Katrs trešais aptaujātais students kaut reizi nodarbojies ar plaģiātismu

Slinkums, pašorganizācijas prasmju trūkums, pārslodze, studijas savienojot ar darba gaitām, kursa, bakalaura un citu darbu rakstīšana tikai ķeksīša pēc, zināšanu trūkums, kā pareizi norādīt atsauces – šos aspektus diskusijas Plaģiātisms studiju procesā.

Plaģiātisma izskaušanas izaicinājumi dalībnieki uzskata par galvenajiem iemesliem, kāpēc akadēmiskā vidē nereti notiek sveša darba vai idejas pilnīga vai daļēja piesavināšanās.

Kā iespējamie risinājumi plaģiātisma mazināšanā tiek minēta vaininieku publiska kaunināšana, vienam otra nosūdzēšana, nepieciešamība augstskolām studentus izglītot par pareizu atsauču likšanu, kā arī veikt skaidrojošu darbu, kas vispār ir plaģiāts.

«Latvijas augstskolās plaģiātisma jautājums ar katru gadu kļūst arvien aktuālāks. Par spīti tam, ka plaģiāta atklāšanas gadījumā students var tikt izslēgts no augstskolas bez tiesībām tur atgriezties, daudzi vēl joprojām uzdod cita darbu par savējo,» uzsver Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes (diskusijas organizators) Akadēmiskā virziena vadītāja Dagnija Dumbrovska.

«Katru gadu manā redzeslokā nonāk vismaz viens diplomdarbs, kas acīmredzami ir plaģiāts, tāpat plaģiāts ir atrodams arī darbos, kas top studiju laikā. Pērn Turības Juridiskajā fakultātē ieviesām praksi, ka pieķertais students tiek izsaukts uz katedru un viņš rakstiski atzīst, ka ir iesniedzis plaģiātu. Atbilstoši studiju nolikumam, ja viņš tiks pieķerts atkārtoti, viņu no augstskolas atskaitīs,» stāsta Turības Tiesību zinātnes katedras vadītājs, lektors Kristaps Ābelis.

Viņš uzskata, ka jāmaina ir studentu attieksme, «proti, šobrīd iesniedzot plaģiātu, students bezmaz vai lepojas ar to, spītīgi cenšoties iegalvot, ka tas ir viņa oriģināldarbs. Par to būtu jākaunas un pārējiem studentiem jānosoda. Viens no iespējamiem risinājumiem būtu publiskā kaunināšana, piemēram, ja students ir pieķerts, viņa vārds, uzvārds tiktu publicēts augstskolas mājas lapā, lai visi redz», uzsver K. Ābelis. Viņš teic, ka, piemēram, ASV plaģiātisma izskaušanā ļoti aktīvi iesaistās paši studenti – viņi augstskolu informē par kursabiedra negodīgo rīcību. «Vieni diplomdarba rakstīšanai veltījuši aptuveni pusgadu, citi pāris dienas, pārkopējot citu cilvēku jau gatavos darbus, bet izlaidumā visi (ja nav pieķerti) saņem diplomu un startē darba tirgū,» norāda K. Ābelis. Stučīšanas ideja diskusijas laikā gan neguva studentu atbalstu, viņi tomēr labāk vēlējās izmantot citu pieeju – motivēt cits citu rakstīt pašiem, atbalstīt morāli un ar padomu.

«Ir jāveicina izpratne, ka plaģiāts ir zem pašcieņas. Ja studentam pašam iekšēji nebūs šīs nosodošās attieksmes, situācija neuzlabosies,» uzskata Turības lektore Renāte Cāne.

Savukārt Zaķumuižas pamatskolas direktors Igors Grigorjevs, kurš pirms pieciem gadiem kopā ar studentiem un augstskolu pasniedzējiem iniciējis akadēmiskā godīguma koncepcijas izstrādi, pauž nostāju, ka pirmais solis plaģiātisma mazināšanā ir katrai mācību iestādei izstrādāt striktu akadēmiskā godīguma politiku. «Pats esmu beidzis Rīgas Ekonomikas augstskolu, un tai šīs politikas nostādnes ir ļoti stingras. Ja kāds bija izmantojis plaģiātu un tas tika atklāts, par šo gadījumu zināja visa augstskola. Pārējie studenti uz vaininieku skatījās nosodoši un principā gaidīja viņa atskaitīšanu. Studenti skaidri zināja augstskolas nostāju, ka plaģiāta izmantošana ir liels pārkāpums, un kādas būs sekas. Atceroties savu studiju laiku, jāteic, ka mēs, pirmkursnieki, viena kursa ietvaros tikām izglītoti jautājumos, kas ir plaģiātisms, kas ir atsauce, kā to pareizi likt. Mūsu uzrakstītie darbi tika rūpīgi izskatīti, norādot uz iespējamiem riskiem, mums darbus lika pārrakstīt vēl un vēl, līdz tajos nebija saskatāmas plaģiāta iezīmes. Mūsu izglītošanai tika tērēts gan laiks, gan nauda, taču mēs tikām pilnvērtīgi apmācīti,» teic I. Grigorjevs. Tam, ka šādu praksi vajadzētu īstenot arī citās mācību iestādēs, piekrīt studenti, jo viņi norāda, ka daudziem nav skaidras izpratnes, kas ir plaģiātisms un kur ir robeža starp plaģiātu un citu autoru materiālu izmantošanu, kā arī trūkst zināšanu, kā pareizi norādīt atsauces.

Jāpiebilst, ka plaģiāta izmantošanā pieķerti ne tikai studenti, bet arī mācībspēki. Tāpēc diskusijas dalībnieki rosina striktāk vērsties ne tikai pret vainīgajiem studentiem, bet arī pret pasniedzējiem, tos izslēdzot no augstākās izglītības telpas.

***

UZZIŅAI

• Šā gada vasarā Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde sadarbībā ar Latvijas Studentu apvienību un karjeras portālu Prakse.lv veica aptauju, lai noskaidrotu studentu viedokli par plaģiātismu studiju procesā un tā ietekmi uz studiju kvalitāti.

• Aptaujā piedalījās 1056 studenti no visas Latvijas, un tajā tika secināts, ka:

• 58% no visiem respondentiem ir saskārušies ar plaģiātismu savā augstskolā;

• 35% aptaujāto paši ir izmantojuši plaģiātu;

• 64% respondentu norāda, ka plaģiātisma problēma negatīvi ietekmē studiju kvalitāti augstākās izglītības iestādēs;

• 66% aptaujāto studentu uzskata, ka viens no labākajiem risinājumiem plaģiātisma izskaušanā ir patstāvīgo darbu ar praktisku ievirzi iekļaušana studiju procesā, bet 22% respondentu ir pārliecināti, ka

piemērotākais risinājums plaģiāta apkarošanai ir vienotās starpaugstskolu datorizētās sistēmas izveidošana.