21. jūnijā valsts centralizētais eksāmens pirmajā svešvalodā, 25. jūnijā pārbaudījums latviešu valodā, nākamajā dienā – eksāmens Latvijas un pasaules vēsturē un 27. jūnijā matemātikā, papildus tam intensīvs konsultāciju periods, ieskaitot Jāņu laiku, – tik saspringts šogad bija obligāto eksāmenu laiks 12. klases Rīgas Tālmācības vidusskolas audzēkņiem, kuri vairākums atrodas ārvalstīs un uz valsts pārbaudījumiem pamattermiņā, kas šogad tika izstiepts no marta beigām līdz pat jūnija vidum, nevarēja izbraukāt, tāpēc nolēma pārbaudījumus kārtot papildtermiņā.
«Valsts izglītības satura centra noteiktie valsts eksāmenu laiki, kurus arī uzzinājām tikai decembra vidū, tālmācības audzēkņiem šogad bija ļoti nepārdomāti, radot vidusskolas beidzējiem papildu stresu un neērtības,» uzskata Rīgas Tālmācības vidusskolas valdes priekšsēdētāja Ilze Kalniņa. Viņa gan norāda – rūgtumu par šā gada nebūšanām ar eksāmenu kārtošanas laikiem varētu pamazām aizmirst, ja komunikācija ar atbildīgajiem ierēdņiem izrādītos rezultatīva un nākamā gada eksāmenu grafiks būtu pārdomātāks. Taču 2013./2014. mācību gada eksāmenu grafiks papildtermiņā liecina, ka arī nākamā gada 12. klases beidzējiem tālmācībā sarūpēts tikpat saspringts pabaudījumu kārtošanas laiks kā šā gada absolventiem – pārbaudījumu sesija sāksies jūnijā un eksāmens otrajā svešvalodā, ko Rīgas Tālmācības vidusskolā izvēlas kārtot daudzi, ir ieplānots nākamajā dienā pēc Jāņiem.
Bez atslodzes dienām:
«Līdz šim gadam eksāmenu sesija tālmācības audzēkņiem un mācību iestādei neradīja liekus kreņķus un satraukumu. Viss bija kārtībā. Galveno eksāmenu – latviešu valodā, pirmajā svešvalodā, matemātikā, Latvijas un pasaules vēsturē, kuru pārsvarā izvēlas mūsu audzēkņi – kārtošanas laiks bija ietilpināts divās nedēļās un neradīja grūtības arī ārvalstīs dzīvojošajiem uz tiem ierasties un nokārtot. Taču šogad angļu valodas eksāmena pamattermiņš visai pēkšņi tika pārcelts uz marta beigām, bet pārējie eksāmeni bija paredzēti maijā un jūnijā, bet ļoti izkliedēti. Saprotams, ka mūsu audzēkņi, kas dzīvo, piemēram, Kanādā, ASV vai Austrālijā, nevarēja izbraukāt uz katru no tiem – tas ir gan laika, gan finanšu resursu liels patēriņš, turklāt viņi nevar atļauties ņemt neskaitāmus atvaļinājumus darbā, lai varētu kārtot eksāmenus tik izstieptā pamattermiņā, tāpēc izvēlējās valsts eksāmenus kārtot papildtermiņos. Un te nu mums visiem bija sarūpēts liels pārbaudījums – galvenie eksāmeni, kuros ir arī vislielākais kārtotāju skaits, bija ieplānoti dienu pirms Līgo svētkiem un uzreiz nākamajā dienā pēc Jāņiem. Eksāmeni bija jākārto bez atslodzes dienām un ik vakaru vēl jānāk uz konsultācijām nākamajam eksāmenam.. Turklāt, ja pamattermiņā angļu valodas eksāmens visā valstī noritēja trīs dienas, tad papildtermiņā tas bija jākārto vienas dienas ietvaros,» stāsta Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis.
Savukārt I. Kalniņa papildina: «Par tālmācības audzēkņiem šogad Valsts izglītības satura centrs atcerējās ļoti novēloti, un paši atzina, ka par mums bija piemirsuši un par to atvainojās, taču vai tādēļ kāds no tā ir izdarījis secinājumus? Nē, jo nākamā gada eksāmenu grafiks liecina, ka situācija būs identiska jau šogad piedzīvotajam. Turklāt jaunais grafiks jau bija saplānots, pirms vispār kļuva zināmi šā gada eksāmenu rezultāti, kas ļautu objektīvi spriest, vai tas, ka pamattermiņā eksāmenu laiks ir izstiepts četru mēnešu garumā, uzlabo audzēkņu saņemto vērtējumu pārbaudījumos, vai ir pretējs efekts? Atbildi uz šo jautājumu vēl nezinot, jaunais grafiks jau ir zināms, un šis haoss turpināsies arī nākamgad. Protams, šobrīd jau mums apgalvo, ka grafiks ir tikai kā projekts un līdz augustam tajā vēl iespējamas korekcijas, taču šai varbūtībai mēs vairs neticam.»
Mieles pret valsti:
Rīgas Tālmācības vidusskolas valdes locekle Gita Vāvere pēc tikšanās ar šā gada absolventiem secinājusi: «Rūgtums un aizvainojums paliek sirdī, atstājot valsti. Šeit mūsu audzēkņi jūtas kā apgrūtinājums. Viņuprāt, valstij viņi nav vajadzīgi ne kā intelektuāls resurss, ne ekonomiskā ziņā. Tikai retais domā par atgriešanos dzimtenē.»
G. Vāvere piebilst, ka, neskatoties uz saspringto eksāmenu norises laiku, stresa līmeni audzēkņiem arī paaugstināja lielais novērotāju skaits pārbaudījumu laikā – eksāmenos piedalījās līdz deviņi novērotāji. «Neviens nejūtas komfortabli, ja uz tevi lūkojas deviņi acu pāri. Koncentrēties darbam ir grūtāk. Tāpēc domāju, ka šie divi aspekti atstās negatīvu ietekmi uz eksāmenu rezultātiem.»
Bet I. Kalniņa uzsver: «Iepriekš tālmācībā studējošo vidusskolēnu skaits bija vien pāris desmiti, taču tagad, līdz ar daudzu jauniešu izceļošanu, kā arī ar nepieciešamību jau agrīnā vecumā uzsākt darba gaitas, tālmācības audzēkņu skaits ir būtiski pieaudzis. Šogad tie bija jau vairāki simti, un mācīties tālmācībā iespējams jau vairākās vidusskolās.» Viņa prognozē, ka tālmācības audzēkņu skaits turpinās pieaugt, vienlaikus uzliekot par pienākumu ierēdņiem rūpīgāk izturēties pret audzēkņu interesēm, kas izvēlējušies pamatizglītību vai vidējo izglītību iegūt tālmācībā.
Kam vajadzīgi 14 eksāmeni?
Līdztekus nebūšanām ar šā gada eksāmenu sesiju, Rīgas Tālmācības vidusskolas vadība pauž neizpratni par lielo eksāmenu skaitu, ko 12. klases audzēknis var kārtot, – kopumā pārbaudījumi tiek organizēti 14 mācību priekšmetos. «Šis jautājums ir pārrunāts arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā (LIVA), un vairākums ir vienisprātis – lai pārbaudītu skolēnu vispārējās zināšanas, pietiktu ar diviem līdz trīs obligātiem valsts eksāmeniem, no pārbaudījumu saimes izsvītrojot neskaitāmos izvēles eksāmenus, kur kārtotāju skaits ir niecīgs. Tas ļautu arī vieglāk saplānot eksāmenu grafiku, iztiekot bez nesamērīgi izstiepta pārbaudījumu kārtošanas perioda. Eksāmenus būtu iespējams nokārtot divu nedēļu laikā, jau pirms Jāņiem audzēkņi uzzinātu savus vērtējumus un ar mierīgu sirdi dotos stāties augstskolā,» akcentē E. Grīnis. «Protams, ka valstij ir jāveic iegūtās izglītības kvalitātes monitorigs un skolēnu mācību sasniegumu mērījumi pēc vienotas sistēmas, bet centralizētie eksāmeni pēc 12. klases, īpaši izvēles eksāmeni, jau nav vienīgais instruments, ko varētu izmantot šim mērķim,» norāda E. Grīnis. Bet I. Kalniņa uzskata, ka šobrīd lielais eksāmenu skaits pilda tikai vienu funkciju – pārbauda skolu kapacitāti, mācībspēku izturību un audzēkņu stresa noturības pakāpi. «Manuprāt, obligāti būtu jākārto eksāmens latviešu valodā un svešvalodā. Bet valsts centralizētais eksāmens matemātikā tikai tiem, kas vēlas stāties augstskolā un izvēlēties eksakto novirzienu,» teic I. Kalniņa.