānos minēts, ka mums vajag vairāk bērnus, kas ir mūsu valsts nākotne, kāpēc atbalstīt šos bērnus ir “pārāk sarežģīti”?!

No mums - privātajām izglītības iestādēm - tiek prasīts, lai visa dokumentācija tiktu kārtota savlaicīgi, lai visi maksājumi tiktu veikti laikā, lai visi vecāku maksājumi tiktu skaidri atšifrēti, vārdu sakot, lai viss būtu sakārtots savlaicīgi. Tas, protams, ir pareizi un normāli. Bet normāli ir arī tas, ka šādu rīcību mēs - uzņēmēji - ceram sagaidīt arī no ministrijas puses.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais